365. Article

Pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu sektorālo sankciju vai stratēģiskas nozīmes preču risku: 365.1. klients vai klienta sadarbības partneri ir saistīti (piemēram, darbojas vai ir reģistrēti) ar teritoriju vai valsts pierobežu, uz ko attiecināmas sektorālās sankcijas, klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādu iekārtu vai preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu, kas var tikt izmantotas militārām vajadzībām un var tikt uzskatītas par divējāda lietojuma precēm; 365.2. klients, tā PLG vai sadarbības partneris ir saistīts ar specifisku nozari, piemēram, militāro rūpniecību, vai specializētajām ārvalstu aģentūrām (militāriem konstruktoru birojiem, kosmisko tehnoloģiju pētniecības aģentūrām u.tml.); 365.3. klienta saimnieciskās darbības nozare var būt saistīta ar militāro rūpniecību (piemēram, aviāciju) vai tādu preču (piemēram, ogļu, graudu, miltu) tirdzniecību, kuru aizsegā ir ērtāk slēpt darbību ar aizliegtajām precēm; 365.4. klientam raksturīgas aizseguzņēmuma pazīmes (piemēram, klients kā starpnieks nodarbojas ar preču vai izejvielu, kuru ieguve raksturīga teritorijai vai valstij, uz kuru attiecināmas sektorālās sankcijas, importu un eksportu; vairākiem klientiem, kam piemīt paaugstināts sankciju risks, ir vieni un tie paši īpašnieki, menedžeri, darbinieki vai kontaktinformācija (piemēram, telefona numuri) saziņai; klients veic vai saņem maksājumus par klientam vai reģionam neraksturīgu saimniecisko darbību); 365.5. maksājumus klienta sadarbības partnera vietā veic trešās personas, kas ir to teritoriju vai valstu rezidenti, uz kurām attiecināmas sektorālās sankcijas, vai klients veic maksājumus tādu trešo personu vietā, kas ir to teritoriju vai valstu rezidenti, uz kurām attiecināmas sektorālās sankcijas; 365.6. klients sadarbojas ar preču transportēšanas pakalpojumu sniedzēju, kurš veic preču pārvadājumus teritoriju vai valstu, uz ko attiecināmas sektorālās sankcijas, pierobežā un par kuru publiski ir pieejama informācija, ka tas sniedz transporta pakalpojumus kompānijām, kas darbojas teritorijā vai valstī, pret kuru noteiktas sektorālās sankcijas, (piemēram, veic kuģu apkalpošanu aizliegtās ostās); 365.7. klients sadarbojas ar pakalpojumu sniedzēju, par kuru publiski ir pieejama informācija, ka tas sniedz pakalpojumus kompānijām, kas darbojas teritorijā vai valstī, pret kuru noteiktas sektorālās sankcijas, (piemēram, veic kuģu apkalpošanu aizliegtās ostās); 365.8. klienta darījumos iesaistīto preču pārvadājumi notiek augsta riska reģionos pa maršrutiem, kas nav precīzi izsekojami publiski pieejamos interneta resursos (piemēram, Marine Traffic: https://www.marinetraffic.com); 365.9. darījumos iesaistīto preču vai pakalpojumu cena neatbilst vidējam cenu līmenim tirgū, darījumos iesaistīto preču transporta vai uzglabāšanas veids, maršruts, iepakojums vai citas pazīmes neatbilst vispārējai praksei nozarē; 365.10. klients iesniedz vienus un tos pašus dokumentus, lai pamatotu vairākus nesaistītus darījumus; 365.11. klienta iesniegtie darījumu pamatojošie dokumenti satur viltojuma pazīmes; 365.12. klients veic vienu un to pašu preču importu un eksportu; 365.13. bezkonta naudas pārvedumu ietvaros līdzekļi tiek pārskaitīti vai saņemti no valstīm vai teritorijām, kas saistītas ar sektorālajās sankcijās aizliegto preču un pakalpojumu eksportu, vai pārskaitījumi tiek veikti šādu valstu vai teritoriju tuvumā. Piemērs Situācija Nr. 1 Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B, kas atrodas Taizemē. Maksājuma mērķī norādīta informācija: for goods spectrometr (mērīšanas iekārta spektrometrs). Iestādes rīcība: maksājums tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā, jo bija radusies sakritība pret ierakstu divējādas nozīmes preču sarakstā. Veicot darījuma izpēti, iestāde secina, ka: • uzņēmums A nodarbojas ar speciālo mašīnu ražošanu, mērīšanas, testēšanas un navigācijas instrumentu un ierīču ražošanu; • uzņēmums B nodarbojas ar pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanu biotehnoloģijā. Ņemot vērā, ka maksājuma mērķa informācija liecina par iespējamu divējāda lietojuma preces iesaisti darījumā, klientam A iestāde nosūta informācijas pieprasījumu ar lūgumu iesniegt: • paskaidrojumu par darījuma būtību; • preču kodu un tehnisko specifikāciju; • speciālo atļauju vai licenci, ja preču eksportam tāda nepieciešama; • end-user sertifikātu; • informāciju par preču gala saņēmēju; • līgumu, rēķinu, transporta dokumentus, ja tādi ir pieejami; • muitas dokumentus. Klients A iesniedz stratēģiskas nozīmes preču licenci, end-user sertifikātu, līgumu, rēķinu, kā arī preču tehnisko specifikāciju un kodu. Iestāde sazinās ar Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļu, lai pārliecinātos, vai stratēģiskas nozīmes preču licence ir spēkā. Izmeklēšanas rezultātā iestāde lemj par maksājuma akceptēšanu, jo klients A ir iesniedzis visu nepieciešamo dokumentāciju. Iestāde piemēro klientam A risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu riskus, kas saistīti ar klienta saimniecisko darbību un sadarbības partneriem, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus. Situācija Nr. 2 Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B, kas atrodas Krievijā. Maksājuma mērķī norādīta informācija: priekšapmaksa par darbagalda iegādi un maksājums par rezerves daļām. Maksājums tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā, jo bija radusies daļēja sakritība ar sankciju sarakstā iekļautu personu, kas pēc būtības bija nepatiesa sakritība (false positive match). Veicot darījuma izpēti, secināts, ka: • uzņēmums A darbojas transporta pakalpojumu sfērā; • uzņēmums B nodarbojas ar metāla izstrādājumu ražošanu. Iestādes rīcība: ņemot vērā, ka maksājuma mērķa informācija liecināja par iespējamu divējāda lietojuma preces iesaisti darījumā, klientam tiek nosūtīts informācijas pieprasījums ar lūgumu iesniegt: • paskaidrojumu par darījuma būtību; • preču kodu un tehnisko specifikāciju; • speciālo atļauju vai licenci, ja preču eksportam tāda nepieciešama; • end-user sertifikātu; • informāciju par preču gala saņēmēju; • līgumu, rēķinu, transporta dokumentus, ja tādi ir pieejami; • muitas dokumentus. Klients A iesniedz preču tehnisko specifikāciju un kodu, transporta dokumentus, muitas dokumentus, līgumu un rēķinus. Transporta dokumentos norādīts, ka preču nosūtītājs ir Itālijas uzņēmums LLL, kas ražo darbagaldus (CNC Machines) un rezerves daļas, kā preču saņēmējs minēts uzņēmums B Krievijā. Salīdzinot transporta dokumentos norādītās preces, redzams, ka nosūtītas ir tikai rezerves daļas un muitas dokumentos ir atzīme, ka preces nav stratēģiskas nozīmes preces, bet maksājuma summa ir gan par rezerves daļām, gan priekšapmaksa par darbagaldu. Lai arī klienta A paskaidrojumā norādīts, ka nav nepieciešama speciālā atļauja vai licence darbagalda eksportam, tomēr iestāde sazinās ar Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļu, lai pārliecinātos par licences nepieciešamību. Iestāde noskaidro, ka darbagalds ir uzskatāms par stratēģiskas nozīmes preci un licence eksportam ir nepieciešama. Iestāde pieņem lēmumu maksājumu noraidīt un nosūtīt ziņojumu Komisijai, neskatoties uz to, ka tā bija priekšapmaksa un darbagalds vēl nebija reāli eksportēts. Iestāde piemēro klientam A risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no tā saimnieciskās darbības un sadarbības partnera uzņēmuma B, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus. Situācija Nr. 3 Klients uzņēmums A veic izejošo maksājumu uzņēmumam B, kas atrodas Francijā. Maksājuma mērķī norādīta informācija: droni. Iestādes rīcība: maksājums tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā, jo bija radusies sakritība pret ierakstu divējādas nozīmes preču sarakstā. Veicot darījuma izpēti, secināts, ka: • uzņēmuma A saimnieciskā darbība saistīta ar cita veida īpašu preču vairumtirdzniecības starpnieku darbību; • uzņēmuma B saimnieciskā darbība saistīta ar elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecību. Ņemot vērā, ka maksājuma mērķa informācija liecina par iespējamu divējāda lietojuma preces iesaisti darījumā, klientam tiek nosūtīts informācijas pieprasījums ar lūgumu iesniegt: • paskaidrojumu par darījuma būtību; • preču kodu un tehnisko specifikāciju; • speciālo atļauju vai licenci, ja preču eksportam tāda nepieciešama; • end-user sertifikātu; • informāciju par preču gala saņēmēju; • līgumu, rēķinu, transporta dokumentus, ja tādi ir pieejami; • muitas dokumentus. Klients iesniedz preces tehnisko specifikāciju, kurā redzams, ka drons spēj lidot ilgāk par 30 minūtēm, kā arī var lidot vējā, kura stiprums ir vairāk par 50 km/h. Atbilstoši Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas skaidrojumam šādi droni tiek klasificēti kā stratēģiskas nozīmes preces. No klienta iesniegtās informācijas izriet, ka preču eksports notiek no Francijas uz Pakistānu. Kā darījumu pamatojošos dokumentus klients pievienojis līgumu ar Pakistānas uzņēmumu C, Francijas stratēģiskas nozīmes preču licenci, end-user sertifikātu, kurā minēts Pakistānas uzņēmums C, kā arī transporta dokumentus, līgumu un citu informāciju. Izmeklēšanas rezultātā tiek pieņemts lēmums maksājumu akceptēt. Ņemot vērā, ka preču kustība notiek no Francijas uz Pakistānu, preču licence ir jāiegūst no preču eksportēšanas valsts. Iestāde piemēro klientam A risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no tā saimnieciskās darbības un sadarbības partneriem uzņēmuma B un uzņēmuma C, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus. ! Plašāka informācija pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā "Stratēģiskas nozīmes preču kontrole"46. 368 6.6. Finanšu sankciju piemērošana, pārkāpšana, apiešana, ziņošanas pienākums 6.6.1. Finanšu sankciju piemērošana