447. Article

Minētie datu subjekta tiesību ierobežojumi noteikti Likuma 5.2 panta otrajā daļā, kas paredz, ka Likuma subjekti, slēgtā vai atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēji, uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests, Uzņēmumu reģistrs un Likuma 41. pantā minēto reģistru pārziņi datu subjektam nesniedz informāciju par Likuma ietvaros veikto datu apstrādi NILLTPFN jomā, izņemot publiski pieejamos datus. Likuma 5.2 panta otrā daļa jāinterpretē kopsakarā ar Datu regulas 23. pantu un jāuzskata, ka Likumā minētais ierobežojums attiecas tikai uz datu subjekta piekļuves tiesībām. Līdz ar to Likums ierobežo datu subjekta tiesības piekļūt personas datiem, kurus kredītiestāde par to apstrādā Likuma mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā, ka pats ierobežojums satur izņēmumu "izņemot publiski pieejamus datus" , tas būtu jāsaprot tā, ka datu subjektam tomēr ir pieeja noteiktai daļai no personas datiem un attiecībā uz noteiktu personas datu kategoriju tam ir piekļuves tiesības. Publiski pieejami dati ir tādi personas dati, kas vienlīdz pieejami gan Likuma subjektam, gan datu subjektam. Piemēram, par publiski pieejamiem datiem var tikt uzskatīti paša datu subjekta Likuma subjektam sniegtie dati par sevi un informācija, kas ir bez maksas pieejama valsts publiski pieejamos reģistros (piemēram, Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati, kas nav uzskatāmi par juridiskās personas datiem). Par publiski pieejamiem datiem nevar tikt uzskatīti personas dati, kas tiek iegūti klienta izpētes rezultātā, apkopojot informāciju gan no publiski pieejamiem, gan no publiski nepieejamiem avotiem. Datu subjekta piekļuves tiesības ir īstenojamas atbilstoši Datu regulas 15. pantā noteiktajam un būtu nodalāmas no dokumentu kopiju izsniegšanas. Personas datu kopija nav tas pats, kas dokumenta kopija. Datu regulas 15. pantā noteikto datu subjekta tiesību mērķis ir datu subjekta kontroles pār personas datu izmantošanu noteikšana, līdz ar to datu subjektam ir tiesības zināt, kādus datus par to pārzinis apstrādā, bet tiesības nav attiecināmas uz visām to materiālu kopijām, kuras atrodas pārziņa rīcībā, kas, iespējams, satur komercnoslēpumu, trešo personu datus u.c. informāciju. Datu regulā norādītie pārziņa pienākumi, proti, piekļuves attiecīgajiem personas datiem apstiprinājums un personas datu kopijas nodrošināšana, ir vienlīdz saistīti ar datu subjekta kontroli pār tā personas datiem, t.sk. iespēju labot kļūdas vai neprecizitātes datos, nevis datu subjekta tiesībām kontrolēt pārzini un tā rīcībā esošo informāciju. Datu subjektu tiesību realizācija ir saistāma ar minēto tiesību iekļaušanas Datu regulā mērķi, proti, Datu regulas preambulas 7. apsvērumā ir minēts, ka fiziskai personai būtu jāspēj kontrolēt savus datus. Līdz ar to arī datu subjekta tiesību īstenošana attiecināma uz pasākumiem, ko datu subjekts veiktu savu datu apstrādes kontroles nodrošināšanai (1. vai konkrētā persona manus datus apstrādā; 2. vai attiecībā uz mani, pamatojoties uz datiem, tiek pieņemti kādi lēmumi; 3. vai dati, kas tiek apstrādāti, ir precīzi; 4. vai mani dati tiek nodoti kādam citam u.c.). Līdz ar to personas datu kopijas izsniegšanas jautājums nav saistīts ar dokumentu kopiju saņemšanu no pārziņa lietvedības sistēmas vai citas pārziņa sistēmas, jo personas datu kopija nav dokumentu kopija. Proti, ar datu kopiju saprotama informācija, kas atspoguļo pārziņa rīcībā esošos datu subjekta personas datus tādā formā un veidā, kādā tie tiek apstrādāti, piemēram, pārziņa rīcībā ir šādi personas dati: vārds, uzvārds (Jānis Bērziņš), dzimšanas vieta (Aizkraukle) u.tml. Attiecībā uz citu datu subjekta tiesību piemērošanu būtu jāņem vērā tiesību uz piekļuvi datiem īstenošanas piemērošana un tiesiskais pamats katrai konkrētai personas datu apstrādei. Datu subjekta tiesību īstenošana ir jāizvērtē kopsakarā ar personas datu apstrādes tiesisko pamatu un Datu regulā noteiktajiem datu subjektu tiesību nodrošināšanas priekšnosacījumiem. Vērtējot tiesības uz datu dzēšanu, jāņem vērā, ka tās nevar tikt izmantotas, ja iestājas Datu regulas 17. panta 3. punkta "b" apakšpunktā minētais nosacījums, atbilstoši kuram datu dzēšana nav iespējama, ja dati jāapstrādā atbilstoši ES vai dalībvalsts tiesību aktiem, piemēram, Likumam. Tāpat vērtējams katras personas datu apstrādes tiesiskais pamats, lai novērtētu, vai var tikt izmantotas tiesības uz datu pārnesamību un tiesības iebilst pret savu datu apstrādi atbilstoši Datu regulas 20. un 21. pantam. Tiesības uz datu pārnesamību nevar tikt izmantotas, ja attiecībā uz klienta izpēti datu apstrādes tiesiskais pamats nav Datu regulas 6. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunkts, bet gan Datu regulas 6. panta 1. punkta "c", "e" vai "f" apakšpunkts. Tāpat tiesības iebilst nevar tikt attiecinātas uz datu apstrādi, kas tiek veikta uz likuma pamata (Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkts). Tiesības iebilst varētu tikt izmantotas tikai attiecībā uz tādu datu apstrādi, kas veikta uz Datu regulas 6. panta 1. punkta "e" vai "f" apakšpunkta pamata, turklāt šādā gadījumā datu subjektam būtu jāpamato sava sevišķā situācija un apstākļi. Tiesības labot personas datus var tikt piemērotas tiem personas datiem, kurus datu subjekts ir iesniedzis pats vai attiecībā uz kuriem datu subjekts ir sniedzis pamatotu informāciju par to neprecizitāti. Datu subjekta tiesības labot datus var īstenot, iesniedzot pieprasījumu Likuma subjektam, vai datu subjekts tos var labot pats, izmantojot Likuma subjektu radītos elektroniskos rīkus, piemēram, internetbankā katrs klients var mainīt savu saziņas adresi, tālruņa numuru, e-pastu, darbavietu u.tml. Saņemot precizētus datus no datu subjekta, pārzinim nav jāveic grozījumi vēsturiski veiktās klientu izpētes lietās, jo līdz labojumu iesniegšanai šie dati bija pareizi un aktuāli. Tiesības labot datus attiecas uz personas datu apstrādi nākotnē, sākot ar labojumu veikšanas dienu. Ja personas dati ir iegūti no cita pārziņa, datu subjektam sākotnēji ir jāvēršas pie pārziņa, kas ir atbildīgs par konkrēto datu precizitāti. Piemēram, attiecībā uz Uzņēmumu reģistra reģistros uzturētajiem datiem būtu jāvēršas Uzņēmumu reģistrā, savukārt par Fizisko personu reģistrā uzturētajiem datiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. 450 (FKTK 24.05.2022. ieteikumu Nr. 77 redakcijā)