3. Article

Piekrītu Spriedumā secinātajam, ka apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma mērķis ir preventīvi pasargāt bērnu no vardarbības un ka šāds aizliegums ir piemērots minētā mērķa sasniegšanai (sk. Sprieduma 15. un 17. punktu). Tomēr nevaru piekrist tiesas secinājumiem, kas bijuši par pamatu tam, lai apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu atzītu par nesamērīgu, proti, secinājumiem, ka šajā normā ietvertā aizlieguma mērķi līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un ka bāriņtiesai, ievērojot piesardzības principu, katrā konkrētajā gadījumā būtu individuāli jāvērtē, vai persona, kas iepriekš izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, var radīt apdraudējumu bērnam. Manuprāt, šāds individuāls izvērtējums ir nepieciešams vienīgi atsevišķos izņēmuma gadījumos, kad personai, kura pretendē uz aizbildņa statusu, ar konkrēto bērnu jau ir izveidojušās ģimeniskas attiecības un aizbildnības nodibināšana ir nepieciešama šo attiecību saglabāšanai, nevis katrā gadījumā, kad ir nepieciešams iecelt bērnam aizbildni.