2. Article

Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu un spēkā neesošu, "ciktāl tā nosaka absolūtu aizliegumu". Līdzīgi tiesa ir darījusi arī citās t.s. "absolūtā aizlieguma" lietās, sākot ar lietu Nr. 2017-07-01. Tādējādi, tiesas ieskatā, apstrīdētā norma, kas paredz vienīgi aizliegumu, kādā noteiktā daļā tomēr saglabā savu juridisko spēku un tiesisko seku iedarbību. Taču jājautā, kāda apstrīdētās normas vai normas tiesisko seku daļa paliek spēkā esoša? Apstrīdētās normas tiesiskās sekas ir tādas, ka attiecīgās personas "nevar būt par aizbildņiem". Šīs tiesisko seku pazīmes ir kumulatīvas un imperatīvi saistītas ar normas tiesiskā sastāva pazīmēm. Tās nav nošķiramas. Atzīstot normas tiesisko seku pazīmi "nevar būt" par spēkā neesošu, apstrīdētā norma nesaglabā citas tiesisko seku pazīmes, kas raksturotu normas tiesiskās sekas vai to iedarbību. Tādēļ tiesai bija jāatzīst apstrīdētā norma par neatbilstošu un spēkā neesošu pilnībā, nevis kādā "absolūtā aizlieguma" daļā. Tas radītu lielāku skaidrību par to, vai un kādā daļā apstrīdētā norma paliek spēkā. Tiesnesis J. Neimanis Rīgā 2021. gada 22. novembrī