6. Article

Izteikt 79. pantu šādā redakcijā: "79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts arī tad, ja balsotāju skaits ir vismaz viena piektā daļa no visiem balsstiesīgiem un vismaz 85% no balsotājiem ir nobalsojuši par likumprojekta pieņemšanu.". Anotācija Latvijas Republikas Satversmes 14., 65., 72., 77., 78. un 79. panta grozījumu projektam 1) Kādēļ Satversmes grozījumi ir vajadzīgi? Visi seši grozījumi attiecas uz tautas tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par valsts dzīvē svarīgiem jautājumiem - par Saeimas atsaukšanu, par likumu ierosināšanu, grozīšanu un par apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai. Galvenais grozījumu mērķis - padarīt Satversmē paredzētās tautas tiesības ne tikai formāli pasludinātas, bet arī reāli īstenojamas. Par referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaita slieksni Šobrīd, lai tauta savas tiesības īstenotu, likumdevējs izvirzījis prasību savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu, kas ir vairāk kā 150 tūkstoši parakstu. Prakse pierāda, ka to izpildīt ir ļoti grūti, jo iniciatīvu iesniedzējiem pietrūkst resursu, lai informētu šos 150 tūkstošus politiski aktīvo vēlētāju par notiekošo parakstu vākšanu. Jau 1922. gada 20. jūnijā Satversmes Sapulce pieņēma Likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kura 11. pantā bija teikts: "Ne mazāk kā tūkstots vēlētāju var iesniegt Centrālai vēlēšanu komisijai Satversmes septiņdesmit astotā pantā paredzēto izstrādātu likumprojektu". Likumu ierosināšanas procesā bija divi posmi. Pirmo posmu - 1000 parakstu savākšanu - organizēja paši likumprojekta iniciatori. Savukārt otro posmu - vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu - organizēja Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk - CVK) kopā ar pašvaldībām. 1994. gada 31. martā Saeima pieņēma likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas saturiski bija ļoti līdzīgs 1922. gada likumam. Tas noteica, ka parakstīšanās pirmajā posmā jāsavāc ne mazāk kā 10 000 vēlētāju paraksti. Lai gan nepieciešamo parakstu skaits tika desmitkāršots (!), taču varētu piekrist tā loģiskam izskaidrojumam, proti, ka informācijas apmaiņas ātrums un transporta līdzekļi mūsdienās dod iespēju uzrunāt un iesaistīt aktivitātēs plašāku iedzīvotāju skaitu. 2012. gada 8. novembrī Saeima radikāli izgrozīja likumu, nosakot, ka pašiem likumprojekta iniciatoriem jārūpējas, lai tiktu savākti Satversmē noteiktie ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. Šāda rīcība praktiski ir liegusi iespēju tautai īstenot savas tiesības vairāk kā 9 gadus, kas ir ilgākais laika posms Latvijas valsts vēsturē, kad nav notikusi neviena tautas nobalsošana. Satversmes autori un arī tās pieņēmēji - Satversmes sapulce - izprata valsts atbildību par tautai paredzēto tiesību reālu nodrošināšanu. Lemjot par Satversmes 78. pantu, tika uzsvērts, ka vēlētāju likumdošanas iniciatīvai jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski īstenojamai (sk. Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas stenogrammu). Ne velti 1922. gadā par pietiekami vērtīgām atzina 1000 vēlētāju balsis, lai valsts tās uzklausītu. Mūsdienās demokrātijas iespējām nevajadzētu tikt ierobežotām, bet tieši otrādi - paplašinātām. Tā kā Latvijas valsts iekārta ir demokrātiska, valstī jābūt noteiktai tādai tiesiskajai kārtībai, kas dod reālu iespēju suverēnās varas nesējam - tautai - paust savu gribu. Ierobežojot tautas tiesības tieši piedalīties svarīgu jautājumu izlemšanā, strauji samazinās vēlētāju politiskā aktivitāte, ko apliecina visu pēdējo vēlēšanu rezultāti. Cilvēki atzīst, ka savai dalībai balsošanā neredz jēgu. Savukārt citās valstīs (piemēram, Šveice) ir pozitīvi piemēri par pilsoņu aktīvo politisko pozīciju. Satversmes tiesa 2009. gada 19. maija spriedumā lietā Nr. 2008-40-01 atzina, ka pat 10000 pilsoņu parakstīti likumprojekti ir "nozīmīgi, būtiskas iedzīvotāju daļas interesēs izstrādāti likumprojekti", un tas "apliecina, ka likumprojektam ir pietiekams atbalsts sabiedrībā un tas skar noteiktas vēlētāju daļas intereses" (Satversmes tiesa spriedums lietā Nr. 2008-40-01, 15.3. pkt.). Aplūkosim piemērus, ar referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu slieksni, no piecām Eiropas valstīm, kur tautas nobalsošanas instruments tiek pielietots likumdošanas procesā (skat. tabulu Nr.1) Tabula Nr. 1 Arī salīdzinoši populārā un zināmā sabiedrisko iniciatīvu portāla manabalss.lv pastāvēšanas vēsturē maksimālais skaits, ko retas iniciatīvas spējušas savākt, ir nedaudz virs 50000 parakstu. Iniciatīvā tiek piedāvāts parakstu skaita slieksnis referenduma ierosināšanai - 50000 parakstu. Izpēte liecina, ka tas ir atbilstošs noteikumiem citās Eiropās valstīs un reālai balstiesīgo aktivitātei Latvijā, kā arī samērīgs ar iniciatīvas iesniedzēju iespējām savākt šādu skaitu parakstu gada laikā. Par referenduma balsojuma apstiprināšanai nepieciešamo kvorumu Pēc trīs notikušām tautas nobalsošanām, 1933. gadā Saeima grozīja Satversmes 79. pantu, ievērojami samazinot nepieciešamo kvoruma slieksni, lai likumprojektu uzskatītu par pieņemtu, rūpējoties, lai tautas nobalsošana būtu reāli funkcionējoša. Aplūkojot notikušo tautas nobalsošanu statistiku, ir redzams, ka astoņas no desmit tautas nobalsošanām nav īstenojušās tikai dēļ kvoruma nepietiekamības (sk. tabulu Nr. 2), lai gan dalībnieku skaits bija vērā ņemams (vidēji virs 300 000) un atbalsts iniciatīvai gandrīz vienbalsīgs (ap ~95%). Tabula Nr. 2 Datu avots: LR oficiālas valsts iestāžu statistikas datubāzes Dati skaidri parāda, ka ikdienas procesos reālā politiski aktīvā iedzīvotāju daļa ir mazāka nekā Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits. Likumsakarīgi, šai ieinteresētajai balstiesīgo daļai, ko vidēji veido ap 300 000 balstiesīgo, ir jāļauj ietekmēt valsts politiskos procesus. Satversmē noteiktajiem tautas nobalsošanas principiem jābūt pielietojamiem pēc būtības, tāpēc redzot, ka vēlētāju politiskā aktivitāte divdesmit gadu laika nogrieznī ir uzskatāmi un pārliecinoši samazinājusies, būtu attiecīgi jākoriģē arī likumdošana. Šajā sakarā, tiek piedāvāti Satversmes grozījumi nosakot, ka likumprojekts ir pieņemts arī tādā gadījumā, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz viena piektā daļa (ap 300 000) balstiesīgo un 85% no balsotājiem nobalso par atbalstu iniciatīvai. Aprēķini skaidri parāda, ka pie teorētiskas nepieciešamā kvoruma sasniegšnas Tabulā Nr. 2 norādītajiem balsojumiem un teorētiski pieņemot kvorumam trūkstošās balsotāju daļas 100% noraidošu balsojumu, šīs iniciatīvas, pat šādā maz ticama balsojuma gadījumā, tiktu atbalstītas un ieviestas. Ieviešot šos Satversmes grozījumus, esošie tautas nobalsošanas nosacījumi tiktu pakārtoti reālajam politiski aktīvo balsstiesīgo skaitam Latvijā un nodrošinātu tautas nobalsošanas principa dzīvotspēju. Ar šādiem reālajai situācijai atbilstošiem grozījumiem, aktivizējot tautas nobalsošanas rīku un īstenojot demokrātiskā ceļā pieņemtos tautas lēmumus, tiktu stiprināta tautas suverēnā vara un to balsstiesīgo interese, kuri iepriekš bijuši skeptiski attiecībā uz pastāvošajiem iniciatīvas ierosināšanai nepieciešamo parakstu un tautas nobalsošanas kvoruma sliekšņiem. Vēlētāji, kuri ierosina pieņemt kādu likumu, nav lūdzēji, bet daļa no likumdevēja. Tā ir suverēnās varas īstenošana demokrātiskā ceļā. Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Suverēnās valsts varas nesējai - tautai - ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšana valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, jābūt valsts varas avotam. Nosakot kārtību, kādā vēlētājs var iesniegt likumprojektu un kādā tauta par to lemj, šī kārtība nedrīkst padarīt šo demokrātisko procesu par fikciju. 2) Kāda var būt grozījumu ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? Sabiedrības politiskā aktivitāte un atbildība par valsti paaugstināsies. 3) Kāda var būt grozījumu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? Satversmes grozījumi pēc būtības neietekmēs budžetu. Ja tautas likumdošanas iniciatīva netiks atbalstīta Saeimā, tad gan būs jāorganizē tautas nobalsošana. Latvijas Republikas pastāvēšanas būtība ir Latvijā dzīvojošās tautas gribas paušana un tautas nobalsošana ir tiešākais no tautas gribas paušanas instrumentiem, tādēļ īstenojama neatkarīgi no izmaksām, tieši tāpat kā Saeimas vēlēšanas. Palielinoties tautas nobalsošanas gadījumu skaitam pēc grozījumu pieņemšanas, izdevumus varētu būtiski samazināt, ja likumā noteiktu kārtību, ka tautas ierosinātos un Saeimas neatbalstītos likumprojektus (vienlaikus arī vairākus) nodod tautas nobalsošanai fiksētos datumos, piemēram, divas reizes gadā, izstrādājot pārdomātu, labi organizētu norises struktūru un paredzamu, budžetā iekļautu finansējumu. 4) Kāda var būt grozījumu ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Pēc grozījumu pieņemšanas būs jāizdara atbilstoši grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". 5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts? Grozījumu projekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām. 6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? Ar grozījumiem tiek atrisināta problēma, kas publiski diskutēta kopš 2012. gada, kad Saeima nolēma ierobežot vēlētāju tiesības. 7) Kā tiks nodrošināta Satversmes grozījumu izpilde? Satversmes normu izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo valsts un pašvaldību institūciju palīdzību, kuras jau šobrīd veic to pašu darbu.