1. Article

Dzīvojamajā ēkā un tās teritorijā: 1.1. Uzturēšanas režīms: 1.1.1. Dzīvojamo ēku ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāta Dzīvojamā ēka, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošas Dzīvojamās ēkas saglabāšanu nodrošina tās valdītājs; 1.1.2. Dzīvojamās ēkas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Dzīvojamās ēkas izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošai Dzīvojamajai ēkai; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Dzīvojamo ēku; 1.1.3. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap Dzīvojamo ēku vai individuāli noteikta. Aizsardzības zona netiek noteikta, ja Dzīvojamā ēka atrodas pilsētbūvniecības teritorijā vai tās aizsardzības zonā; 1.1.4. Dzīvojamo ēku izmanto tās sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāta Dzīvojamā ēka, tās saglabājamās vērtības un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā; 1.1.5. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Dzīvojamās ēkas apsekošana (vizuālā apskate), lai novērtētu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja Dzīvojamajā ēkā saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām; 1.1.6. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot tādu pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Dzīvojamo ēku; 1.1.7. Dzīvojamās ēkas uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. 1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 1.2.1. Dzīvojamās ēkas pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Dzīvojamo ēku, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Dzīvojamās ēkas vērtība; 1.2.2. Dzīvojamās ēkas konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus; 1.2.3. Ja paredzēti Dzīvojamās ēkas pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Dzīvojamās ēkas saglabājamajās vērtībās, jāveic Arhitektūras pieminekļa arhitektoniski - mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot Arhitektūras pieminekli (piemēram, zondāžas), izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Pārvaldes atļauja Noteikumos noteiktajā kārtībā. 1.2.3.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt Pārvaldes kontrolē un tikai kultūras mantojuma saglabāšanas jomā kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments; 1.2.4. Pārvalde Dzīvojamās ēkas īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas; 1.2.5. Par Dzīvojamās ēkas izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība. 1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 1.3.1. Dzīvojamās ēkas kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot Dzīvojamās ēkas saglabājamās vērtības; 1.3.2. Dzīvojamās ēkas iekšējās pārbūves, ja ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un pārbūves neskar saglabājušos vēsturiskos interjerus, tā daļas vai elementus; 1.3.3. Dzīvojamās ēkas atjaunošanas darbi, ja pirms tam saņemts sertificēta būvinženiera tehniskās apsekošanas atzinums ar secinājumiem un ieteikumos ietvertiem risinājumiem un ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas ar oriģinālam atbilstošiem materiāliem; 1.3.4. Dzīvojamās ēkas energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi, durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri; 1.3.5. Dzīvojamās ēkas vides pieejamības risinājumi, ja tos izstrādājis kultūras mantojuma aizsardzības jomā pieredzējis speciālists, tie nepārveido Dzīvojamās ēkas saglabājamās vērtības, nepasliktina tās veidolu un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Dzīvojamās ēkas ārējā veidolā.