10. Article

Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvāri. 11 Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks Pielikums VENTSPILS NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA ZIŅOJUMS UN PASKAIDROJUMA RAKSTS PAR VENTSPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS BUDŽETU 2022. GADAM Novada ekonomiskā un sociālā situācija Ventspils novads atrodas Latvijas ziemeļrietumos, Kurzemes reģionā, Baltijas jūras piekrastē. Latvijas jūras robeža ir 490 km, no kuriem Ventspils novada krasta līnija gar Baltijas jūru stiepjas nepilnu 97 km garumā. Nozīmīgākās uzņēmējdarbības jomas Ventspils novadā ir mežizstrāde un kokapstrāde. Jūras piekraste ar plašajām pludmalēm ietekmē uzņēmējdarbības virzienus piekrastes pagastos (Jūrkalnes, Užavas, Vārves un Tārgales pagasts), kur uzņēmējdarbības jomas bieži ir saistītas ar tūrismu un zvejniecību. Par vienu no populārākajām atpūtas vietām ir kļuvis Jūrkalnes stāvkrasts. Ventspils novads, pēc administratīvi teritoriālās reformas, starp valsts 36 novadiem teritoriāli ir desmitais lielākais novads Latvijā. Novadu veido 12 pagasti un 1 pilsēta: Ances pagasts, Jūrkalnes pagasts, Piltenes pagasts, Popes pagasts, Puzes pagasts, Tārgales pagasts, Ugāles pagasts, Usmas pagasts, Užavas pagasts, Vārves pagasts, Ziru pagasts, Zlēku pagasts un Piltenes pilsēta. Kopējā novada platība ir 2457,63 km2. Novads robežojas ar Ventspils valstspilsētu, Kuldīgas, Talsu un Dienvidkurzemes novadiem. Iedzīvotāji Ventspils novadā apdzīvotības struktūra ir veidojusies ģeogrāfisko faktoru – lielo mežu masīvu, purvu, atsevišķo lauksaimniecības zemju teritoriju, jūras piekrastes, vēsturisko faktoru un transporta būvju – ceļu un dzelzceļa tīkla ietekmē. Pašvaldībā turpina samazināties iedzīvotāju skaits. Pēc LR Iekšlietu Ministrijas Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes datiem (turpmāk tekstā PMPL), 2021. gada 1. jūlijā Ventspils novadā dzīves vietu deklarējuši 11 340 iedzīvotāji. 1. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils novadā 01.01.2018. – 01.07.2021. periodā (PMPL) Uz 01.07.2021. Ventspils novadā reģistrēto iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,1 % pret 2021. gada sākumu. Diagrammā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās pa gadiem. Izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku ilgākā termiņā, jāsecina, ka attiecībā pret 2018. gadu, iedzīvotāju skaits novada teritorijā ir samazinājies par 4,7 %, ko izraisa negatīvais dabiskais pieaugums un migrācijas saldo. Vidējais iedzīvotāju skaita samazinājuma temps pēdējos 4 gados ir 1,2 % (skt. 1. attēlu). Iedzīvotāju procentuālais skaita sadalījums pa pagastiem skatāms 2. attēlā. 2. attēls. Iedzīvotāju skaits Ventspils novadā sadalījumā pa pagastiem uz 01.07.2021. (PMPL) Kaut arī paredzams, ka krasas izmaiņas iedzīvotāju skaita ziņā, kad notiktu spējš skaita palielinājums, nākošajos gados nav paredzamas, viens no pašvaldības galvenajiem uzdevumiem ir mazināt iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci un stabilizēt iedzīvotāju aizplūšanas tempu. Ventspils novads ir viens no latviskākajiem novadiem Latvijā. Pēc nacionālā sastāva 89,5 % novadā dzīvojošo ir latvieši (PMLP). Pirmsskolas vecuma bērnu skaits (0–6g) Ventspils novadā uz 01.07.2021 ir 719, kas ir par 7,9 % mazāk nekā 2021. gada sākumā. Skolas vecuma bērnu skaits (7–18 g. v.) ir 1 317, kas ir par 0,5 % vairāk nekā 2021. gada sākumā (PMPL). Nepieciešams domāt par jauno ģimeņu un jaunu iedzīvotāju piesaisti teritorijai, ģimenēm ar bērniem draudzīgas un drošas vides veidošanu. Nodarbinātība un bezdarbs Kā norāda PMLP dati, iedzīvotāju galvenās vecumu grupas uz 01.07.2021. ir sekojošas: darbspējas vecuma cilvēki sastāda 64 % no kopējā iedzīvotāja skaita, līdz darbspējas vecumam – 15 %, virs darbspējas vecuma – 21 % iedzīvotāju (skaits nav mainījies salīdzinājumā ar datiem uz 01.07.2020.). Ventspils novadā līdzīgi kā valstī kopumā ir aktuāla sabiedrības novecošanās, tomēr novadā iezīmējas pozitīva tendence, jo iedzīvotāju īpatsvars līdz darba spējas vecumam ir palicis nemainīgs salīdzinot ar datiem uz 2020. gada 1. jūliju. Salīdzinot iedzīvotāju galvenās vecuma grupas Kurzemes reģionā ar tuvākajām pašvaldībām, Ventspils novada radītāji ir kopumā atbilstoši reģionam. Arī turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātībai un saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējām. Nepieciešams domāt par jauno ģimeņu un jaunu iedzīvotāju piesaisti teritorijai, ģimenēm ar bērniem draudzīgas un drošas vides veidošanu. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk tekstā NVA) sniegto informāciju uz 31.12.2021. reģistrēti 412 bezdarbnieki un bezdarba līmenis novadā sastāda 6,1 %. Bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,6 % pret datiem uz 2020. gada 1. decembri. Bezdarbnieku skaita pieaugumu ietekmē epidemioloģiskā situācijā valstī un ar to saistīto ierobežojumu rezultātā radītā ekonomikas lejupslīde. Saskaņā ar NVA datiem, uz 31.12.2021. visvairāk ir tie bezdarbnieki, kuri bez darba ir līdz 6 mēnešiem – 62 % no kopējā bezdarbnieku skaita, 18 % bez darba ir no 6–12 mēnešiem, 15 % bez darba ir no 1 līdz 3 gadiem, 5 % bezdarbnieku – 3 un vairāk gadus (skat. 3. attēls). 3. attēls. Bezdarbnieku skaita sadalījums Ventspils novadā pēc bezdarba ilguma uz 31.12.2021. (NVA) Lai gan bezdarbnieku skaits gada laikā pieaudzis tikai par 22 personām, negatīvas izmaiņas ir notikušas starp bezdarbnieku kategorijām. Salīdzinot ar datiem uz 2020. gada 1. decembri, par 39 % jeb 72 personām palielinājies ir to bezdarbnieku skaits, kas bez darba ir līdz 6 mēnešiem, bet samazinājies ir pārējo sadaļu bezdarbnieku skaits – par 36 personām samazinājies ir bezdarbnieku skaits, kuri bez darba ir no 6–12 mēnešiem, par 15 personām – bezdarbnieki, kuri bez darba ir no 1 līdz 3 gadiem, savukārt, to personu skaits, kas ir bez darba 3 un vairāk gadus palielinājies par 1 personu. Lielu bezdarbnieku grupu, 24 % no kopējā bezdarbnieku skaita, veido iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kas var ietekmēt ekonomisko situāciju nākotnē, ja šīs grupas iedzīvotāji meklēs darba vietas ārpus valsts robežām. Atbilstoši NVA mājas lapā pieejamai informācijai uz 31.12.2022. Ventspils novadā reģistrēta 1 vakance, savukārt Ventspils pilsētā reģistrētas 25 vakances. Galvenie iemesli, kāpēc bezdarbniekiem ir grūtības uzsākt darba attiecības – sociālās problēmas, zemā kvalifikācija, veselības problēmas. Jaunieši – bezdarbnieki (t.sk. personas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma) nav gatavi atgriezties darba tirgū, jo grūti savienot ģimenes un darba dzīvi. Jaunieši pēc augstskolas beigšanas neatgriežas pagastos, jo nav piemērotu darba vietu. Protams, arī lielu ietekmi bezdarbā rada epidemioloģiskā situācijā valstī un ar to saistīto ierobežojumu rezultātā darba vietu samazināšana, uzņēmumu dīkstāve vai pat likvidācija. Kā viena no galvenajām prioritātēm pašvaldībā tiek izvirzīta cīņa ar bezdarbu, kam arī turpmāk tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Dažu novada pagastu nelielais attālums līdz Ventspils pilsētai un attīstītā infrastruktūra nodrošina darba vietas lauku iedzīvotājiem. Attālākajos pagastos darba vietas, ko rada pagasta vietējie uzņēmēji, ir nozīmīgs iedzīvotāju skaita stabilizācijas un pieauguma faktors. Attīstības rādītāji Viens no raksturīgākajiem teritorijas attīstības rādītājiem ir teritorijas attīstības indekss, kuru aprēķina Valsts reģionālās attīstības aģentūra, balstoties uz datiem par ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarba līmeni, trūcīgo personu īpatsvaru, dabiskās kustības saldo, ilgtermiņa migrācijas saldo, noziedzīgo nodarījumu skaitu, iedzīvotāja ienākuma nodokļu lielumu, demogrāfisko slodzi. 2021. gadā Ventspils novada teritorijas attīstības indekss bija -0,106, ieņemot 68. vietu starp 110 novadu pašvaldībām. Salīdzinot kaimiņu novadus, tad Talsu novads – 69. vietā, Kuldīgas novads – 74. vietā. Uzņēmējdarbība 2022. gadā turpināsies darbs pie individuālu konsultāciju sniegšanu tiem uzņēmējiem, fiziskām personām, kuras vēlas attīstīt vai uzsākt uzņēmējdarbību novadā, piesaistot ES un citus finansējumus. Pašvaldība turpinās uzrunāt un aicināt lauku iedzīvotājus, īpaši jauniešus, uzņēmējus un organizācijas celt savu kapacitāti, iesaistot izglītojošos pasākumos sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, ar mērķi dažādot lauku ekonomiku, mudināt darboties radoši, attīstīt esošos un veidot jaunus pakalpojumus. Ventspils novada pašvaldība jau astoto gadu organizēs konkursu "SOLIS", kurā aicinās piedalīties kā uzņēmējus, tā arī fiziskas personas. Konkursa uzvarētāji saņems pašvaldības līdzfinansējumu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Lai sekmētu novada iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes uzlabošanu, ik gadu pašvaldība organizē pašvaldības konkursu biedrībām un nodibinājumiem – "Mēs savā novadā". Piesaistot finansējumu iedzīvotāji saviem spēkiem realizē dažādus sabiedriskā labuma projektus. Ventspils novada mājražotāji, uzņēmēji tiks aicināti savu produkciju, pakalpojumus popularizēt gan Kurzemes uzņēmēju dienās, gan pārtikas izstādēs un citos pasākumos. Pašvaldība turpinās sadarboties ar Ventspils Tūrisma informācijas centru un lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs", lai popularizētu novada tūrisma uzņēmējus, viņu pakalpojumus, apskates objektus u.c. Budžets Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas ir svarīgākais instruments pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai, ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanai, kā arī teritorijas ilgtermiņa attīstībai. Ventspils novada pašvaldības budžets 2022. gadam sastāv no konsolidēta pamatbudžeta un konsolidēta ziedojuma budžeta, ko veido attiecīgas ieņēmumu un izdevumu daļas. Konsolidācijā ir iekļautas sekojošas Ventspils novada pašvaldības iestādes: • Ventspils novada pašvaldība; • Ventspils novada Sociālais dienests; • Ventspils novada Annahites pamatskola Sagatavojot budžeta projektu 2022. gadam, pašvaldība ir ņēmusi vērā visu nozaru intereses un centusies sabalansēt pieejamos finanšu līdzekļus tā, lai nodrošinātu uzlabojumus sabiedrībai svarīgās jomās. Pieejamie resursi tika plānoti atbilstoši novada attīstības prioritātēm, nodrošinot visu pašvaldības iestāžu un to struktūrvienību darbību, attīstību veicinošu investīciju projektu ieviešanu un realizāciju. Skaitliskā informācija par budžeta ieņēmumiem, izdevumiem, saistībām un galvojumiem ir norādīta Ventspils novada domes saistošo noteikumu "Ventspils novada pašvaldības 2022. gada konsolidētais budžets" 1. līdz 3. pielikumā. Pašvaldības raksturojums Ventspils novada pašvaldība ir izveidota 2009. gada 1. jūlijā pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem. Ventspils novadā ir 12 pagasti un viena pilsēta. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā Ventspils novada dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam sastāv no 15 deputātiem. Ventspils novada dome ir izveidojusi sekojošas iestādes: Ventspils novada pašvaldība; Sociālais dienests un Annahites pamatskola. Pašvaldības administrācijā darbojas 16 nodaļas: Nodaļu sarakstsFinanšu nodaļa ar centralizēto grāmatvedībuAttīstības nodaļaJuridiskā nodaļaKomunālā nodaļaKancelejaNekustamo īpašumu nodaļaSaimniecības nodaļaPersonāla nodaļaNodokļu nodaļaKultūras nodaļaInformācijas tehnoloģiju nodaļaDzimtsarakstu nodaļaBūvvaldeIzglītības pārvaldeIepirkumu nodaļaBāriņtiesaNovada pašvaldības Izglītības pārvaldes pakļautībā ir novada domes izveidotās izglītības iestādes – 1 vidusskola, 7 pamatskolas, 1 Mūzikas skola, 1 Mūzikas un mākslas skola, 5 pirmsskolas izglītības iestādes un Annahites pamatskola. Novada pašvaldības Kultūras nodaļas pakļautībā ir novada domes izveidotie 10 kultūras centri, 13 bibliotēkas un 3 novadpētniecības ekspozīcijas. Ventspils novada pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās nodrošina pilsētas/pagastu pārvaldes, kuras Ventspils novada pašvaldībā uzskatāmas par struktūrvienībām. Pārvalžu sarakstsPiltenes pilsētas pārvaldeUgāles pagasta pārvaldeAnces pagasta pārvaldeUsmas pagasta pārvaldeJūrkalnes pagasta pārvaldeUžavas pagasta pārvaldePopes pagasta pārvaldeVārves pagasta pārvaldePuzes pagasta pārvaldeZiru pagasta pārvaldeTārgales pagasta pārvaldeZlēku pagasta pārvaldeSaskaņā ar Ventspils novada domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem "Ventspils novada pašvaldības nolikums" domes funkciju realizēšanu un darbības nodrošināšanu nodrošina pastāvīgās deputātu komitejas sniedzot atzinumus jautājumos, kas saistīti ar komiteju kompetenci, sagatavo un iesniedz novada domē izskatīšanai lēmumu projektus, izskata domes un pašvaldības iestāžu budžetu projektus. Atsevišķu pašvaldības funkciju veikšanai novada dome ir izveidojusi komisijas, kuru sēdes ir slēgtas un to darbību reglamentē domes apstiprināts nolikums. Tās darbojas pastāvīgo komiteju vai tiešā domes pakļautībā. Komitejas: • Finanšu komiteja; • Sociālā, izglītības, kultūras un sporta komiteja; • Teritorijas un ekonomikas attīstības komiteja; • Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un komunālo jautājumu komiteja; Komisijas: • Administratīvā komisija; • Iepirkumu komisija; • Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas un mantas atsavināšanas komisija; • Tehniskā komisija; • Dzīvokļu komisija • Projektu, investīciju un būvniecības komisija; • Debitoru parādu izvērtēšanas komisija; • Sporta komisija; • Administratīvo aktu strīdu komisija; • Vides un uzņēmējdarbības attīstības komisija; • Licencēšanas komisija; • Bērnu un jaunatnes lietu komisija; • Interešu izglītības programmu izvērtēšanas komisija; • Apbalvošanas komisija; • Nekustamo īpašumu iznomāšanas komisija; • Vēlēšanu komisija; • Medību koordinācijas komisija; • Darījumu ar lauksaimniecības zemi izvērtēšanas komisija; • Ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu novērtēšanas komisija; • Bērnu lietu sadarbības grupa; • Pedagoģiski medicīniskā komisija; • Deinstitucionalizācijas vadības darba grupa; • Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija. Pašvaldības institucionālā sistēma, precizējot katras institūcijas tiesisko statusu, ir noteikta novada pašvaldības nolikumā, kā arī attiecīgās nodaļas kompetenci regulējošā iekšējā normatīvajā aktā. Pamatbudžets Ieņēmumi Konsolidētā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 14 921 210 euro kopsummā un tos veido nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi (no nodevām, sodiem un sankcijām), pārējie nenodokļu ieņēmumi (no pašvaldības īpašuma pārdošanas), ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, kā arī transferti (mērķdotācijas, kas tiek saņemtas no atsevišķām ministrijām un pašvaldībām un paredzētas galvenokārt pedagogu darba samaksai, autoceļu uzturēšanai, transferti ES fondu finansēto projektu īstenošanai un transferti pašvaldību maksājumiem par izglītības pakalpojumiem) (skat 5. attēlu). 5. attēls. Ventspils novada pašvaldības konsolidētā pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2022. gadam Pašvaldības konsolidētā pamatbudžeta kontu atlikums uz 2022. gada 1. janvāri ir 3 991 027 euro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze ir 5 879 593 euro, par 87 083 euro mazāk, nekā 2021. gadā plānotais (neskaitot iepriekšējā gada nesadalīto atlikumu). Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognoze (t.sk. iepriekšējo gadu parādi un soda naudas) par zemi – 1 115 000 euro, par ēkām – 97 300 euro, par mājokļiem – 52 100 euro. Dabas resursu nodokļa prognoze ir 140 000 euro. Valsts budžeta transferti 2022. gadā plānoti 6 648 856 euro. Lielāko ieņēmumu daļu sastāda valsts budžeta dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFI fonda) un no papildus dotācijas pašvaldību budžetiem 3 369 922 euro. Pārējos valsts budžeta transfertus 3 278 934 euro apmērā sastāda: izglītības nozare 1 868 810 euro; 538 038 euro autoceļu uzturēšanai; 8 822 euro māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un 863 264 euro no ieņēmumiem plānoti ES projektu īstenošanai un aizņēmuma pamatsummas daļējai atmaksai par realizētiem projektiem. Pašvaldību budžeta transfertu ieņēmumi ir plānoti 250 000 euro – savstarpējiem norēķiniem par izglītību. Nenodokļu ieņēmumus 472 800 euro apmērā veido ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, valsts un pašvaldības nodevas un naudas sodi. Maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus 265 561 euro apmērā veido ieņēmumi par zemes nomu un telpu nomu, vecāku maksa par bērnu ēdināšanu un interešu pulciņu apmeklēšanu mūzikas skolās, ieņēmumi par ieejas biļetēm kultūras pasākumos u.c. ieņēmumi. Maksas pakalpojumu ieņēmumu plāns pret 2021. gada izpildi ir samazinājies par 62 %, jo pašvaldība 2021. gadā ir SIA "VNK serviss" deleģējusi Piltenes, Jūrkalnes un Tārgales pagastu komunālo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un Jūrkalnes pagasta dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Izdevumi Konsolidētā pamatbudžeta izdevumi plānoti 19 170 989 euro apmērā (neieskaitot Valsts kases aizņēmumu pamatsummas atmaksas). 6. attēls. Ventspils novada pašvaldības konsolidētā pamatbudžeta izdevumu plāns 2022. gadam atbilstoši funkcionālajām kategorijām Vispārējie valdības dienesti Izdevumi plānoti 3 143 186 euro apmērā un tie paredzēti pašvaldības darbības nodrošināšanai, finanšu vadībai un klientu apkalpošanai, t.sk.: • novada administrācijai (dome, komisijas, komitejas un administrācijas nodaļas) 2 009 946 euro, t.sk.: • deputātu atlīdzībai 256 960 euro (t.sk. domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku atlīdzība un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); • komisiju darba atalgojuma atlīdzībai 19 206 euro (t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); • pagastu administrācijām 630 764 euro. • aizņēmumu parāda apkalpošanas maksājumiem Valsts kasei 55 000 euro; • rezerves konkrētiem mērķiem 189 563 euro (datortehnikas iegādei pašvaldības struktūrvienībām, bēru pabalstiem pašvaldības darbiniekiem par piederīgo zaudēšanu, mācību maksas kompensācijas, rezerves redzes korekciju līdzekļu iegādei pašvaldības darbiniekiem, tūrisma veicināšanai, u.c. rezerves). Neparedzēti gadījumi (rezerves fonds) 299 383 euro. Ekonomiskā darbība Izdevumi plānoti 2 794 677 euro, t.sk.: • pašvaldības nekustamo īpašumu kadastrālai uzmērīšanai, novērtēšanai un reģistrēšanai Valsts zemes dienestā, zemes īpašuma iegādēm un pašvaldības nekustamo īpašumu apdrošināšanai 100 000 euro; • ES projektu realizēšanai 1 159 128 euro, t.sk. pašvaldības finansējums 612 763 euro; • pašvaldības ceļu uzturēšanai, rekonstrukcijai 783 541 euro, ko nodrošina plānotā valsts mērķdotācija 2022. gadam – 538 038 euro un iepriekšējā gadu atlikums; • pašvaldības teritorijā esošo ūdenstilpņu un to teritoriju apsaimniekošanai 100 906 euro, ko nodrošina 2022. gadā plānotie ieņēmumi no ūdenstilpņu un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskas izmantošanas, ES finansējums par realizētu projektu un iepriekšējā gada atlikums. Ventspils novada Attīstības programmā 2020.–2026. gadam izvirzīti vidēja termiņa prioritātes un rīcības virzieni: VTP (vidēja termiņa prioritāte) 1 – VESELĪGA, RADOŠA UN LĪDZDDARBĪGA KOPIENA: RV1 (rīcības virziens) – KOPIENA • Pašvaldība plānojusi finanšu līdzekļus 10 000 euro apmērā projektu konkursa "Mēs savā novadā – 2022" organizēšanai, lai attīstītu atbildību un rūpes par vietu, kurā dzīvojam, sekmētu nevalstiskā sektora darbību un aktivitātes; • 2021. gadā uzsākta attīstības plānošanas dokumentu izstrāde kopā ar Ventspils valstspilsētu: