4. Article

Ieteikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai attīstībai 4.1. Normējamo un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru, secināms, ka atsevišķas normējamās izmaksas nav tieši saistītas ar izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu specifiku, tās vienlaikus tiek izmantotas izglītības programmu izmaksu aprēķinā, kuras iegūst, izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizinot ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu. Ņemot vērā, ka atsevišķas normējamās izmaksas izglītības programmu ietvaros neatšķiras un tieši neizriet no to īstenošanas specifikas, šos izdevumus varētu noteikt kā nenormējamās izmaksas, pieņemot, ka tās visām izglītības programmām ir vienādas un nav tieši atkarīgas no izglītības programmu īstenošanas specifikas, attiecīgi tām nepiemērojot izglītības programmu koeficientus, bet piešķirot kā bāzes finansējumu vienādā apmērā uz vienu izglītojamo. Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kā arī iespējamu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem. 4.2. Izglītības programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas pārskatīšana Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu atbilstību MK noteikumos Nr. 655 noteiktajai izmaksu struktūrai, atsevišķas normējamās izmaksas nosakot kā nenormējamās izmaksas, mainīsies arī profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu aprēķins, kas attiecīgi ietekmēs arī profesionālās izglītības programmu minimālo koeficientu vērtības. Profesionālas izglītības iestādei finansējums tiek piešķirts atbilstoši viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, izmaksu diferenciācijai piemērojot izmaksu minimālo koeficientu. Veiktā pētījuma ietvaros secināms, ka koeficientu piemērošana izglītības tematiskajām jomām, nevis izglītības programmu grupām, samazinātu koeficientu skaitu un to sadrumstalotību, tādējādi nodrošinot vienkāršāku finansējuma piešķiršanas kārtību un vienlaikus rīcības brīvību profesionālās izglītības iestādēm pašām izvērtēt finansējuma sadali konkrētām izglītības programmu grupām. Savukārt vairākas NEP (metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, būvniecības, pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības) aicina koeficientu piemērošanā ņemt vērā arī to kvalifikāciju īstenošanas specifiku, kurām izmaksas vienas izglītības programmu grupas un izglītības tematiskās jomas ietvaros var atšķirties vairākkārtīgi. Attiecīgi priekšlikums paredz izvērtēt iespēju izmaksu minimālo koeficientu noteikšanai atsevišķām kvalifikācijām. Šī risinājuma ieviešanā svarīga būs NEP iesaiste, sniedzot gan datos balstītu ekspertīzi, gan nepieciešamos izmaksu aprēķinus koeficientu noteikšanai, atbilstoši atsevišķu kvalifikāciju specifikai. Attiecīgi, profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm sākotnēji jāizvērtē esošā pieeja un jāpanāk vienošanās par atbilstošāko koeficientu piemērošanas pieeju turpmāk. Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas iespējams radītu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem. 4.3. Izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana Nepieciešams pārskatīt un aktualizēt profesionālās izglītības programmu minimālo koeficientu vērtības izglītības programmu grupām, ņemot vērā izglītības programmu specifiku un to īstenošanai nepieciešamos resursus. Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrā pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi ieguldījumi, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi, modernu aprīkojumu un reālajai darba videi pietuvinātu iekārtu izmantošanu, kas ļauj labāk sagatavot speciālistus atbilstoši darba tirgus prasībām, nodrošinot tiem prasmes, kas ir pieprasītas nozarēs, vienlaikus tas nozīmē arī papildus ieguldījumus šīs infrastruktūras uzturēšanā. Līdz ar tehnoloģisko attīstību vairākās tautsaimniecības nozarēs arvien vairāk darbu tiek mehanizēti un automatizēti, attiecīgi izglītības iestādēm nepieciešams sagatavot kvalificētus speciālistus darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kas saistīts ar papildu individuālo praktisko mācību stundu nodrošināšanu un tehnikas uzturēšanas un apkopes izmaksām. Tāpat arī ir aktualizēti un izstrādāti jauni profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietekmējušas profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas. 4.4. Modulāro izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide Modulārās pieejas īstenošana gan jauniešiem, gan pieaugušajiem dod iespēju izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt nepieciešamās prasmes profesionālās izglītības programmu moduļu ietvaros, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū. Elastīgu mācību pieeju īstenošana ietekmē arī nepieciešamā finansējuma apzināšanu. MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, vienlaikus būtu nepieciešams izstrādāt metodiku, kas ļautu aprēķināt katra izglītības programmas moduļa īstenošanas izmaksas. Metodikas pamatā varētu tikt izmantoti izglītības programmām noteiktie izmaksu minimālie koeficienti, kas varētu tikt piemēroti atbilstošā moduļa īstenošanas ilgumam. Šādas metodikas izveide izglītības iestādēm ļautu precīzāk plānot modulāro programmu īstenošanu un tam nepieciešamo finansējumu. 4.5. Īsā cikla profesionālās izglītības programmu īstenošana Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā, ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo izglītībā. Profesionālās izglītības programmas aizvien vairāk tiek veidotas, lai nodrošinātu elastīgu profesionālās izglītības piedāvājumu, tādējādi ļaujot ātri reaģēt uz darbaspēka pieprasījuma izmaiņām. Modulārās profesionālās izglītības programmas dod iespēju adaptēties jaunajām attīstības tendencēm, vienlaikus, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām, svarīgi ir dot otro iespēju pieaugušajiem, kuriem nepieciešams pilnveidot savas prasmes vai apgūt jaunas prasmes, lai turpinātu savas darba gaitas vai atgrieztos darba tirgū, tāpat arī dot iespēju jauniešiem salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves vai nepabeigtām studijām augstākās izglītības iestādēs, tādējādi dodot iespēju sekmīgi iekļauties darba tirgū ar zināmu prasmju komplektu. Vairāki tūkstoši jauniešu ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu mācībām sākotnējās profesionālās izglītības programmās ESF Jauniešu garantijas projekta ietvaros21. Šis pasākums ir kā otras iespējas izglītība jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ pārtraukuši mācības vai pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguves nav turpinājuši mācīties un saskarušies ar grūtībām iekļauties darba tirgū. Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmu īstenošana 2014.gadā tika uzsākta ar mērķi sekmēt jauniešu nodarbinātību un to konkurētspēju darba tirgū. Gada vai pusotra gada laikā bez maksas jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju22. Jauniešu garantijas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2021.gada 31.augustam. Profesionālās izglītības programmas Jauniešu garantijas ietvaros piedāvā gan valsts dibinātās, gan pašvaldību izglītības iestādes. Ņemot vērā ESF sniegto atbalstu profesionālās izglītības programmu apguvē, būtu izvērtējamas izglītības iestāžu iespējas arī pēc Jauniešu garantijas projekta īstenošanas nodrošināt arodizglītības (viengadīgo) un profesionālās vidējās (pusotra gada) izglītības programmu īstenošanu, jo šīs izglītības programmas, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū, īsā laikā nodrošina nozarēm nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Dizaina un mākslas jomā izglītības programmās, kurās izglītojamie mācības uzsāk pēc vidējās izglītības, īstenošanas ilgums ir divi gadi, mūzikā - trīs gadi. Turklāt minētās izglītības programmas jauniešiem no jauna ļauj atgriezties izglītības sistēmā un iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka tieši pašvaldības vislabāk pārzina situāciju reģionos un vietējā darba tirgus pieprasījumu, pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes varētu sagatavot tam atbilstošu viengadīgo un pusotra gada profesionālās izglītības programmu piedāvājumu. 4.6. Kopīgu profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības iestādēs Lai nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības piedāvājumu, izglītības iestādes varētu veidot kopīgas profesionālās izglītības programmas, nodrošinot atsevišķu moduļu īstenošanu. Izglītības iestādēm sadarbojoties, izglītojamiem tiktu nodrošināta iespēja moduļa ietvaros apgūt nepieciešamās prasmes tajā izglītības programmas īstenošanas vietā, kurā var tikt nodrošināts pilnvērtīgs mācību process, ņemot vērā materiāltehniskās bāzes, infrastruktūras un mācībspēku pieejamību, tāpat arī šādā veidā tiktu veicināta pieredzes apmaiņa, izglītības programmu un mācību metožu pilnveide. Savukārt izglītojamiem šāda pieeja ļautu izvēlēties piemērotāko izglītības iestādi, ņemot vērā tās atrašanās vietu. 4.7. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana Lai veicinātu profesionālās izglītības piedāvājuma attīstību un pieejamību, turpmāk plānojot valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, jāparedz finansējums ne tikai profesionālās sākotnējās izglītības programmu īstenošanai, bet arī profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanai. Valsts budžeta līdzekļi varētu tikt piešķirti profesionālās tālākizglītības programmām augsti specializētās jomās vai jomās, kurās tiek sagatavoti darba tirgū pieprasīti speciālisti un kurās tiek prognozēts darbaspēka trūkums, tādējādi nodrošinot darbaspēku, kas nepieciešams tautsaimniecības nozaru attīstībai, ko pietiekamā apjomā nespēj nodrošināt profesionālās sākotnējās izglītības programmu beidzēji. 4.8. Absolventu nodarbinātības monitoringa ieviešana Absolventu monitorings ir viena no izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas sastāvdaļām. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide, ar ES struktūrfondu atbalstu, ir uzsākta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" projekta "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana" (turpmāk - SAM 8.3.6.2. projekts) ietvaros. Projekta īstenošana uzsākta 2018.gada 1.aprīlī un turpināsies līdz 2023.gada 31.decembrim. Absolventu monitoringa izveide profesionālajā izglītībā un absolventu monitoringa turpmākā darbība augstākajā izglītībā ir viens no SAM 8.3.6.2. projektā noteiktajiem darbības virzieniem, vienlaikus absolventu monitoringa sistēmas attīstība jānodrošina neatkarīgi no SAM 8.3.6.2. projekta īstenošanas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra sēdes protokola Nr. 43 14.§ 2. punktu IZM līdz 2020. gada 31. decembrim jānodrošina monitoringa datu iegūšanu par profesionālo vidējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātību un ienākumiem. IZM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par absolventu monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā", kurā sniegts ietvars profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmas izveidei23. Augstākajā izglītībā izveidots augstskolu absolventu turpmāko gaitu monitorings, 2020.gadā pirmoreiz publicēti nepersonificēti statistikas dati par 2017.gada absolventu nodarbinātību, ienākumiem, bezdarbnieka un daba meklētāja statusu. Šāda monitoringa sistēma nepieciešama: ‒ Izglītības piedāvājuma veidošanai - izglītības programmu izstrādei un aktualizācijai, lai uzlabotu darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi un nodarbinātības rādītājus. Profesionālās izglītības satura veidošana atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, sagatavojot darba tirgū nepieciešamos specialistus, palīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar nepietiekamām prasmēm un prasmju neatbilstību. ‒ Darba tirgus analīzei - izglītības piedāvājuma un darba tirgus pieprasījuma atbilstības analīzei. ‒ Uzņemšanas plānošanai - lai plānotu izglītojamo uzņemšanu, noteiktu izglītojamo vietu skaitu profesionālās izglītības programmās, kas tiek finansētas no valsts budžeta. ‒ Kvalitātes novērtēšanai - lai novērtētu izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu kvalitāti. Politikas plānotāji, ņemot vērā absolventu rezultātus darba tirgū, var novērtēt izglītības pakalpojuma sniedzēju darbību, salīdzinot izglītības iestādes ar līdzīgu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu. ‒ Karjeras izvēlei - lai sniegtu papildu informāciju par izglītības iespējām, ne tikai jauniešiem, kas ir potenciālie izglītojamie, bet arī esošajiem un bijušajiem izglītojamiem. Informācija par absolventu rezultātiem darba tirgū sniedz priekšstatu par sev interesējošajām izglītības programmām un nodarbinātības perspektīvām attiecīgajā un saistītajās specialitātēs. Absolventu monitoringa dati NEP ļaus precīzāk prognozēt nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmās, savukārt IZM izvērtēt izglītības iestāžu uzņemšanas plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Absolventu monitoringa dati sniegs informāciju par profesionālās izglītības programmu absolventu turpmākajām gaitām, t.sk. par nodarbinātību un ienākumiem. 4.9. Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide Šobrīd Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - PKE) norisi saskaņā ar 2011.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās" nodrošina akreditētas profesionālās izglītības iestādes sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru vai Latvijas Nacionālo kultūras centru un nozaru pārstāvjiem. Lai sagatavotu darba tirgus vajadzībām un nozares prasībām atbilstošus speciālistus, varētu tikt veidoti arī nozaru asociāciju eksaminācijas centri, kuri izglītojamiem piedāvātu kārtot eksāmenu ar nozari saistītajās kvalifikācijās. Nozaru asociāciju eksaminācijas centru izveide būtu jāparedz attiecīgajos normatīvajos aktos, vienlaikus nodrošinot atbilstību tām prasībām, kas jau šobrīd noteiktas profesionālās izglītības iestādēm PKE organizēšanai. PKE organizēšanas izmaksas varētu tikt finansētas no valsts budžeta. Vairākas Nozaru ekspertu padomes (metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, būvniecības, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru (vides inženierzinātnes)) ir paudušas nepieciešamību veidot nozaru eksaminācijas centrus, lai veicinātu vienotu izpratni par noteiktu mācīšanās rezultātu sasniegšanu un nodrošinātu kvalitātes prasības eksāmenu norisē. Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija ir izstrādājusi plānu un spērusi jau konkrētus soļus, lai nozarē tiktu attīstīts eksaminācijas centrs. 4.10. Snieguma finansējama ieviešana Lai veicinātu profesionālās izglītības iestāžu virzību uz attīstību un kvalitatīvu piedāvājumu, papildus bāzes finansējumam par viena izglītojamā izmaksām konkrētu izglītības programmu grupu vai tematisko jomu izglītības programmās nepieciešams ieviest snieguma finansējumu, kas paredzētu finansējuma piešķiršanu iestādēm par konkrētu rezultātu jeb snieguma uzrādīšanu iestādes darbībā. Snieguma finansējums kopš 2015.gada tiek piemērots augstākās izglītības iestādēm. Snieguma finansējums augstskolām un koledžām tiek piešķirts par rezultātu jeb sasniegumiem konkrētos rādītājos, piem. par jaunu mācībspēku un pētnieku piesaisti, kā arī par pētniecībai un radošajam darbam iegūto finansējumu no starptautiskiem projektiem, līgumdarbiem un pašvaldībām, kā arī izglītojamo mācību rezultātiem un sasniegumiem. Piešķirtais snieguma finansējums stimulētu izglītības iestādes uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību izglītības procesā. Finansējuma aprēķinam būtu nosakāmi vienoti kritēriji, kas ļautu novērtēt izglītības iestāžu rezultatīvo rādītāju izpildi un devumu profesionālās izglītības politikas mērķu sasniegšanā. Saņemtais finansējums būtu izmantojams iestādes attīstībai, piem., materiāltehniskās bāzes modernizācijai, dalībai starptautiskās sadarbības projektos, augsti kvalificētu un profesionālu mācībspēku piesaistei utt.