35. Article

Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (​pielikums). Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs J. Vitenbergs Pielikums Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumiem Nr. 124 "7. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi Nr. p. k. Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro)* Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments 1. Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības 1.1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā. 1.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā. 1.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas. 1.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski 17 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 2. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 2.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana - aktualizācija un uzlabojumi. 2.2. Modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus. 2.3. Pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām. 2.4. Aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2022. gadā. 2.5. Aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku. 2.6. Pārrakstīt modeļa skriptu, paātrinot modeļa darbību. 2.7. Veikt galveno lauksaimniecību raksturojošo rādītāju telpisko analīzi pēdējo 10 gadu griezumā. 2.8. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm. 2.9. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā 80 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 3. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 3.1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī. 3.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeļiem. 3.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem. 3.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī. 3.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē. 3.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām. 3.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 51 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 4. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 4.1. Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām: 4.1.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no sarkanā āboliņa kā pasējas auga izmantošanas un izvēlētajiem kultūraugiem (vismaz trīs kultūraugi ar un bez pasējas auga izmantošanas), izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru; 4.1.2. raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem (darba uzdevumu īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitāte). 4.2. Izvērtēt pētījuma izpildes periodā aktuālos Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai un pieejamo informāciju par Eiropas Savienības valstīs lietotajām oglekļa vienību sertifikācijas un verifikācijas sistēmām, piemēram, VERRA standartu, nodrošinot zinātnisku kompetenci Latvijas pozīcijas formulēšanā un aizstāvēšanā (darba uzdevumu īsteno LVMI "Silava"): 4.2.1. sagatavot priekšlikumus Eiropas Savienības oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai Latvijā (pārvaldība, attiecināmās jomas, oglekļa vienību uzskaites monitorings, ziņošanas un pārbaudes sistēma, darbību ietekmes identificēšana Nacionālajā SEG inventarizācijas sistēmā); 4.2.2. izvērtēt atbilstoši pašreizējam zināšanu līmenim un tehniskajām iespējām identificējamu ES oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas darbību (organisko augšņu apmežošana un aramzemes ar organisko augsni transformācija par zālāju) ieviešanas iespējas atbilstoši sagatavotajiem oglekļa apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas priekšlikumiem. 4.3. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus. Pētījums veicams 6 objektos, kas raksturo dažādas aluviālās augsnes - no aluviālajām normāli mitrajām augsnēm līdz aluviālajām purva augsnēm. Pētījumā nosakāmie parametri ir augsnes heterotrofās elpošanas radītās CO2 emisijas, augsnes temperatūra, mitruma saturs augsnes virskārtā, virszemes un pazemes biomasa un biomasas ieguve siena vai zaļbarības sagatavošanā. Augsnē 0-10, 10-20, 20-40 un 40-80 cm dziļumā nosakāms pH, kopējā N, C un slāpekļskābē ekstrahējamā K, Ca, Mg un P saturs, kā arī augsnes blīvums. Augsnes heterotrofās elpošanas parauglaukumos vismaz vienu mēnesi pirms mērījumu uzsākšanas novācama visa veģetācija un jāierobežo sakņu ieaugšana. Gāzu apmaiņa veicama veģetācijas sezonas laikā, vismaz 9 mēnešu ilgumā, atkārtoti veicot mērījumus reizi 3 nedēļās. Mērījumi veicami vismaz 9 pastāvīgos heterotrofās elpošanas laukumos katrā izmēģinājumu variantā. Mērījumu metodika harmonizējama ar LIFE OrgBalt projekta metodiku (darba uzdevumu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs un LVMI "Silava") 70 261 Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 5. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU): 5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās. 5.2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"): 5.2.1. virszemes meliorācijas sistēmu plānošanas rīks jaunu grāvju rakšanas un pilnīgi aizsērējušu grāvju atjaunošanas ietekmes uz virszemes noteci modelēšanai lauksaimniecības zemēs un privātajos mežos; 5.2.2. drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģiskā savienošana, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku 51 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 6. Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana 6.1. Izvērtēt un atlasīt perspektīvākos tetraploīdos agrīna un vēlīna tipa ganību airenes genotipus pēcnācēju pārbaudes audzētavās (WP12) 4. lietošanas gadā. 6.2. Veikt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes populāciju hibridizācijas audzētavās, izvērtējot un atlasot noturīgākos tetraploīdos genotipus (WP13). 6.3. Izvērtēt ganību airenes šķirnes un gēnu bankas dažādības 4. lietošanas gadā, klonēt perspektīvākos genotipus. 6.4. Apkopot un veikt ievākto datu analīzi, iegūto informāciju iekļaut projekta kopējā datubāzē 5 520 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 7. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 7.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums. 7.2. Pret pupu sēklgrauzi neieņēmīgu šķirņu un kaitēkļa ierobežošanas stratēģiju pētījumi. 7.3. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu sastāvu pētniecība dažādos Latvijas reģionos. 7.4. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā izmantotajās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos. 7.5. Informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos 80 998 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 8. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 8.1. Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē. 8.2. Veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti. 8.3. Turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā 20 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 9. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 9.1. Turpināt ikgadējās ekspedīcijas atsevišķu sugu grupām (piem., zālājiem, dārzeņiem u. c.). 9.2. Turpināt Latvijas ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu pēc deskriptoriem. 9.3. Apkopot deskriptora datus par Latvijas ģenētiskajiem resursiem un uzsākt to ievadīšanu GeNBIS datubāzē. 9.4. Pārskatīt esošos deskriptorus un uz esošo deskriptoru bāzes izveidot vienkāršotākus deskriptorus, kuri ir piemēroti saglabājamo šķirņu reģistrācijai 30 523 Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 10. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 10.1. No Latvijas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām iegādātā Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes vaislas buļļu bioloģiskā materiāla izpēte (nosakot jaunāko buļļu genotipus pēc piena proteīna un leptīna gēniem). 10.2. Ieteikumu sagatavošana vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu vēlamo alēļu un genotipu biežumu pēc piena proteīna un leptīna gēniem. 10.3. Bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA 17 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 11. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 11.1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas (gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem. 11.2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos. 11.3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi 30 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 12. Āfrikas cūku mēra epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas iespējas Latvijā 12.1. Apkopot datus par ĀCM izplatību mežacūku populācijā Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi un meklēt slimības iespējamās ierobežošanas un apkarošanas metodes (turpinājums esošajam pētījumam). 12.2. Apkopot datus par ĀCM karantīnas zonās (aizsardzības un uzraudzības zona) noteiktajiem pasākumiem, analizēt iegūtos datus, lai izvērtētu ES normatīvajos aktos noteikto ĀCM apkarošanas pasākumu lietderību (efektivitāti) mājas cūkām (turpinājums esošajam pētījumam). 12.3. Ievākt, apkopot un analizēt informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību vidē (turpinājums esošajam pētījumam). 12.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījumu pirmapstrādes vietās: efektivitātes analīze (turpinājums esošajam pētījumam). 12.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē (turpinājums esošajam pētījumam). 12.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem 20 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 13. Mycoplasma bovis autogēno vakcīnu lietošanas iespējas antimikrobiālās rezistences mazināšanai piena lopkopībā Latvijā 13.1. Pilnveidot mikoplazmu paraugu iegūšanas un apstrādes metodiku. 13.2. Noteikt izolēto mikoplazmu antigēnās īpašības. 13.3. Balstoties uz iegūtajiem datiem, identificēt autogēno vakcīnu izstrādāšanas iespējas Latvijas piena lopkopības sektoram. 13.4. Izstrādāt labas ražošanas prakses ieteikumus mikoplazmozes ierobežošanai piena lopkopībā Latvijā. 13.5. Sagatavot un publicēt zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem 50 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Veterinārais un pārtikas departaments 14. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 14.1. Ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās. 14.2. Ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu 60 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 15. Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi 15.1. Kāpostu cekulkodes imago monitorings. 15.2. Kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem. 15.3. Kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos. 15.4. Citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings 33 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 16. Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai 16.1. Noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021-2024), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022-2025). 16.2. Analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021-2025). 16.3. Izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021-2025). 16.4. Noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021-2022). 16.5. Ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021-2024). 16.6. Izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025). 16.7. Sagatavot zinātniskās un populārās publikācijas zināšanu pārnesei (2023-2025) 50 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 17. Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 17.1. Uzlabot, papildināt izstrādāto metodiku riska indikatora aprēķināšanai plašāk audzētajiem kultūraugiem Latvijā, veikt indikatora aprēķina korekcijas laikposmam no 2011. gada. 17.2. Veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem, herbicīdiem. 17.3. Novērtēt praktiskos izmēģinājumus, ņemot vērā vides, klimata, agronomiskos un sociālekonomiskos apsvērumus 60 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 18. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 18.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtie deleģētie akti) kontekstā. 18.2. Finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm. 18.3. Rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā 26 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments 19. Per- un polifluoralkil savienojumu (turpmāk - PFAS) analītiskās metodes izstrāde pārtikai un piesārņojuma līmeņu noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos, dārzeņos un augļos 19.1. Izstrādāt un validēt analītisko metodi PFAS grupas savienojumu noteikšanai pārtikā, nodrošinot procedūras jutības atbilstību EK piedāvāto normu projektam. 19.2. Veikt PFAS grupas savienojumu noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos (Baltijas jūras zivīs, cūkgaļā, olās), graudu produktos (graudi, maize), dārzeņos un augļos (kopā vismaz 120 paraugi). 19.3. Apkopot iegūtos rezultātus un nosūtīt datus EFSA saskaņā ar EK rekomendāciju un pamatot Latvijas nacionālo pozīciju par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par PFAS 26 660 ** Veterinārais un pārtikas departaments 20. Biodrošības vadlīniju izstrāde un bezatkritumu tehnoloģijas ieviešanas izpēte dažādu mājputnu bioloģiskajās un konvencionālajās novietnēs Latvijā 20.1. Izveidot vienotas biodrošības vadlīnijas dažādu mājputnu novietnēs, kas izmanto dažādas turēšanas tehnoloģijas. 20.2. Apkopot un pētīt bezatkritumu putnkopības tehnoloģiju ieviešanas iespējamību šajās saimniecībās Latvijā. 20.3. Sagatavot biodrošības vadlīnijas konvencionālajās un bioloģiskajās mājas vistu, tītaru, paipalu, fazānu, pīļu un zosu saimniecībās 8 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 21. Lauku saimniecību ekonomiskā analīze 21.1. Saimniecību ieņēmumu un ienākumu (jeb NPV) struktūra un veidošanās dažāda lieluma un specializācijas saimniecībās. 21.2. Saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā. 21.3. Saimniecību izmaksu struktūras un finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze. 21.4. Saimniecību darbaspēka ieguldījumu analīze. 21.5. Saimniecību resursu pieejamības un izlietojuma efektivitātes analīze. 21.6. Metodoloģija starppatēriņa sadalījumam starp lauksaimniecības nozarēm un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti 62 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 22. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu 22.1. Uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (pirmajā izmēģinājuma gadā vasaras kvieši, pupas, vasaras mieži, daudzgadīgo zālaugu mistrs, ietverot 50 % tauriņziežu, otrajā izmēģinājuma gadā daudzgadīgo zālaugu mistrs, ietverot 50 % tauriņziežu). 22.2. Nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, izmantojot augsnes kaļķošanas atkārtojumus - nekaļķotu, kaļķotu ar pusi no nepieciešamās devas (2.60 t ha-1), kaļķotu ar nepieciešamo devu (5.60 t ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2.50 t ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. Sešpadsmit izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos. 22.3. Lietot izmēģinājuma lauciņos četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas - nemēslotus, mēslotus ar pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg ha-1), mēslotus ar ražas iznesi nodrošinošu devu (piemēram, NPK = 90:60:90 kg ha-1) un pārpalikumu nodrošinošu devu (piemēram, NPK = 135:90:135 kg ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. Sešpadsmit izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos. 22.4. Veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t.sk. pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām. 22.5. Novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg). 22.6. Noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs). 22.7. Apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos 12 000 ** Lauksaimniecības departaments 23. Pieejamo risinājumu izpēte augu aizsardzības līdzekļu noneses mazināšanai 23.1. Apkopot literatūru par Eiropā un pasaulē veiktajiem praktiskajiem un teorētiskajiem pētījumiem par augu aizsardzības līdzekļu nonesi pēc smidzinājuma, lietojot dažādas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas, dažādas sprauslas un citas nonesi mazinošas iekārtas dažādos agrotehniskajos apstākļos (dažādi kultūraugi, izvēlētais smidzināšanas augstums, laikapstākļi). 23.2. Izvērtēt pieejamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu smidzinājuma iespējamās noneses mazināšanai un rezultātus apkopot rekomendāciju veidā. 23.3. Latvijā lietoto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu analīze - sertificēto iekārtu raksturojums un tirgus izpēte par lietošanas iekārtām, sprauslām un citām smidzinājuma nonesi mazinošām iekārtām. 23.4. Izstrādāt metodiku iespējamās noneses mazināšanas demonstrēšanai lauka apstākļos 20 343 ** Lauksaimniecības departaments 24. Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos 24.1. Izveidot pētījuma metodiku uzraudzībā iekļaujamo saimniecību izlasei, atsevišķi katrai dzīvnieku sugai ņemot vērā: 24.1.1. šķirnes; 24.1.2. turēšanas apstākļus; 24.1.3. ēdināšanas tehnoloģijas. 24.2. Definēt un ievākt uzraudzības uzskaitei nepieciešamos parametrus: 24.2.1. dzīvnieku dzīvmasu un produktivitāti raksturojošās pazīmes; 24.2.2. barības līdzekļus un devas raksturojošos laboratoriski novērtētos ķīmisko analīžu rādītājus. 24.3. Izveidot pētījuma datu matricas projektu, saskaņot uzraudzībā iegūstamo parametru mērvienības ar SEG un amonjaka emisiju aprēķina modeļos izmantojamām mērvienībām 25 000 ** Lauksaimniecības departaments 25. Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) samazinātās likmes 5 % apmērā ieviešana olām, svaigai gaļai, piena pamatproduktiem un svaigām zivīm un tās efektivitātes vērtējums 25.1. Novērtēt PVN likmes samazināšanas ietekmi dažādām pārtikas produktu grupām uz cenām, patēriņu, ražošanu un ražotāju konkurētspēju, valsts budžetu, ēnu ekonomiku. 25.2. Novērtēt PVN likmes samazināšanas sociālo ietekmi dažādām pārtikas produktu grupām. 25.3. Veikt analīzi par iespēju mazināt PVN likmi pārtikas produktiem, nemazinot kopējos nodokļu ieņēmumus valstī 100 000 ** Lauku attīstības atbalsta departaments 26. Eiropas Zaļā kursa realizācijas ietekme uz Latvijas lauksaimniecību 26.1. Strukturētā Eiropas Zaļā kursa analīze. Kādas politikas iniciatīvas ir apvienotas šajā kursā un konceptuāli cik būtiski tās var ietekmēt Latvijas lauksaimniecības sektoru gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. 26.2. Eiropas Zaļā kursa 2030. gada lauksaimniecības mērķu sasniegšanas tiešā ietekme uz Latvijas lauksaimniecību. Paredz lauksaimniecības sektora modeļa simulācijas. 26.3. Eiropas Zaļā kursa 2030. gada svarīgāko citu (ne lauksaimniecības) sektoru mērķu sasniegšanas netiešā ietekme uz Latvijas lauksaimniecību. 26.4. Nākotnes scenāriji. Kā varētu izskatīties lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas sektors Eiropas Savienībā kopumā un kāda varētu būt Latvijas vieta tajā Eiropas Zaļā kursa ieviešanas rezultātā. 26.5. Secinājumi un rekomendācijas politikas veidotājiem 30 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments