11. Article

Pieaicinātā persona - Ķīles Altenholcas/Reinfeldas Lietišķo zinātņu universitātes profesors Dr. iur. Kristofs Johans Ulrihs Šēve (Christoph Johann Ulrich Schewe) - uzskata, ka apstrīdētā norma apgrūtina Eiropas Savienības pilsoņu ceļošanu uz Latviju un tādējādi var skart Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktā garantēto Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvību. Ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums esot pamatots, jo tā mērķis esot sabiedrības veselības aizsardzība un tas atbilstot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (turpmāk - Direktīva 2004/38/EK) pieļautajiem brīvas pārvietošanās ierobežojumu iemesliem. Proti, Covid-19 esot Pasaules Veselības organizācijas atzīta slimība ar epidemioloģisku potenciālu un tādēļ varot būt par pamatu tam, ka tiek noteikti brīvas pārvietošanās ierobežojumi Direktīvas 2004/38/EK izpratnē. Arī Eiropas Savienības Padome pienākumu veikt Covid-19 testu pirms ceļošanas uz citu valsti esot atzinusi par samērīgu. Dalībvalstīm ārkārtas situācijās esot zināma rīcības brīvība. Turklāt sabiedrības veselības aizsardzība nepiederot pie tām jomām, kuras nodotas Eiropas Savienības kompetencē. Tādējādi dalībvalstis varot personai noteikt pienākumu veikt Covid-19 testu, un tām neesot pienākuma nodrošināt šādu testu veikšanu bez maksas.