12. Article

Pieaicinātā persona - LL.M. Kristīne Gailīte - norāda, ka apstrīdētā norma pēc būtības skar brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā. Lai persona varētu brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm, pietiekot ar to, ka persona uzrāda derīgu pasi vai personas apliecību, kurā norādīta dalībvalsts pilsonība. Tāpat Eiropas Savienības pilsoņi drīkstot atsaukties uz brīvas pārvietošanās tiesībām, vēršoties pret dalībvalsti, kuras pilsoņi viņi ir, piemēram, gadījumos, kad viņi atrodas citas dalībvalsts teritorijā. Savukārt brīvas pārvietošanās tiesības neesot efektīvas tad, ja dalībvalsts regulējums personu attur no brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanas. Arī tādi priekšnoteikumi ieceļošanai Latvijā, kādi paredzēti apstrīdētajā normā - prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī prasība personai pašai par šo testu samaksāt -, esot uzskatāmi par personas tiesību ierobežojumu. Konkrētajā gadījumā valsts kā ierobežojuma attaisnošanas pamatu definējusi mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un minimizēt Covid-19 infekcijas ievešanu Latvijā, kā arī mazināt ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistītos epidemioloģiskās drošības riskus. Šāds brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojuma attaisnojums esot pieļaujams. Prasība pirms ieceļošanas uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu esot bieži un lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu izmantots līdzeklis un pati par sevi pirmšķietami piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī Eiropas Savienības Padome nolūkā koordinēt pasākumus dalībvalstu starpā esot norādījusi, ka dalībvalstis ar lielu epidemioloģiskās drošības risku saistītā situācijā drīkst piemērot šādu prasību ceļotājiem. Tomēr Latvijas valsts šādu prasību noteikusi vispārīgi - neatkarīgi no Covid‑19 izplatības izceļošanas valstī vai apgabalā un personas izmantotā transporta veida. Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā brīvas pārvietošanās ierobežojuma tvērums esot pārāk plašs. Turklāt valsts, pieņemot apstrīdēto normu, neesot izvērtējusi Covid‑19 testu pieejamību un dārdzību izceļošanas valstī. Tāpat konkrētajā gadījumā pastāvot arī personas tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi. Satversmes tiesa secināja: