3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 98. panta otrajam teikumam, bet norāda, ka tā jau ir zaudējusi spēku un tādēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama. Apstrīdētā norma esot gana skaidra, tātad ar to noteiktais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Tam esot leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Līdz apstrīdētās normas pieņemšanai Noteikumi Nr. 360 paredzējuši starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu situācijās, kad pastāv nopietns sabiedrības veselības apdraudējums. Ierobežojumi pārvadājumiem uz dažādām valstīm tobrīd bijuši atkarīgi no Covid‑19 saslimstības statistikas un varējuši mainīties katru nedēļu, liedzot prognozēt un plānot starptautisko pasažieru pārvadājumu norisi gan pārvadātājiem, gan pasažieriem. Apstrīdētā norma esot pieņemta, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un vienlaikus novērstu neprognozējamību starptautisko pasažieru pārvadājumu jomā. Turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 35.5 punktu Latvijas valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kuriem Covid‑19 testa rezultāts bija pozitīvs, ceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, iebraukšana Latvijas teritorijā neesot tikusi ierobežota. Covid‑19 pandēmijas apstākļos sabiedrības ieguvums no epidemioloģiskās drošības pasākumiem, tostarp no tā, ka ieceļotājiem uzlikts pienākums veikt Covid‑19 testu un uzrādīt tā rezultātu vai citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, esot lielāks nekā šo personu tiesību aizskārums. Tādējādi tiekot nodrošināta iespēja kontrolēt Covid-19 infekcijas izplatību un aizsargātas citu cilvēku tiesības uz veselību un dzīvību.