5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 98. panta otrajam teikumam. Apstrīdētā norma neatņemot Latvijas valstspiederīgajiem tiesības ieceļot Latvijā, tikai nosakot papildu prasības, kas jāizpilda, lai šāda ieceļošana faktiski būtu iespējama. Tādējādi prasību veikt Covid-19 testu varot vērtēt kontekstā ar tiesībām atgriezties savā valstī. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzība. Proti, ierobežojums esot noteikts, lai novērstu Covid‑19 infekcijas lielāku izplatību Latvijā. Ierobežojums esot vērsts uz minēto mērķu sasniegšanu, un tos nevarot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, testa veikšana lidostā pēc ierašanās Latvijā neesot vienlīdz efektīva salīdzinājumā ar savlaicīgu nodrošināšanos, testu veicot iepriekš. Personai noteikts pienākums veikt testu pirms ieceļošanas Latvijā esot īpašs līdzeklis, kas izmantots, lai novērstu visā pasaulē aktuālas infekcijas izplatību. Tā neesot pastāvīga prasība, bet gan reakcija uz veselības drošības situāciju Latvijā un ārvalstīs. Šī prasība personai radot zināmus apgrūtinājumus, toties mazinot Covid‑19 infekcijas izplatības risku un radot nozīmīgu ieguvumu sabiedrībai veselības aizsardzības ziņā. Ja kādā konkrētā situācijā testa veikšana radītu personai nesamērīgu slogu, persona varot lūgt attiecībā uz to izdarīt izņēmumu. Tādējādi ieguvums, ko no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma iegūst sabiedrība, esot lielāks nekā indivīdu tiesībām nodarītais kaitējums.