3. Article

Neklātienes identifikācijas veidi 3.1. Elektroniskais paraksts 3.1.1. Par drošu elektronisko parakstu, ko var izmantot arī neklātienes identifikācijai, tiek uzskatīti elektroniskie dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos.6 Par drošu elektronisko parakstu tiek uzskatīts uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatojoties uz kvalificēta elektroniskā paraksta sertifikātu. 3.1.2. Drošs elektroniskais paraksts pēc mērķa un būtības nav identifikācijas līdzeklis. Tas pamatā pilda gribas apliecināšanas un pašrocīga paraksta funkcijas elektroniskā vidē. Tomēr gadījumos, kad elektroniskā pakalpojuma saņemšanai nepieciešama divpakāpju un augsta uzticamības līmeņa elektroniskā neklātienes identifikācija, minētajam mērķim var pielietot drošu (kvalificētu) elektronisko parakstu. 3.1.3. Drošs elektroniskais paraksts ir uzskatāms par ticamu un pietiekamu avotu, kas ir nepieciešams personas - lietotāja - neklātienes identifikācijai. 3.1.4. Elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts saskaņā ar eIDAS regulas 25. pantu un Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otro daļu. 3.1.5. Lai arī elektroniskais paraksts nav elektroniskās identifikācijas līdzeklis, tas neliedz izmantot elektronisko parakstu personas neklātienes identifikācijai, ņemot vērā, ka droša (kvalificēta) elektroniskā paraksta izsniegšanas priekšnoteikumi, kā izriet no Elektronisko dokumentu likuma 17. panta pirmās un otrās daļas, ir: 3.1.5.1. personas identifikācija klātienē; 3.1.5.2. cits kvalificēts paraksts un identifikācija ar būtisku uzticamības līmeni eIDAS regulas izpratnē; 3.1.5.3. identifikācija ar augstu uzticamības līmeni eIDAS regulas izpratnē. 3.1.6. Personas turpmākai neklātienes identifikācijai var izmantot gan elektroniskās identifikācijas līdzekli, gan drošu (kvalificētu) elektronisko parakstu. 3.1.7. Vērtējot no tehnoloģiskā viedokļa, drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts satur divus komponentus - autentifikācijas sertifikātu un parakstīšanas sertifikātu. Gadījumos, kad persona identificējas, t.i., apliecina savu elektronisko identitāti, tiek izmantots autentifikācijas sertifikāts. Savukārt gadījumos, kad persona elektroniski parakstās, tiek izmantoti abi sertifikāti - gan autentifikācijas, gan paraksta sertifikāts. Līdz ar to var uzskatīt, ka elektroniskā paraksta gadījumā persona ir arī identificēta. 3.2. Videoidentifikācija 3.2.1. Iestāde izmanto videoidentifikāciju kā tehnoloģisko risinājumu, ja tiek ievērotas Noteikumu Nr. 392 10. punkta prasības. Iestāde iekšējās politikās un procedūrās nosaka veidu un kārtību darījuma attiecību uzsākšanai ar klientu, kas neklātienē identificēts, izmantojot videoidentifikāciju. 3.2.2. Videoidentifikāciju ar datora vai viedtālruņa palīdzību drīkst veikt par videoidentifikācijas procesu atbildīgais darbinieks, kurš atbilstoši apmācīts. Attiecīgās amata kategorijas apstiprina atbilstoši iestādes politikās un procedūrās noteiktajai kārtībai. Piemērs Klienta videoidentifikāciju veic iestādes darbinieks pirms konta atvēršanas ar mērķi pārbaudīt klienta iesniegto dokumentu un datu patiesumu, kā arī pārliecināties, ka tiek identificēts tieši dokumentu īpašnieks. Iestādes darbiniekam pirms videoidentifikācijas veikšanas uzsākšanas jāapgūst videoidentifikācijas apmācību kurss. Pēc kursa veiksmīgas pabeigšanas (piemēram, nokārtojot testu, eksāmenu, ieskaiti u.c.) darbinieks varētu, piemēram, mēnesi veikt videoidentifikāciju pieredzējuša darbinieka (mentora) vadībā. 3.2.3. Videoidentifikācijas laikā atbildīgais darbinieks uzdod klientam jautājumus, kuri sagatavoti, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju (atbildes uz iestādes anketā vai formā uzdotajiem jautājumiem u.tml.), tādējādi pārliecinoties, ka klients spēj nekļūdīgi atbildēt uz jautājumiem patstāvīgi, proti, nenotiek konsultācija ar citām personām, kā arī uzdod papildu jautājumus. 3.2.4. Videoidentifikācijas laikā atbildīgais darbinieks lūdz klientam uzrādīt lietošanai derīgu fiziskās personas identifikācijas dokumentu. Atbildīgais darbinieks pārbauda un konstatē, vai fotoattēls un personas apraksts (piemēram, dzimšanas datums, dzimums, nacionālā piederība u.c.) dokumentā atbilst klientam. Personas apraksts dažādu valstu personas identifikācijas dokumentos var atšķirties. Piemērs Ja atbildīgais darbinieks nespēj veikt klienta vizuālo pārbaudi, jo ir, piemēram, slikts apgaismojums vai tehniski iemesli (piemēram, sliktas kvalitātes video attēls), verbālā komunikācija nav iespējama tehnisku problēmu, sakaru pārrāvumu u.c. iemeslu dēļ, tad videoidentifikācijas process tiek atcelts un atbilstoši procedūrā norādītajam tiek veikta atzīme klienta lietā. Atbildīgais darbinieks var piedāvāt klientam atkārtotu identifikācijas procesa mēģinājumu vai citu identifikācijas veidu, ja tas ir paredzēts iestādes procedūrās. 3.2.5. Pabeidzot videoidentifikāciju, tiek saglabāta videoidentifikācijas laikā iegūtā informācija (videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiāls), t.sk. fiziskās personas personu apliecinošā dokumenta ekrānuzņēmumi un klienta sejas ekrānuzņēmumi. 3.2.6. Iestāde nodrošina, ka elektroniskās identifikācijas laikā iegūtie identifikācijas un tehniskie dati nav maināmi. 3.3. Maksājums 3.3.1. Fiziskas personas identitāti apliecinošus datus var iegūt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes, izmantojot identifikācijas maksājumu vai citu metodi, kas ļauj saņemt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes Noteikumu Nr. 392 13.2. apakšpunktā minētos datus. 3.3.2. Normatīvie akti neierobežo un nenosaka summas apmēru, par kādu jāveic identifikācijas maksājums, proti, tas var būt arī 1 euro cents. 3.3.3. Identifikācijas maksājumu parasti izmanto gadījumos, kad identificē Latvijas Republikas rezidentu. 3.3.4. Identifikācijas maksājumu nevar izmantot kā vienīgo identifikācijas veidu konta atvēršanai. Papildus ir jāizmanto cita neklātienes identifikācijas metode. 3.3.5. Ir aizliegts izmantot identifikācijas maksājuma metodi, ja tiek konstatēti Noteikumu Nr. 392 13.3. apakšpunktā minētie apstākļi. Piemēram, ir aizliegts veikt tā saucamos 1 euro identifikācijas maksājumus ar mērķi atvērt vairākus kontus. 3.3.6. Fiziskas personas identitāti apliecinošos datus var iegūt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes, izmantojot identifikācijas maksājumu, kas ļauj saņemt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes pietiekamus datus, kuri noteikti NILLTPFN likumā, lai pārliecinātos par fiziskās personas identitāti un salīdzinātu ar datiem, ko klients iesniedzis iestādei. 3.4. Pašportreta salīdzināšana 3.4.1. Neklātienes identifikācijai var izmantot personu apliecinoša dokumenta fotouzņēmuma un pašportreta elektroniska fotouzņēmuma vai videoidentifikācijas vai videosarunas laikā veikta fotouzņēmuma salīdzināšanu. 3.4.2. Personu apliecinoša dokumenta fotouzņēmuma pieņemšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tiek iesniegts valsts oficiāla personu apliecinoša dokumenta fotouzņēmums. Dokumentos jābūt mašīnlasāmajai zonai un optiskajiem drošības elementiem, piemēram, hologrāfiskām kinematogrāfiskām zīmēm vai drukātiem elementiem ar latentu attēlu efektiem. 3.4.3. Pašportreta elektroniskajam fotouzņēmumam jābūt skaidram un kvalitatīvam, lai nepārprotami varētu atpazīt attiecīgo personu.