22. Article — VALDĪBU

IESAISTĪŠANA112 Katra valdība apliecina savu apņemšanos ievērot Kodeksu, parakstot 2003. gada 3. marta Kopenhāgenas deklarāciju pret dopingu sportā un ratificējot, pieņemot, apstiprinot UNESCO konvenciju vai pievienojoties šai konvencijai. Parakstītāji apzinās, ka jebkura valdības rīcība ir šīs valdības kompetencē un tai jābūt saskaņā ar saistībām, kas noteiktas gan starptautiskajos tiesību aktos, gan attiecīgās valsts normatīvajos aktos. Lai arī valdībām ir saistošas tikai attiecīgo starptautisko starpvaldību līgumu (jo īpaši UNESCO konvencijas) prasības, turpmākajos pantos ir norādīts, ko parakstītāji sagaida no valdībām Kodeksa īstenošanas atbalstam. 22.1. Katrai valdībai jāveic visas nepieciešamās darbības un pasākumi, lai izpildītu UNESCO konvencijas prasības. 22.2. Katrai valdībai jāievieš tiesību akti, noteikumi, politikas nostādnes vai administratīvā prakse sadarbībai un informācijas apmaiņai ar antidopinga organizācijām, datu apmaiņai starp antidopinga organizācijām saskaņā ar Kodeksu, neierobežotai urīna un asins paraugu transportēšanai tādā veidā, lai saglabātu to drošību un integritāti, neierobežotai dopinga kontroles amatpersonu iebraukšanai visās teritorijās, kur dzīvo vai trenējas starptautiska līmeņa sportisti vai valsts līmeņa sportisti, neierobežotai dopinga kontroles amatpersonu piekļuvei šīm teritorijām, lai veiktu pārbaudes bez iepriekšējs paziņojuma, un izceļošanai no šīm teritorijām, ievērojot piemērojamās robežkontroles, imigrācijas un piekļuves prasības un noteikumus. 22.3. Katrai valdībai jāpieņem noteikumi, tiesību akti vai politikas nostādnes, lai sodītu tās amatpersonas un darbiniekus, kuru darbs saistīts ar dopinga kontroli, sporta rezultātiem vai medicīnisko aprūpi sporta apstākļos, tostarp ar uzraudzības pilnvaru īstenošanu, un kuri veic darbības, kas būtu uzskatāmas par antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja attiecīgajai personai būtu piemērojami Kodeksam atbilstīgi noteikumi. 22.4. Valdībām nevajadzētu atļaut nevienai personai pildīt ar dopinga kontroli, sporta rezultātiem vai medicīnisko aprūpi sporta apstākļos saistīta amata pienākumus, tostarp īstenot uzraudzības pilnvaras, ja šī persona: i) saskaņā ar Kodeksu izcieš diskvalifikācijas periodu par antidopinga noteikumu pārkāpumiem vai ii) kriminālprocesā, disciplinārajā vai profesionālajā procesā ir apsūdzēta vai atzīta par vainīgu saistībā ar rīcību, kas būtu antidopinga noteikumu pārkāpums, ja šai personai būtu piemēroti Kodeksam atbilstīgi noteikumi, ja uz viņu neattiecas antidopinga organizācijas pilnvaras un ja diskvalifikācija nav izvērtēta Kodeksam atbilstīgā rezultātu pārvaldības procesā, un tādā gadījumā šādai personai noteiktā diskvalifikācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus (6) gadus no attiecīgā krimināltiesas, profesionālās organizācijas vai disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas vai arī attiecīgā piespriestā kriminālsoda vai noteikto disciplināro vai profesionālo sankciju darbības laikā. 22.5. Ikvienai valdībai jāatbalsta visu savu valsts dienestu vai aģentūru sadarbība ar antidopinga organizācijām, lai laikus apmainītos ar informāciju ar antidopinga organizācijām, kas būtu noderīga cīņā pret dopinga lietošanu, ja šāda rīcība nav pretlikumīga. 22.6. Valdībām jāatzīst, ka šķīrējtiesa ir vēlamā iestāde, kur izšķir ar dopinga lietošanu saistītus strīdus, ievērojot cilvēktiesības un pamattiesības un piemērojamos valsts tiesību aktus. 22.7. Ikvienai valdībai, kuras valstī nav savas valsts antidopinga organizācijas, jāsadarbojas ar savu valsts olimpisko komiteju, lai izveidotu šādu organizāciju. 22.8. Ikvienai valdībai jāievēro savas valsts antidopinga organizācijas vai reģionālās antidopinga organizācijas, kurai pieder attiecīgā valsts, un ikvienas WADA akreditētās vai apstiprinātās laboratorijas autonomija savā valstī un nav jāiejaucas to pieņemtajos lēmumos un veiktajos pasākumos saistībā ar savu darbību. 22.9. Nevienai valdībai nevajadzētu ierobežot WADA piekļuvi dopinga paraugiem un dopinga apkarošanas protokoliem un informācijai, kuru glabā vai pārvalda kāds no parakstītājiem, parakstītāja locekļiem vai WADA akreditētām vai apstiprinātām laboratorijām. 22.10. Ja valdība neratificē, nepieņem vai neapstiprina UNESCO konvenciju vai nepievienojas tai, tā saskaņā ar 20. panta 1. punkta 11. apakšpunktu, 20. panta 3. punkta 14. apakšpunktu un 20. punkta 6. punkta 9. apakšpunktu var zaudēt tiesības iesniegt piedāvājumus sporta pasākumu rīkošanai un/vai rīkot šos pasākumus, savukārt, ja UNESCO pēc tam konstatē, ka valdība neievēro UNESCO konvenciju, UNESCO un WADA var noteikt ievērojamas sekas, par kurām lemj katra no šīm organizācijām. CETURTĀ DAĻA PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA