4. Article — , 5. panta pirmā daļa un 6. panta pirmās daļas 1. punkts

un otrā daļa, 7. panta 1. punkts un 8. pants9, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otrā daļa10. Turpmāk laika periodā līdz 02.06.2020. valdības rīkojums Nr. 103 ir grozīts 23 reizes. Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst no 12.03.2020. līdz 09.06.2020. Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-60 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu"11 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka M. Baltmaņa vadībā tika izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG), lai nodrošinātu MK 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izpildi un iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju, veicot visu nepieciešamo drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā. Par SDKG vadītāja vietniekiem tika iecelti VM valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs D. Trofimovs. Tajā pašā dienā ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-62 "Par vadības grupu Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam" finanšu ministra vadībā tika izveidota vadības grupa Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam, lai rastu risinājumus, kas būtiski atvieglotu Covid-19 radītās īstermiņa ekonomiskās grūtības uzņēmējiem un darba ņēmējiem.12 Pamatojoties uz vadības grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgā ministrija iesniedza izskatīšanai MK attiecīgos atbalsta regulējuma tiesību aktu projektus. Vadības grupas sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija. Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-64 "Par ekonomikas attīstības grupu" ekonomikas ministra vadībā tika izveidota ekonomikas attīstības grupa, lai radītu daudzveidīgu atbalsta instrumentu kopumu ekonomikas stimulēšanai, mobilizējot esošos budžeta un ES fondu līdzekļus, tai skaitā pilnveidojot esošās atbalsta programmas, kā arī īstenojot jaunus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, un sniegtu priekšlikumus ilgtermiņa attīstībai. Pamatojoties uz attīstības grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgā ministrija iesniedza izskatīšanai MK attiecīgos atbalsta regulējuma tiesību aktu projektus. Attīstības grupas sekretariāta funkcijas veic Ekonomikas ministrija.13 Ar Ministru prezidenta 2020. gada 10. jūlija rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu"14 Valsts kancelejas direktora vadībā izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG 2), lai nodrošinātu darbību un iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas atcelšanas, kā arī savlaicīgi reaģētu uz epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, veicot visu nepieciešamo drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā. Koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. Pamatojoties uz koordinācijas grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgās ministrijas iesniedz izskatīšanai MK attiecīgos tiesību aktu projektus. 2021. gada 9. februārī MK izskatīja Stratēģiju par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2021. gadam un atbalstīja tajā ietvertos rīcības virzienus un principus. Stratēģija paredz izveidot Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupu Ministru prezidenta vadībā. Stratēģiskās vadības grupai noteikti trīs galvenie darbības virzieni - veselība, ekonomika un sociālā drošība. 2021. gada martā Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieka V. Vespera vadībā tika izveidota akadēmiskās vides ekspertu grupa. Minētās ekspertu grupas izveidošanas mērķis bija novērtēt iespējamos valdības turpmākās rīcības scenārijus Covid-19 krīzes pārvaldībā no četriem galvenajiem aspektiem - ierobežojošo pasākumu ietekme uz vīrusa izplatību, ietekme uz sabiedrību sociālo seku izpratnē, ietekme uz tautsaimniecību, kā arī sabiedrības attieksme pret ierobežojumiem un to ievērošanu. Komisija konstatēja, ka akadēmiskās vides ekspertu grupa netika institucionalizēta un piesaistītie akadēmiskās vides eksperti darbojās pēc brīvprātības principa no tiešo pienākumu veikšanas brīvajā laikā. Komisija pievienojas tās sēdē V. Vespera izteiktajam viedoklim, ka institucionalizācija nebija nepieciešama.15 Valdība pirms MK rīkojumā Nr.103 noteiktās ārkārtējās situācijas beigām sagatavoja un iesniedza Saeimai likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums"16. Minētā likumprojekta anotācijā bija norādīts: ņemot vērā to, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ietvertie pasākumi un tiesiskie līdzekļi izmantojami vienīgi gadījumos, ja riskus vairs nav efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus brīdī, kad vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt būtiskākos personas ierobežojošos pasākumus, ārkārtējā situācija ir atceļama, tomēr apzinoties, ka personu tiesību īstenošanai būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojušus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Vienlaikus epidemioloģiskās drošības nolūkā visus ierobežojumus, kas noteikti saistībā ar Covid-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Līdz ar to Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību. Saeima minēto likumprojektu pieņēma 2020. gada 5. jūnijā. Ņemot vērā, ka īpaši pasākumi un atbalsts uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem būs nepieciešami arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, MK sagatavoja un iesniedza Saeimai Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu17. Saeima Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu pieņēma 05.06.2020. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti. Komisija savā 2021. gada 20. jūlija sēdē, kas tika veltīta krīzes vadības jautājumiem Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, uzklausīja un iztaujāja Valsts kancelejas direktoru J. Citskovski, VUGD priekšnieka vietnieku M. Baltmani, PKC vadītāja vietnieku V. Vesperi. Komisija konstatēja, ka faktiski visās nozaru ministrijās tika izveidotas darba grupas, kas nodarbojās ar Covid-19 pandēmijas pārvaldības jautājumiem. Komisija nav detalizēti analizējusi lēmumu pieņemšanas mehānismu atsevišķu nozaru ministriju darba grupās, izņemot turpmāk šajā ziņojumā Komisijas vērtēto kārtību, kādā Veselības ministrija organizēja vakcīnu iepirkumus. Pēc Komisijas ieskata, būtiski ir jautājumi par vispārsaistošu ierobežojumu un atbalsta pasākumu ieviešanu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai. Šādu pasākumu vērtējums ir iekļauts vienā no turpmākajām šā ziņojuma sadaļām. Komisija konstatēja, ka līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai 12.03.2020. krīzes vadībai nepieciešamo lēmumu sagatavošanas kārtība bija atbilstoša Nacionālās drošības likumā noteiktajam. Atbildīgā nozares ministrija, kas pandēmijas gadījumā ir VM, sadarbībā ar VUGD sagatavoja dažāda rakstura priekšlikumus un virzīja tos tālāk izskatīšanai KVP. Ja bija nepieciešams MK lēmums, tad KVP lēmumi tika virzīti to apstiprināšanai valdībā. 2020. gada martā, kad Latvijā tika konstatēts, ka inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pieaug, Ministru prezidents izdeva rīkojumu par SDKG izveidi. Šajā darba grupā tika integrēts KVP sekretariāts. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija ir visaptveroša un ietekmē faktiski visas nozares, SDKG izveides mērķis bija ierobežojošo pasākumu ieviešanas starpnozaru koordinācija ārkārtējās situācijas laikā. Komisija konstatēja, ka KVP kā patstāvīga formāta loma krīzes pārvarēšanai sagatavoto pasākumu starpnozaru saskaņošanā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu 2020. gada 12. martā sāk mazināties. Ministru prezidents, izdodot rīkojumu par SDKG izveidi, līdzīgi kā par finanšu un ekonomikas ministru vadīto darba grupu izveidi, neizmantoja KVP kā patstāvīgu formātu, kura ietvaros saskaņā ar KVP nolikumu var tikt izveidotas ekspertu darba grupas, bet izveidoja tās kā patstāvīgas darba grupas ārpus KVP formāta. Faktiski KVP tika integrēta MK sēžu formātā, organizējot MK un KVP kopsēdes. Saskaņā ar KVP nolikumu KVP lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu (MP un deviņi ministri) balsu vairākumu. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība ir identiska MK lēmumu pieņemšanas kārtībai. Nenoliedzami viens no krīzes vadības lēmumu pieņemšanas efektivitātes kritērijiem ir šo lēmumu pieņemšanas ātrums. Viens no KVP uzdevumiem ir sagatavot MK priekšlikumus lēmumu projektu veidā, lai efektīvāk nodrošinātu kopējo krīzes vadību. Komisija konstatēja, ka praksē ne vienmēr šāda krīzes vadība izrādījusies efektīva, īpaši gadījumos, kad ilgstošas politiskas debates par ekspertu sagatavotajiem lēmumu projektiem notiek gan KVP, gan MK. Komisija secina, ka aktualizējas jautājums par KVP lomu un vietu kopējā krīzes vadības lēmumu pieņemšanas mehānismā. Uz KVP funkcionālās lomas aktualizāciju ir norādīts arī Dr. iur. R. Baloža un Dr. iur. E. Danovska pētījuma pārskata ziņojumā "Konstitucionālais un administratīvais ietvars pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai pārvaldībai". Komisija pievienojas arī iepriekš minētajā pētījumā izteiktajam secinājumam, ka būtu jāveic Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai izveidoto darba grupu darbības apkopojums un analīze. 2016. gada 5. maijā pieņemtais Civilās aizsardzības likums nosaka krīzes vadību, kas balstīta uz nozaru risku analīzi. Detalizētāk apdraudējuma veidu, atbilstošus krīzes vadības pasākumus, kā arī par pasākumiem atbildīgo nozares ministriju un iestādes nosaka Civilās aizsardzības plāns. Kopumā Civilās aizsardzības plānā pašlaik ir definēti 35 apdraudējuma veidi. Kā jau šā ziņojuma sākumā minēts, VM ir atbildīga par to katastrofu pārvaldības koordināciju, kuras saistītas ar cilvēku infekcijas slimību epidēmijām. Komisija konstatēja, ka vadība un līdz ar to arī atbildība par krīzes vadības pasākumu koordināciju, izveidojot SDKG, tika uzdota VUGD, nevis VM. Pēc Komisijas ieskata, šāda pieeja krīzes vadības pasākumu koordinācijai ir atbilstoša faktiskajai situācijai, jo nenoliedzami, īpaši Covid-19 pandēmijas sākumā, ar krīzes vadības pasākumu koordināciju saistītajos jautājumos speciāli apmācītajām VUGD amatpersonām gan zināšanu, gan pieredzes ir vairāk nekā VM amatpersonām. Ņemot vērā Civilās aizsardzības plānā noteikto nozaru atbildības principu, Komisija uzskata, ka aktuāls ir jautājums par amatpersonu profesionālo sagatavotību krīzes vadības jautājumos un ne tikai pandēmiju gadījumos, bet arī attiecībā uz citiem apdraudējuma veidiem. Komisija 2021. gada 20. jūlija sēdē pēc tās locekļa R. Nemiro uzdotā jautājuma par MK mācību organizēšanu attiecībā uz dažādu veidu apdraudējumu novēršanu konstatēja, ka pēdējās valsts līmeņa mācības civilās krīzes vadības jautājumos ir notikušas 2016. gadā un to laikā tika izspēlēts enerģētiskās krīzes scenārijs. Kopumā pēdējo gadu laikā valsts līmeņa mācības ar MK iesaisti organizējusi Aizsardzības ministrija sakarā ar iespējamo valsts ārējo apdraudējumu. Komisija konstatēja, ka valsts līmeņa mācības epidēmiju pārvarēšanai nav notikušas. Komisija pievienojas M. Baltmaņa viedoklim par to, ka ir nepieciešama obligāta atbildīgo politiķu (ministru) apmācība tieši civilās krīzes vadības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka galīgos lēmumus par ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem pieņem MK.18 Tikpat svarīga kā krīzes vadības pasākumu koordinācija starp ministrijām ir arī krīzes vadības koordinācija reģionālā līmenī, īpaši visaptverošas pandēmijas gadījumā. Krīzes vadības pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī tiek īstenota ar pašvaldību civilās aizsardzības komisiju starpniecību. Latvijā krīzes vadības pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī notiek, pamatojoties uz MK 2017. gada 26. septembra noteikumiem Nr.582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām". Minētie noteikumi nosaka, ka pašlaik Latvijā ir 37 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas. Komisija konstatē, ka krīzes vadības koordinācija ar pašvaldībām ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva. Vadoties no M. Baltmaņa paskaidrojumiem, Komisija secina, ka sadarbību krīzes vadības koordinācijā apgrūtina cilvēkresursu trūkums. Tas ir saistīts ar pašvaldību iespējām nodrošināt finansējumu, kas mērķēts tieši krīzes vadības jautājumu risināšanai.19 No M. Baltmaņa sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka virknē pašvaldību nav iespējas deleģēt personas, kuru tiešajos pienākumos ietilptu tikai civilās aizsardzības jautājumu risināšana. Pašvaldību darbinieki civilās aizsardzības jautājumus risina papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem. Komisija konstatē, ka efektīvāka civilās aizsardzības jautājumu koordinācija ir nodrošināta tajās pašvaldībās, kur ar šiem jautājumiem nodarbojas personas, kurām to risināšana ir tiešais darba pienākums. Kā pozitīvu piemēru civilās aizsardzības jautājumu koordinēšanā Komisija, atsaucoties uz M. Baltmaņa sniegto informāciju, var minēt Rīgas, Jelgavas, Ogres un Jūrmalas pašvaldības. Pēc Komisijas ieskata, ir nepieciešams vienots risinājums pietiekamu resursu nodrošināšanai, lai civilās aizsardzības jautājumu risināšana tiktu sekmīgi koordinēta visās pašvaldībās neatkarīgi no to finansiālās kapacitātes. Laika periodā no 02.03.2020. līdz 01.09.2020., kas sakrīt ar Covid-19 pandēmijas pirmo vilni, Latvijā kumulatīvais septiņu dienu vidējais ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits dienā nepārsniedza vienu, savukārt vidējais jauno inficēšanās gadījumu skaits šajā pašā laika periodā nebija lielāks par 30.20 Komisija uzskata, ka pozitīvie Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas rādītāji minētajā laika periodā ir skaidrojami ar ātru un efektīvu rīcību, savlaicīgi ieviešot ierobežojumus. Papildus tam, pēc Komisijas ieskata, pozitīvu efektu deva arī sabiedrības līdzestība, ievērojot valdības noteiktos ierobežojumus, - zināmā mērā tas bija izskaidrojams ar sākotnējo neziņu un uztraukumu par Covid-19 potenciālo ietekmi uz cilvēka veselību. Pateicoties Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pozitīvajiem rādītājiem, 2020. gada pavasarī un vasarā netika pārslogota veselības aprūpes sistēma. Līdz ar to veselības nozarei, kā arī valdībai un visai sabiedrībai bija iespēja labāk sagatavoties 2020. gada rudens izaicinājumiem. Anglijas parlamenta apakšpalātas, Zinātnes un tehnoloģiju komitejas un Veselības un sociālās aprūpes komitejas kopīgi veidotajā ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 12. oktobrī, ietverta virkne secinājumu, tai skaitā secinājums, ka Anglijas valdības novēlotā rīcība, ieviešot ierobežojumus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā, salīdzinājumā ar citām valstīm vērtējama kā tāda, kas radījusi smagas sekas un nopietni apgrūtinājusi iespēju efektīvi plānot Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vidēja termiņa pasākumus.21 Komisija neguva apstiprinājumu tam, ka Latvijas valdība 2020. gada vasarā būtu veikusi atbilstošus pasākumus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, gatavojoties 2020. gada rudenī gaidāmajam pandēmijas otrajam vilnim. Komisija konstatē, ka, Covid-19 pandēmijai ieilgstot, krīzes vadības un pārvarēšanas pasākumu sagatavošanai un koordinācijai tiek izveidotas papildu struktūras un iesaistīti dažādu nozaru eksperti. Tā 2021. gada sākumā tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa ar Ministru prezidentu priekšgalā un akadēmiskās vides ekspertu grupa PKC vadītāja vietnieka V. Vespera vadībā. Pēc Komisijas ieskata, viens no būtiskiem sekmīgas krīzes vadības īstenošanas kritērijiem ir sabiedrības noturības rādītājs. Līdz ar to Komisija uzskata, ka, papildus iesaistot pandēmijas pārvarēšanas procesā arī dažādas nozares pārstāvošus nevalstiskā sektora ekspertus, tiek sekmēta lielākas sabiedrības daļas pārstāvība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija konstatēja, ka SDKG 2 sēdēs piedalījušos personu skaits ir sniedzies līdz pat 70 un tas neizbēgami noved pie ilgstošām diskusijām un sarežģī viedokļu saskaņošanas procesu. Tāpat Komisija uzskata, ka akadēmiskās vides ekspertu grupas vienpusējā izstāšanās no sadarbības ar valdību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā ir negatīvi ietekmējusi sabiedrības noturību un attieksmi pret valdības īstenoto krīzes vadību kopumā. Komisija konstatē, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes vadība ir aktualizējusi veselu virkni jautājumu, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanas mehānismu. Faktiski Latvijā līdz Covid-19 pandēmijai jau pārvarētās krīzes ar šo krīzi nav salīdzināmas ne ietekmes, nedz arī ilguma ziņā. Iepriekš pārvarētās krīzes bija ietekmējušas atsevišķas nozares vai teritorijas (sausums, plūdi). Šādas krīzes bija jau vairākkārt pieredzētas, un to pārvarēšanai nepieciešamās rīcības algoritms bija diezgan skaidrs. Savukārt Covid-19 pandēmija ir visaptveroša, tā faktiski ietekmē visas nozares un ilgst jau divus gadus. Līdz ar to aktualizējas jautājums par šādu un citādu iepriekš nepieredzētu un ilgstošu krīžu efektīvu pārvaldības mehānismu, kas var būt nepieciešams arī nākotnē. Komisija uzskata, ka civilo krīžu efektīvas vadības nodrošināšanai būtu jāveido pastāvīga struktūrvienība (iestāde), tās sastāvā iekļaujot profesionālus krīžu pārvaldības speciālistus, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot efektīvu krīzes vadību un ar to saistīto pasākumu koordināciju. Komisija konstatē, ka pašlaik atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem ikdienā ar civilās krīzes vadības jautājumiem nodarbojas KVP sekretariāts, kas strukturāli iekļauts VUGD kā atsevišķa