6. Article

Rīcības virzieni un uzdevumi Atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm politikas mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir noteikti pieci rīcības virzieni - kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai, sabiedrības līdzdalība kultūras procesos, kultūras mantojuma ilgtspēja, kultūras un radošo nozaru attīstība un kultūra un izglītība. Katra rīcības virziena ietvaros ir noteikti konkrēti uzdevumi, kuru īstenošana nodrošinās kultūrpolitikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Savukārt konkrēti pasākumi pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks iekļauti kultūrpolitikas pamatnostādņu īstenošanas plānā 2022.-2024.gadam. Ieviešot pasākumus uzdevumu kultūrpolitikas jomā izpildei, tie ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un gadījumos, kur publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles normas. 6.1. Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai Kā aprakstīts kultūrpolitikas prioritāšu raksturojumā pamatnostādņu 4.nodaļā, kultūras piedāvājuma pieejamības jomā ir risināma virkne specifisku jautājumu gan attiecībā uz kultūras patēriņa šķēršļu mazināšanu, gan auditoriju attīstību jaunu kultūras patēriņa paradumu veidošanai. Lai identificētu kultūras patēriņa šķēršļus un iespējas auditoriju attīstībai, KM veiktajos pētījumos63 ir veikta analīze par atsevišķu sabiedrības grupu (jaunieši, ģimenes ar bērniem, personas ar funkcionāliem traucējumiem u.c.) problēmām un vajadzībām kultūras piedāvājuma izmantošanā, ņemot vērā, ka katrai sabiedrības grupai, kas šobrīd ir mazāk aktīva kultūras patēriņā, ir savi iemesli, kāpēc tā ne tik aktīvi piedalās kultūras patēriņā, līdz ar to nepieciešami arī atšķirīgi risinājumi to aktīvākai iesaistei. 2020.gadā veiktajā KM pētījumā64 secināts, ka iedzīvotāji dažādus kultūras pakalpojumus piedzīvo aizvien atšķirīgākos kontekstos, ne vienmēr tos asociējot ar konkrētu kultūras apakšnozari vai pat ar jēdzienu "kultūra". Laika gaitā, dažādām kultūras piedāvājuma formām sintezējoties ar citām laika pavadīšanas iespējām un kļūstot bez maksas pieejamām internetā, kļūst aizvien grūtāk noteikt reālo kultūras patēriņu. Vienlaikus, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes, ir iespējams noteikt potenciālos risinājumus, ar kuriem kultūras patēriņu ir iespējams stimulēt. Lai identificētu risinājumus kultūras piedāvājuma pieejamības attīstībai, pirmkārt ir jāņem vērā to grupu, kuras kultūras patēriņā šobrīd ir mazāk aktīvas, sociāli demogrāfiskais profils. Saskaņā ar KM veiktajiem pētījumiem65 kultūras patēriņu būtiski ietekmē materiālā nodrošinātība, dzīvesvieta, kā arī vecums un tautība. Tāpat nozīmīgs faktors ir nepilngadīgu bērnu esamība ģimenē (palielinās ar bērniem saistītu aktivitāšu apmeklēšana, vienlaikus samazinoties citām aktivitātēm). Pētījumu dati liecina, ka aktīvākie kultūras piedāvājuma patēriņa ziņā ir cilvēki 15-34 gadu vecumā, augstāko izglītību ieguvušie, cilvēki ar augstākiem ienākumiem, kā arī pilsētās (galvenokārt Rīgā) dzīvojošie. Savukārt mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, cilvēki ar zemiem ienākumiem, lauku teritorijās dzīvojošie un cittautieši. 2018.gada pētījumā konstatēts, ka kultūras piedāvājuma izmantošanas aktivitāte samazinājusies gados jaunāku iedzīvotāju (īpaši 25-34 gadīgo), vidējo izglītību ieguvušo, iedzīvotāju, kuri dzīvo vieni, kā arī Kurzemes, Zemgales un Vidzemes iedzīvotāju vidū. Savukārt kultūras patēriņš palielinājies 45-64 gadīgo vidū, trīs cilvēku mājsaimniecībās, kā arī krievu tautības iedzīvotāju mērķgrupā. 2020.gadā veiktajā pētījumā66 secināts, ka Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmē kultūras patēriņu krasi samazinājuši vai pilnībā pārtraukuši tie cilvēki, kuru vidū šis patēriņš jau līdz šim ir bijis zemāks, bet aktīvie kultūras patērētāji centušies to saglabāt. Identificēts salīdzinoši augsts kultūras patēriņš jauniešu vidū, kas attīstāms ar šai mērķgrupai piemērotiem kultūras pakalpojumiem. Saskaņā ar Eurofound datiem67 to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski izmantot kino, teātra un kultūras centru piedāvājumu to piekļūstamības, attāluma, darba laika vai citu iemeslu dēļ, ir 32%. Lai gan šis rādītājs ir zemāks nekā Eiropas Savienības valstu vidējais (36%), tas liecina, ka aptuveni katram trešajam valsts iedzīvotājam pieejamība kultūras piedāvājumam ir ierobežota. Turklāt atsevišķās mērķgrupās Latvijas rādītājs ir izteikti augsts - 65 un vecāku iedzīvotāju mērķgrupā tas ir 41%, zemu ienākumu mērķgrupā - 46%. Kā faktorus, kas veicinātu plašāku kultūras piedāvājuma izmantošanu68, iedzīvotāji visbiežāk min vairāk brīvā laika (51%), vairāk līdzekļu norišu apmeklēšanai (48%), vairāk bezmaksas norišu (45%), vairāk norišu tuvāk dzīvesvietai (23%), kompānija, ar ko kopā apmeklēt norises (23%), kā arī plašāka informācija par norisēm (16%). Savukārt aptaujājot kultūras organizācijas, kā būtiskākie iemesli, kuru dēļ iedzīvotāji kultūras norises Latvijā neapmeklē biežāk, tiek nosaukti slinkums apmeklēt norises (60%), pārāk daudz dažādu iespēju brīvā laika pavadīšanai un pārāk plaša kultūras norišu izvēle (56%), intereses trūkums par kultūru (55%), līdzekļu trūkums (51%), laika trūkums (51%) un attālums līdz kultūras norisei (49%). Lai gan kultūrpolitikas īstenošanas ietvaros nav iespējams tieši ietekmēt visus kultūras patēriņa ierobežojošos faktorus (piemēram, sabiedrības kopējo labklājību, sabiedriskā transporta pieejamību u.c.), ir iespējams risināt atsevišķus uzdevumus, kas saistīti ar kultūras piedāvājuma ekonomisko un reģionālo pieejamību, kā arī fizisko un digitālo piekļūstamību. Savukārt ar auditoriju attīstības pasākumiem, proti, konkrētām auditorijām piemērotu kultūras pakalpojumu attīstīšanu, ir iespējams mainīt tādus kultūras patēriņu ierobežojošos faktorus kā intereses trūkums par kultūru, laika trūkums un kultūras piedāvājuma pārlieka daudzveidība (proti, radot konkrētajai auditorijai piemērotu piedāvājumu, paaugstināsies arī konkrētās auditorijas ieinteresētība to izmantot, neņemot vērā ārējos ierobežojošos faktorus). Kultūras piedāvājuma ekonomiskā pieejamība Ekonomiskais faktors ir viens no būtiskākajiem kultūras patēriņu ietekmējošajiem iemesliem, it īpaši attiecībā uz atsevišķām kultūras formām (opera, teātris, koncerti, izstādes, kino, literatūra). Kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksas veido ne tikai pakalpojuma cena, bet arī transporta izdevumi, viesnīcas izmaksas, biļešu iegāde visai ģimenei, papildu izdevumi bērnu pieskatīšanai. KM veikto pētījumu dati liek secināt, ka iedzīvotāju tēriņi kultūrai (gan reālie, gan vēlamie) korelē ar iedzīvotāju interesi par kultūru, taču galvenokārt ir atkarīgi no reālā ienākumu līmeņa. Piemēram, 2020.gada pētījuma69 dati liecina, ka Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā vēlme un iespējas tērēt līdzekļus kultūras norisēm samazinājās arī tajā sabiedrības daļā, kurai ir augsta interese par kultūru. Līdz ar to secināms, ka ar kultūras patēriņu saistītās izmaksas ir objektīvs šķērslis kultūras piedāvājuma pieejamībai, kuru nevar atrisināt tikai stimulējot cilvēku interesi par kultūru, līdz ar to kultūrpolitikas ietvaros ir jārisina jautājums par to, kā atsevišķus kultūras pakalpojumus padarīt pieejamus arī tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kura nevar tos atļauties izmantot, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Kultūras piedāvājuma reģionālā pieejamība Objektīvs šķērslis plašākam kultūras patēriņam ir arī attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz kultūras pakalpojuma saņemšanas vietai. Iedzīvotājiem nozīmīgākā kultūras pakalpojumu saņemšanas vieta ir respondentu dzīves vieta (pilsēta vai pagasts). Visplašāko kultūras piedāvājuma tīklu nodrošina bibliotēkas, kā arī kultūras centri. Rīga turpina būt nozīmīgākais kultūras pasākumu apmeklēšanas galamērķis, bet Jūrmala saglabā otras populārākās vietas statusu. Pēc reģionālo koncertzāļu izveides ir pieaudzis kultūras pasākumu apmeklējums reģionos - kultūras pasākumus reģionos 2018.gadā vismaz reizi apmeklēja 57% Latvijas iedzīvotāju70. Profesionālās mākslas pieejamību reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo teātru un koncertorganizāciju darbība. 2018.gadā veiktā pētījuma71 ietvaros secināts, ka motivācija apmeklēt interesējošu kultūras pasākumu sāk būtiski samazināties pie attāluma apmēram vienas stundas brauciena robežās. Tas nozīmē, ka motivācija pārvarēt attālumu uz pasākumiem, par kuriem cilvēkam nav īpašas intereses, būs vēl mazāka - un distances nozīme lielāka. Ar attālumu saistītie šķēršļi nav tikai ģeogrāfiskā distance vai ceļam patērētais laiks, bet arī ceļošanas izmaksas, piemērota transporta trūkums, nepiemēroti kultūras pasākuma norises laiki, kā arī pievilcīgākas kultūras piedāvājuma alternatīvas tuvāk pie dzīvesvietas. Tas ļauj secināt, ka medijos maz reklamētiem un izziņotiem pasākumiem, vai tiem pasākumiem, kuros nepiedalās populāri mākslinieki, būtu jānotiek pēc iespējas tuvu pie iedzīvotāju dzīvesvietām, kamēr populārāku mākslinieku pasākumi varētu notikt arī aptuveni stundas brauciena attālumā. Iepriekš minētais ļauj secināt, ka viens no risinājumiem kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanai ir t.s. "kultūras pakalpojumu groza" koncepcijas pārskatīšana, nosakot kultūras pakalpojumu grupas, kas sniedzamas iedzīvotājiem noteiktā attālumā no dzīvesvietas, un valsts un pašvaldību atbildības jomas kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Tāpat kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanā jāizskata iespēja efektīvi izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas, tostarp izmantojot to, ka ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu72 kultūras centri ir apgādāti ar modernu aprīkojumu audiovizuālā satura demonstrēšanai. Kultūras piedāvājuma piekļūstamība Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām73, nosakot, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ, tostarp iespēju robežās nodrošināt arī kultūras tiesības. LM 2020.gadā pasūtītajā pētījumā "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums"74 konstatēts, ka, aplūkojot situācijas izmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās, salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka visbiežāk personas ar invaliditāti pamanījušas uzlabojumus tieši kultūras pakalpojumu piekļūstamībā. Starp prioritāri risināmiem jautājumiem jāmin kultūras infrastruktūras izmantošanas iespējas personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem - 2014.gadā veiktā pētījumā75 konstatēts, ka 30% bibliotēku un 29% muzeju nav piekļūstami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav piekļūstami 49% bibliotēku, teātru, kultūras namu un kinoteātru. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem faktiski vispār nav piekļūstamas arhīvu lasītavas. Lai gan pēdējos gados šiem jautājumiem pievērsta lielāka uzmanība, atsevišķi piekļūstamības aspekti ir risināti maz, piemēram, attiecībā uz teātra izrāžu piekļūstamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, muzeju apmeklējuma pieredzi cilvēkiem ar redzes traucējumiem, vai kultūras piedāvājumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānotajos risinājumos ietverama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām76 nosacījumu ieviešana attiecībā uz e-grāmatu un audiovizuālo mediju pakalpojumu piekļūstamību. Nozīmīgs potenciāls kultūras satura pielāgošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir arī digitālajām tehnoloģijām, kas ļauj veidot ērtāk lietojamu digitālo saturu. Auditoriju attīstība 2020.gada pētījumā77 tika gūts apstiprinājums tam, ka daļai sabiedrības nozīmīgs šķērslis, lai izmantotu kādu kultūras piedāvājumu, ir cilvēku trūkums, ar ko kopā apmeklēt kultūras pasākums. Tas galvenokārt attiecas uz tādām kultūras piedāvājuma formām kā pilsētas svētki vai kultūrvēsturisku vietu apmeklējums. Pētījumā apstiprināts, ka gan draugi, gan ģimene bieži ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izmanto kādu kultūras piedāvājumu. Turklāt secināts, ka iedzīvotāji nereti konkrētu kultūras piedāvājumu izmanto pēc draugu ieteikuma, kā arī atbalstot ģimeni vai draugus (piemēram, ja viņi dzied korī vai uzstājas amatierteātrī). Pētījuma dati liecina, ka būtiska loma brīvā laika pavadīšanā ir iespējai socializēties, pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni, kultūras piedāvājuma izmantošanu iekļaut citās brīvā laika pavadīšanas formās (piemēram, ceļošanā pa Latviju, laika pavadīšanā ar ģimeni, pastaigās). Līdz ar to ir iespējams runāt par kultūras organizāciju lomām sabiedrībā un to pakāpeniskām pārmaiņām, kļūstot par vietām, kur ne tikai var iegūt konkrētu kultūras pakalpojumu (paņemt grāmatu, noskatīties izrādi, noklausīties koncertu, aplūkot izstādi), bet arī uzturēties, satikties, diskutēt, radoši kopdarboties, izglītoties u.tml. Iedzīvotāju interese par dažādām papildu aktivitātēm norāda uz sabiedrībā pastāvošu pieprasījumu pēc plašāka kultūras organizāciju darba tieši sociālo un sabiedrisko lomu aspektā - sniegt ieguldījumu mūžizglītībā, saturīga brīvā laika pavadīšanā, socializācijā un sociālajā integrācijā, attīstot mūžizglītības piedāvājumu kā iekļaujošas izglītošanās un socializēšanās formu. Kultūras piedāvājuma izmantošana varētu nevis konkurēt ar citām brīvā laika pavadīšanas formām, bet kļūt par vienu no aktīva brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļām, kultūras organizācijām un citu nozaru pārstāvjiem kļūstot par sadarbības partneriem kopīga piedāvājuma veidošanā. Analizējot pētījumu78 datus, iezīmējas vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp grupas ar augstu sociālās atstumtības risku, kuru kultūras patēriņa palielināšanai nepieciešami specifiski risinājumi. Starp šādām grupām minami cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji un imigranti, kā arī bērni un jaunieši. KM veiktajos pētījumos79 noskaidrots, ka ar būtiskām problēmām kultūras izmantošanā saskaras gan Latvijas mazākumtautību pārstāvji, gan imigranti (tostarp īslaicīgie imigranti, kas Latvijā atrodas, piemēram, darba vai mācību nolūkos). 2015.gadā pētījumā80 noskaidrots, ka kultūras un izklaides pasākumus bieži apmeklē 22%, dažreiz - 71%, bet šādus pasākumus neapmeklē 7% no visiem šajā pētījumā aptaujātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju grupām būtiskākais šķērslis ir latviešu valodas prasmes, kā arī piemērota kultūras piedāvājuma trūkums. Šo problēmu risināšanai būtu iespējams gan plašāk izplatīt informāciju par kultūras piedāvājumu svešvalodās, gan arī attīstot kultūras pakalpojumu daudzvalodību, piemēram, veidojot daudzvalodu muzeju audio gidus un nodrošinot teātra izrāžu subtitrēšanu, kas vienlaikus veicinātu arī starptautiskās auditorijas piesaisti. Kultūras piedāvājuma veidošana mazākumtautību pārstāvjiem galvenokārt ir privātā kultūras sektora rokās, valstij iesaistoties vien atsevišķās aktivitātes, piemēram, nodrošinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" darbību, kā arī sabiedrības integrācijas politikas ietvaros atbalstot mazākumtautību kultūru nevalstisko organizāciju aktivitātes. Tas ļauj secināt, ka attiecībā uz mazākumtautību pārstāvju kultūras patēriņu pastāv potenciāls attīstīt jaunus veidus šo iedzīvotāju kultūras patēriņa stimulēšanai. Kā minēts apkārtējās vides faktoru analīzē81, būtiska daļa Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas robežām. Pētījumu dati liecina, ka tikai 23% diasporā dzīvojošo regulāri seko līdzi kultūras norisēm Latvijā. Vienlaikus identificēts, ka ievērojamam skaitam diasporas pārstāvju interesē Latvijā tapusī profesionālā māksla: gandrīz puse respondentu vēlas mītnes zemē redzēt latviešu teātra izrādes (43%) un filmas (42%). Pēc Diasporas likuma82 pieņemšanas kultūras pieejamība diasporā dzīvojošajiem gan ir uzlabojusies, taču vēl joprojām nav vērtējama kā pietiekama. Līdz ar to ir jāvērtē iespējas attīstīt jaunus pasākumus Latvijas kultūras piedāvājuma plašākai pieejamībai diasporā un to iekļaušanai nākamajos plānos darbam ar diasporu. Salīdzinot jauniešu paradumus kultūras patēriņa83 kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā - kultūras norišu apmeklēšana jauniešu vidū ir par 7% populārāka brīvā laika pavadīšanas forma nekā citās vecuma grupās, un katrs trešais jaunietis novērtē, ka viens no viņa iemīļotākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem ir kultūras norišu apmeklēšana. Vienlaikus esošais kultūras piedāvājums ne vienmēr atbilst jauniešu vēlmēm un pieprasījumam - salīdzinoši plašs kultūras piedāvājums ir bērniem vecumā no 5-10 gadiem, bet nepietiekams ir piedāvājums pusaudžiem. Pētījumu84 dati liecina, ka tikpat būtiska loma kā objektīvo šķēršļu (piedāvājuma izmantošanas izmaksas un attālums, piekļūstamība u.c.) novēršanai kultūras patēriņa paplašināšanā ir kultūras piedāvājuma saturam. 2014.gada aptaujas dati85 liecina, ka tikai katrs ceturtais iedzīvotājs, pieaugot labklājībai, vairāk līdzekļu atvēlētu tieši kultūras patēriņam. Turklāt lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri labprāt ieguldītu papildu finanšu līdzekļus kultūras patēriņā, jau šobrīd ir aktīvi kultūras patērētāji. Kad respondenti tiek lūgti norādīt iemeslus, kādēļ tie neapmeklē konkrētas kultūras norises (teātra izrādes, operu, koncertus), salīdzinoši biežāk kā iemesls tiek minēts fakts, ka neinteresē konkrētā norise. Līdz ar to var secināt, ka būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju kultūras patēriņa aktivitāti, ir personīgā interese par kultūru un konkrētām tās izpausmēm. Sekojoši ilgtermiņā ir būtiski sekmēt iedzīvotāju interesi par kultūru kopumā un konkrētu norišu apmeklēšanu, tādējādi audzējot to auditorijas daļu, kura, pieaugot labklājībai, būs ieinteresēta un gatava savus ienākumus tērēt kultūras patēriņam, nevis citur. Vienlaikus uzmanība jāpievērš arī kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksu atbilstībai patērētāju finansiālajām iespējām, kultūras organizācijām veidojot iedzīvotājiem draudzīgu kultūras pakalpojumu cenu politiku, kas respektē dažādu sabiedrības grupu atšķirīgo finansiālo nodrošinājumu. Jāņem vērā, ka sabiedrības interese par dažādām kultūras piedāvājuma formām ir mainīga un šīs izmaiņas ne vienmēr izskaidro konkrēti ar attiecīgo kultūras apakšnozari saistīti faktori. 2020.gada pētījuma rezultāti86 liecina, ka indivīda priekšstati par to, kādas kultūras apakšnozares viņu interesē vai neinteresē, ne vienmēr ļauj prognozēt šī cilvēka attieksmi pret konkrētu kultūras norisi pēc tās pieredzēšanas. Ja kultūras norise ir īpaši spilgta vai citādi veiksmīga, par savu apmeklējumu gandarīti būs arī tie apmeklētāji, kuri par attiecīgo kultūras apakšnozari ir bijuši skeptiski vai vispār nav domājuši. Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē personalizētas, aizraujošas, stāstos balstītas kultūras norises. Šādas norises aizrauj ne tikai cilvēkus ar lielu interesi par kultūru, bet arī cilvēkus, kuriem šī interese ir vidēja vai arī tās nav vispār. Pētījumā atklājas tendence par atmiņā paliekošām kultūras pieredzēm uzskatīt norises, kurās tiek izmantotas jaunas, agrāk nepieredzētas metodes, mūsdienīgas tehniskās iespējas, kā arī sintezēti vairāki brīvā laika pavadīšanas veidi. Tas nozīmē, ka kultūras piedāvājumu nevar veidot tikai atbilstoši cilvēku priekšstatiem par savām kultūras vajadzībām un izteikto interesi par kultūras apakšnozarēm un kultūras piedāvājuma formām. Personalizētu, iesaistošu, izglītojošu, inovatīvu kultūras piedāvājuma formātu izmantošanai, tostarp "Latvijas skolas somas" programmas ietvaros, ir nozīmīgs potenciāls jaunu auditoriju piesaistei. Līdz ar to ir nepieciešams mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai radītu veiksmīgas, vērtīgas kultūras pieredzes dažādās kultūras apakšnozarēs, attīstītu mūsdienu kultūras un laikmetīgās mākslas piedāvājumu un veidotu jaunas, sabiedrības attīstībai aktuālas kultūras piedāvājuma tēmas un kultūras izpausmju formas, tādējādi paplašinot iedzīvotāju izpratni un interesi par daudzveidīgām kultūras norisēm. 2018.gadā veiktais pētījums87 liecina, ka liela daļa (77%) kultūras organizāciju jau ir veikušas kādas pārmaiņas savā darbā ar auditoriju. Veiktās pārmaiņas visbiežāk saistītas ar mārketinga aktivitāšu paplašināšanu (29%), biļešu cenu izmaiņām (20%), darbības stratēģijas izmaiņām (16%), darba apjoma palielināšanu (14%) un aktīvāku darbību sociālajos tīklos un internetā (13%). Eiropas kultūras galvaspilsēta Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt lielas sabiedrības daļas kultūras piedāvājuma patēriņu, ir organizēt plašas, liela mēroga integrētas kultūras programmas, piemēram, "Rīga 800", "Latvijas valsts simtgade", "Eiropas kultūras galvaspilsēta". Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no nozīmīgākajām ES iniciatīvām kultūras nozarē, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu88 katru gadu tiek organizēta divās ES valstīs un katru trešo gadu vienā ES kandidātvalstī vai iespējamā kandidātvalstī. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Latvijas pilsētai pirmo reizi tika piešķirts 2014.gadā un par to kļuva Rīga. 2027.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu atkal kļūs kāda Latvijas pilsēta. Pēc konkursa pirmās kārtas noslēgšanās uz Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanu 2027.gadā pretendē Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Iniciatīvas pamatā ir īpaši norises gadam veidota kultūras programma, kas izceļ unikālas kultūras vērtības, jaunas radošas idejas, kā arī Eiropas kultūras daudzveidību, kopīgo kultūras mantojumu, vēsturi un aktuālās tēmas. Iniciatīvas plašais tvērums rada nozīmīgu ietekmi kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, rūpējoties gan par plašu kultūras pieejamību ikvienam, gan iniciatīvas sagatavošanā un norisē iesaistot iedzīvotājus un radot jaunas ilgtspējīgas iespējas īpaši jauniešiem, brīvprātīgajiem, atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām sabiedrības grupām. Piesaistot lielu starptautisko interesi, Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšana sniedz iespējas izstrādāt ilgtspējīgu kultūras nozares attīstības stratēģiju pilsētā un tās apkārtnē, kas vienlaikus labvēlīgi iespaido tūrisma nozari un radošo industriju attīstību89. Tādējādi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana 2027.gadā kļūs par vienu no nozīmīgākajiem kultūras piedāvājuma attīstības stimuliem pamatnostādņu īstenošanas otrajā posmā, it īpaši reģionālajā kontekstā. Rezumējot augstāk aprakstīto, kultūras patēriņa veicināšanai ir identificējama virkne uzdevumu, kuru izpilde vērsta gan uz objektīvi pastāvošo kultūras patēriņu ierobežojošo šķēršļu mazināšanu, gan uz auditorijas attīstības pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka nav iespējams strikti nošķirt pasākumus, kas vērsti uz kultūras patēriņa šķēršļu samazināšanu (piemēram, ekonomiskie un reģionālie pieejamības šķēršļi ir cieši savā starpā saistīti), un auditorijas attīstības pasākumus (piemēram, jaunu kultūras piedāvājumu jauniešiem ir iespējams un pat nepieciešams veidot tādā veidā, lai tas būtu ekonomiski, reģionāli un fiziski pieejams), šajā rīcības virzienā uzdevumi primāri veidoti atbilstoši mērķauditorijām, kuru kultūras vajadzību apmierināšanai tie paredzēti, un auditorijas paplašināšanas metodēm. 1. rīcības virziens. Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1.1. Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos (NAP2027 [367], [368], [369], [406]) 2022.-2027. KM (LNKC, NKMP, LNA), bibliotēkas, muzeji, kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības Pašvaldības, NVO, VARAM, muzeju un bibliotēku dibinātāji PR1 RR1 RR2 1.2. Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību diasporai (NAP2027 [367], [368], [406]) 2022.-2027. KM ĀM, NVO PR1 RR1 RR2 1.3. Nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem (NAP2027 [367], [368], [406]) 2022.-2027. KM (VKKF), bibliotēkas, muzeji, kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības Pašvaldības, NVO, muzeju un bibliotēku dibinātāji PR1 RR1 RR2 1.4. Nodrošināt kultūras piedāvājumu mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem (NAP2027 [367], [368], [406]) 2022.-2027. KM, LNA, bibliotēkas, muzeji, kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības Pašvaldības, NVO, muzeju un bibliotēku dibinātāji PR1 RR1 RR2 1.5. Nodrošināt kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (NAP2027 [367], [368], [369]) 2022.-2027. KM, LNerB, LNA, bibliotēkas, muzeji, kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības Pašvaldības, NVO, LM, muzeju un bibliotēku dibinātāji PR1 RR1 RR2 1.6. Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību un piekļūstamību digitālajā vidē (NAP2027 [317], [367], [368]) 2022.-2027. KM (LNB, LNerB, LNA, KISC), bibliotēkas, muzeji, kultūras kapitālsabiedrības VKKF, VARAM, NVO, pašvaldības, muzeju un bibliotēku dibinātāji PR1 RR1 RR2 1.7. Nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju (NAP2027 [368]) 2022.-2027. KM (VKKF) Pašvaldības, NVO, kultūras kapitālsabiedrības PR1 RR1 RR2 6.2. Sabiedrības līdzdalība kultūras procesos Kā minēts kultūrpolitikas prioritāšu aprakstā, sabiedrības aktīvai iesaistei kultūras procesos ir tieša korelācija ar kultūras patēriņa aktivitāti, kā arī būtisks pienesums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā. Kopumā Latvijā sabiedriski aktīvi ir 63% iedzīvotāju. 10% Latvijas iedzīvotāju ir iesaistīti amatiermākslā (koris, skatuvisko tautas deju kolektīvs, amatierteātris u.c.) un 28% ir radoši aktīvi (fotografē, filmē, nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem, glezno, spēlē mūzikas instrumentus u.c.) (jāuzsver, ka šīs grupas savstarpēji var pārklāties). 37% Latvijas iedzīvotāju nepiedalās nekādās aktivitātēs - ne kultūras, ne brīvā laika vai sabiedriskās, kas vērtējams kā salīdzinoši augsts neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars90. Līdz ar to šajā rīcības virzienā ir iekļauti uzdevumi, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības plašāku un aktīvāku iesaisti kultūras procesos, tostarp rosinot iedzīvotāju iesaisti amatiermākslā, it īpaši Dziesmu un deju svētku kustībā, mākslinieciskās pašizpausmes aktivitātēs un materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Amatiermāksla Amatiermāksla ir tradicionālākā sabiedrības līdzdalības kultūras procesos forma, kuras nozīmīgākā - lai arī ne vienīgā - manifestācija ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas nodrošināšanā iesaistītie amatiermākslas kolektīvi - kori, deju kopas, vokālie ansambļi, pūtēju orķestri, tautas teātri u.c. Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība Latvijā iespējama tikai pateicoties plašai dažādu vecuma grupu iedzīvotāju aktīvai un radošai iesaistei svētku sagatavošanā, norisē un svētku starpposma pasākumos. 2017.gadā veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par iesaistīšanos Dziesmu un deju svētku kustībā91 atklāj, ka kādā savas dzīves posmā 54% Latvijas iedzīvotāju ir nodarbojušies ar dejošanu, 43% ar dziedāšanu, 34% ar amatniecību vai rokdarbiem, 24% piedalījušies amatierteātrī, 24% spēlējuši mūzikas instrumentu un 22% darbojušies vizuālās mākslas jomā. Tie iedzīvotāji, kuri pirmsskolas un skolas laikā, kā arī dažādos dzīves posmos iesaistījušies šajās aktivitātēs, aktīvāk iesaistās arī Dziesmu un deju svētku kustībā, kas ir nozīmīgākā un apjomīgākā līdzdalības kultūras procesos prakse Latvijā. Kopumā Dziesmu un deju svētku tradīcijā šobrīd aktīvi (kā dalībnieki vai organizatori) ir iesaistīti 38% Latvijas iedzīvotāju. Kā dalībnieki Dziesmu un deju svētkos jebkad savā mūžā piedalījušies vai gatavojas piedalīties nākamajos svētkos 29% Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk kā koru dalībnieki. No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nekad nav piedalījušies Dziesmu un deju svētkos, 37% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka gribētu to darīt, taču viņiem tam nav brīvā laika (24%) vai trūkst laika piedalīties kolektīva ikdienas mēģinājumos (18%). Kā šķēršļus dalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijas iedzīvotāji min zemus ienākumus (33%), atbilstošu prasmju un spēju trūkumu (28%) un dzīves vietas atrašanās vietu (18%). Kā ieguvumus no dalības Dziesmu un deju svētkos iedzīvotāji min nostiprinātu kopības sajūtu ar visu Latvijas tautu (43%), spilgtas emocijas, ko nesniedz nekas cits (40%), nostiprinātu nacionālas piederības un piederības savai valstij sajūtu (26%), unikālu pieredzi (15%) un jauniegūtus draugus un paziņas (15%). Lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus par Dziesmu un deju svētku lomu, aptaujā tika analizētas vairāku apgalvojumu vidējās vērtības 5 ballu skalā - apgalvojums "Dziesmu un deju svētkos man ir iespēja būt kopā ar savu tautu" tika novērtēts visaugstāk (vidēji 4,2 balles), tam sekoja apgalvojums "Dziesmu un deju svētkos es varu apliecināt savu nacionālo piederību" (vidēji 4 balles), kas ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētkiem ir būtiska loma nacionālās identitātes un piederības izjūtas valstij stiprināšanā. Lai nodrošinātu iedzīvotāju pastāvīgu iesaisti amatiermākslā, ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar amatiermākslas pieejamību un to darbības kvalitāti, tostarp pārskatot valsts līdzfinansējuma apjomu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem. Radošā pašizpausme Aizvien izplatītākas, it īpaši jauniešu vidū, kļūst amatiermākslas formas, kas nav saistītas ar Dziesmu un deju svētku tradīciju - piedalīšanās mūsdienu dejas formu kolektīvos, popmūzikas kolektīvos, individuālas radošās pašizpausmes formas kā fotografēšana u.c. Kultūrpolitikā šīm sabiedrības līdzdalības kultūrā formām līdz šim pievērsts salīdzinoši mazāk uzmanības, neraugoties uz to, ka tajās iesaistīta lielāka sabiedrības daļa kā Dziesmu un deju svētku kustībā. Atsevišķām radošās pašizpausmes jomām, piemēram, teātra un foto mākslai, ir senas tradīcijas un labas pašorganizēšanās prasmes, kā arī aktīva nevalstisko organizāciju iesaiste un spēcīgs pašvaldību atbalsts, taču to nevar attiecināt uz visām kultūras apakšnozarēm. Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sabiedrības līdzdalības iespējas šajās radošo pašizpausmju formās, it īpaši pusaudžiem un jauniešiem, kuri vēlas attīstīt savas prasmes mūsdienu kultūras izpausmēs - piemēram, populārajā mūzikā, laikmetīgajā dejā, teātrī, cirkā un vizuālajā mākslā -, it īpaši ņemot vērā, ka līdzdalībai kultūrā vienlaikus nereti ir arī nozīmīga sociālā ietekme. Sabiedrības iesaiste nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma saglabāšanā Nepārvērtējama loma sabiedrības līdzdalībai ir nemateriālā kultūras mantojuma jomā, kas aptver tradicionālo amata prasmju, amatniecības un kopienu kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā vienu no nemateriālās kultūras vērtībām, kas iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā92. Sabiedrības iesaiste nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējā, tostarp tautas tradīciju un latviskās dzīvesziņas kopšanā, bagātina Latvijas kultūrtelpas reģionālo daudzveidību un attīsta nacionālās, reģionālās un lokālās piederības sajūtu. Tajā nereti sakņojas arī jaunas radošās uzņēmējdarbības iniciatīvas - tūrisma piedāvājums, jauni produkti un pakalpojumi, kas balstīti vietējā nemateriālajā kultūras mantojumā. Būtiska loma šajā procesā ir pašvaldību kultūras centriem, to sadarbībai ar citām kultūras institūcijām un citām pašvaldības iestādēm. Līdz ar to jau tuvākajā laikā ir jāpabeidz likumprojekta "Kultūras centru likums"93 izstrāde un plašākā kontekstā - kultūras centru lomu un funkciju pārskatīšana, tostarp administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Arī Latviešu vēsturisko zemju likuma94 iedzīvināšana nav iedomājama bez aktīvas iedzīvotāju iesaistes kultūras un sabiedriskajos procesos. Kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā būtiska loma to saglabāšanā un izmantošanā ir mantojuma kopienu iesaistei, kas veicina kultūras pieminekļu izmantošanas ilgtspēju. Aktivizējoties apkaimju kopienām, aizvien biežāk pilsētvides jautājumi tiek aktualizēti arī kultūras kontekstā, tostarp sabiedrības iesaiste ir kritiski svarīga iniciatīvas "Jaunais Eiropas Bauhaus" pasākumu īstenošanā, lai veidotu kvalitatīvu un ilgtspējīgu vidi nākotnē. Tāpat nozīmīga ir sabiedrības iesaiste Nacionālā muzeju krājuma komplektācijā, komunikācijā un izpētē, mērķtiecīgi uzrunājot un iesaistot kopienas. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt jaunas sadarbības formas ar materiālā un nemateriālā mantojuma kopienām un sniegt tām nepieciešamo atbalstu, tostarp attīstot digitālas līdzdalības un koprades iespējas, piemēram, novadpētniecības jomā. 2. rīcības virziens. Sabiedrības līdzdalība kultūras procesos Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 2.1. Veicināt sabiedrības iesaisti amatiermākslā (NAP2027 [367], [370], [406]) 2022.-2027. KM (LNKC), kultūras centri Pašvaldības, NVO PR2 RR4 2.2. Veicināt sabiedrības radošo pašizpausmi (NAP2027 [367], [371]) 2022.-2027. KM (LNKC) Pašvaldības, NVO PR2 RR3 2.3. Veicināt sabiedrības iesaisti materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējā (NAP2027 [370]) 2022.-2027. KM (LNKC, NKMP, LNA) muzeji Pašvaldības, NVO, UNESCO LNK PR2 RR3 6.3. Kultūras mantojuma ilgtspēja Kultūras mantojums - kultūras pieminekļi, mantojuma vienības, ko glabā t.s. "atmiņas institūcijas" (bibliotēkas, arhīvi un muzeji), nemateriālais kultūras mantojums, kā arī plašākā izpratnē latviskās tradīcijas un dzīvesziņa - ir Latvijas kultūras pamats, kas veido mūsdienu Latvijas kultūras identitāti. No iepriekšējām paaudzēm saņemtajam kultūras mantojumam piemīt gan pašvērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm ir valsts uzdevumus, gan potenciāls tā izmantošanai kā jauna kultūras piedāvājuma veidošanai, tā izmantošanai saimnieciskajā darbībā un reģionu attīstībā. Šajā rīcības virzienā ir iekļauti uzdevumi, kas vērsti uz kultūras pieminekļu kā autentisku kultūrvides elementu saglabāšanu un to potenciāla izmantošanu, "atmiņas institūciju" darbības nodrošināšanu un attīstību un nemateriālā mantojuma vērtību saglabāšanu un popularizēšanu, īpašu uzmanību pievēršot Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vērtības ilgtspējai. Kultūras pieminekļu saglabāšana un potenciāla izmantošana Kultūras pieminekļiem piemīt būtisks, bieži vien neizmantots potenciāls gan reģionālajai attīstībai un tūrismam, gan kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanai, gan pētniecībai un izglītībai, gan nacionālās, reģionālās un lokālās identitātes stiprināšanai. Līdz ar to pamatnostādnes paredz virkni pasākumu, ar kuru palīdzību plānots sekmēt gan kultūras mantojuma saglabāšanu nākotnes paaudzēm, gan kultūras mantojuma potenciāla atraisīšanu. Atsevišķi pasākumi vērsti uz kultūras mantojuma nelikumīgas aprites ierobežošanu globalizācijas un starptautiskās vides izaicinājumu kontekstā. Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus ieguldījumiem, kuru mērķis ir sekmēt kultūras pieminekļu atjaunošanu un līdz ar to arī reģionu sociāli ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, jātiecas uz to, lai veiktie darbi atbilstu ICOMOS izstrādātajiem kvalitātes principiem. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas programmai ir jānodrošina prognozējama finansējuma pēctecība. Nepieciešams attīstīt atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt kultūras pieminekļu īpašniekiem atjaunot kultūras pieminekļus un attīstīt tajos jaunus pakalpojumus (piemēram, muižu atjaunošana, ierīkojot viesnīcas vai telpas kultūras un sadzīves pasākumiem). Nākamajos gados būtiski ir noslēgt kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmas pārveidi, izveidojot trīs aizsardzības līmeņu sistēmu (vietējas nozīmes, reģionālas nozīmes un valsts nozīmes kultūras pieminekļi), pārskatīt valsts atbildību par nozīmīgāko kultūrvēstures liecību uzturēšanu un izmantošanu, turpināt kultūras pieminekļu digitalizācijas procesu, turpināt palīdzēt kultūras pieminekļu saimniekiem un lietotājiem kvalitatīvi saglabāt to rīcībā esošās vērtības, kā arī novērst kultūrvēsturisko vērtību degradējošas aktivitātes un veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas kultūrvēsturiskās vides nozīmi. Svarīgi novērtēt Latvijas kultūras mantojumu kā pasaules kultūras mantojuma daļu, stiprinot Latvijas vērtību reprezentāciju UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā, lai veicinātu šo vērtību aizsardzību un Latvijas tēla atpazīstamību. Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšana un popularizēšana Pēc Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanas 2016.gadā un Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveides gadu vēlāk nemateriālais kultūras mantojums Latvijā ir ieņēmis līdztiesīgu vietu blakus citiem kultūras mantojuma veidiem, nostiprinoties sabiedrības izpratnei par tā nozīmi un vērtību, un aktīvi iesaistoties šo vērtību kopšanā un popularizēšanā. Šobrīd Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 24 vērtības, tostarp Dziesmu un deju svētku tradīcija, kā arī vairākas kultūrtelpas - suitu kultūrtelpa, lībiešu kultūrtelpa, Rucavas tradicionālā kultūrtelpa un Upītes kultūrtelpa. Domājams, ka līdz ar Latviešu vēsturisko zemju likuma95 pieņemšanu sabiedrības izpratne par t.s. "mazo" kultūrtelpu lomu Latvijas kultūrtelpā kļūs vēl plašāka, tādējādi stimulējot arī citu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apzināšanu, iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kopšanu un popularizēšanu. Nozīmīga loma šī uzdevuma izpildē būs "Kultūrvēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam", kuru paredzēts izstrādāt līdz 2022.gada 1.jūlijam un kas var dot nozīmīgu impulsu kultūrtelpu attīstībai un tām raksturīgo nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanai un popularizēšanai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšana Dziesmu un deju svētku tradīcija kā UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta pasaules nozīmes nemateriālā kultūras mantojuma vērtība ir unikāls Latvijas kultūras mantojums, kas cauri gadiem ir kalpojis kā latviešu kultūrtelpas stūrakmens un latviskās identitātes viens no būtiskākajiem elementiem. Dziesmu un deju svētku tradīcija 2023.gadā svinēs savu 150.gadadienu, līdz ar to 2023.gada Dziesmu un deju svētki būs viens no svarīgākajiem nacionālas nozīmes kultūras notikumiem pamatnostādņu darbības periodā. Tradīcijas noturībā būtiska loma ir sabiedrības aktīvai iesaistei amatiermākslas kustībā, savukārt tradīcijas kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama saskaņota valsts un pašvaldību, galvenokārt pašvaldību kultūras centru, kuros darbojas 90% Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto amatiermākslas kolektīvu, saskaņota rīcība, lai nodrošinātu kolektīvus ar to darbībai nepieciešamajiem resursiem, tostarp stiprinātu kolektīvu vadītāju un speciālistu kapacitāti un veiktu nepieciešamos ieguldījumus kolektīvu materiāli tehniskajā bāzē. Tradīcijas vitalitātei būtiska ir arī mākslinieciskā jaunrade, kas papildina amatiermākslas kolektīvu repertuāru ar augstvērtīgiem jaundarbiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Dziesmu un deju svētki pasākumi, kas reizi piecos gados vieno visu Latvijas sabiedrību, ir tikai aisberga redzamā daļa - tradīcijas ilgtspējai svarīgākais ir ikdienas darbs, tostarp lokālie un reģionālie starpsvētku pasākumi, kuru norisei nepieciešams pienācīgs atbalsts. Ievērojams skaits Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītu amatiermākslas kolektīvu darbojas arī ārpus Latvijas, lielākā daļa (72%) šo kolektīvu nav saistītas ar diasporas skolām, biedrībām vai citām sabiedriskām organizācijām. Kopumā Dziesmu un deju svētku kustībā ārpus Latvijas saskaņā ar 2014.gada aptaujas datiem piedalījās 2% respondentu96. Dziesmu un deju svētku tradīcijā iekļaujas arī mazākumtautību amatiermākslas kolektīvi, kuru līdzdalība Dziesmu un deju svētku procesā veicināta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas periodā97, tostarp kopš 2016. gada tiek organizēts Latvijas mazākumtautību festivāls. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai ir nepieciešams arī turpmāk sniegt un iespēju robežās paplašināt atbalstu gan diasporas, gan mazākumtautību amatiermākslas kolektīviem, kas iesaistās Dziesmu un deju svētku procesā. Kultūras mantojuma institūciju krājumi un pakalpojumi Nozīmīgu pienesumu kultūras mantojuma saglabāšanā un komunikācijā sabiedrībai sniedz t.s. "atmiņas institūcijas" - arhīvi, bibliotēkas un muzeji, kuri gan uzkrāj kultūras mantojuma vērtības, gan veic to izpēti un popularizāciju, veidojot daudzveidīgus, kultūras mantojumā balstītus pakalpojumus un iniciatīvas, kas veicina ne vien konkrētu kultūras mantojuma elementu saglabāšanu, bet arī ar mūsdienīgas interpretācijas un komunikācijas palīdzību rada rīkus un pieejas vides, ekonomisko un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanā. Katrai no šīm nozarēm pamatnostādņu darbības periodā ir risināmi nozīmīgi uzdevumi, kas saistīti gan ar krājuma veidošanu, tostarp aizvien pieaugušo digitālo materiālu ienākšanu krājumos, gan pakalpojumu attīstību. Risināmo jautājumu vidū ir nozaru IKT pamatdarbības sistēmu attīstība, krājumu digitalizācijas turpināšana un digitālo materiālu ilgtermiņa saglabāšana, kā arī digitālo pakalpojumu attīstība. Krājumu komunikācijas jomā nepieciešams attīstīt mantojuma institūciju piedāvājumu sabiedrībai, gan veidojot jaunas ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, gan meklējot sabiedrības aktuālas tēmas un komunikācijas formas, tostarp aktualizējot latviešu valodas, tai skaitā rakstītā vārda, nozīmi Latvijas kultūras vēsturē un tās ilgtspējas nodrošināšanā. 3. rīcības virziens. Kultūras mantojuma ilgtspēja Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 3.1. Nodrošināt kultūras pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu (NAP2027 [369], [370]) 2022.-2027. KM (NKMP) Pašvaldības, FM (VNĪ) PR3 RR11 3.2. Nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un popularizāciju (NAP2027 [370]) 2022.-2027. KM (LNKC) Pašvaldības, NVO, UNESCO LNK PR3 RR7 3.3. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīciju (NAP2027 [367], [370], [406]) 2022.-2027. KM (LNKC) Pašvaldības, NVO PR3 RR4 3.4. Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to pakalpojumu attīstību (NAP2027 [369], [370]) 2022.-2027. KM (LNB, LNA, muzeji) Pašvaldības, VM PR3 RR5 RR6 6.4. Kultūras un radošo nozaru attīstība Lai kultūras un radošās nozares varētu īstenot pārējos rīcības virzienos izvirzītos uzdevumus, tām ir nepieciešams nodrošinājums to ilgtspējīgai darbībai, tostarp kvalitatīva fiziskā infrastruktūra - ēkas un materiāli tehniskā bāze - un kvalificēti darbinieki. Jāņem vērā, ka kultūras piedāvājuma veidošanā ir iesaistītas gan valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmumi un pašnodarbinātas radošās personas, ar atšķirīgām vajadzībām to ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai. Katrai kultūras apakšnozarei ir atšķirīga kultūras piedāvājuma veidošanas specifika, kas nosaka atšķirīgas prasības attiecībā uz nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu, personāla kvalifikāciju un atalgojumu. Taču, neraugoties uz nozaru atšķirībām, ikviena kultūras pakalpojuma kvalitāte ir tieši atkarīga no finanšu līdzekļu apjoma, kas ieguldīti tā izveidē, materiāltehniskā nodrošinājuma, ar kura palīdzību tas tapis, un piesaistītā personāla prasmēm, zināšanām, enerģijas un talanta. Kultūras organizāciju darbība kultūras mērķu sasniegšanā nereti vienlaikus ir saistīta ar saimniecisko darbību. Lai gan atsevišķās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumi pilnībā vai lielā mērā tiek finansēti no valsts un pašvaldību dotācijām, tādējādi nodrošinot to ekonomisko pieejamību sabiedrībai, daudzās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumu saņēmējiem - kultūras norišu apmeklētājiem - būtiska pakalpojumu izveides un sniegšanas izmaksu daļa ir jāsedz pašiem, tādējādi šie pakalpojumi ekonomiski ir mazāk pieejami. Līdz ar to daudzām kultūras pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kultūras organizācijām, kā arī radošajām personām, ir nepieciešams nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanas, kā arī privātā finansējuma piesaistes iespējas, kas ļauj tām veidot un sniegt kvalitatīvus kultūras pakalpojumus, sekmīgi darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos. Kultūras un radošās nozares kultūras pakalpojumus sniedz arī ārpus Latvijas robežām, vienlaikus gan veidojot Latvijas tēlu pasaulē, gan eksportējot kultūras pakalpojumus. Līdz ar to kā atsevišķs uzdevums šajā rīcības virzienā noteikta Latvijas kultūras produktu un pakalpojumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana un eksportspējas atbalsta pasākumi. Kultūras infrastruktūra Lai arī kultūras infrastruktūras izveidē un uzlabošanā pēdējos gados, piesaistot kā Eiropas Savienības līdzekļus98, tā valsts un pašvaldību finansējumu, ir īstenota virkne nozīmīgu projektu - renovēts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Daugavas stadions un Mežaparka estrāde, uzbūvēts muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā u.c. -, daudzi kultūras infrastruktūras objekti vēl gaida risinājumu. Nozīmīgākie projekti, kuru īstenošana ir nākamo gadu prioritāte, ir nacionālā akustiskā koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs. Kultūras mantojuma jomā galvenā prioritāte ir Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūra, kura uzlabošanas programmu MK ir saskaņojis, apstiprinot konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību"99. Kultūrizglītības sektorā ir svarīgi īstenot infrastruktūras projektus, kuri uzsākti jau iepriekšējos plānošanas periodos, un kuri ir vērsti uz izcilību attīstību mākslinieciskajā jaunradē, kultūras kapitāla attīstību un saglabāšanu, inovāciju veicināšanu, atbilstoši kultūras nozares un radošo industriju vajadzībām100. Šobrīd uz pabeigšanu gaida virkne uzsāktu nacionālas nozīmes kultūras organizāciju un kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras celtniecības vai renovācijas projektu, tostarp Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā trešā kārta, Tabakas fabrikas kvartāls (LKA un radošo industriju inkubatora infrastruktūra), Rīgas Cirka, Jaunā Rīgas teātra, Dailes teātra, Valmieras drāmas teātra un Latvijas Leļļu teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, izstāžu zāles "Arsenāls", profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" un LMA jauno telpu Kronvalda bulvārī 4 renovācijas projekti. Atsevišķu kultūras infrastruktūras projektu īstenošanai 2021.gadā ir piesaistīti 22,5 milj. euro no finansējuma augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu101. Indikatīvi 23,956 milj. euro no Atveseļošanās fonda piešķīruma Latvijai102 Energoefektivitātes uzlabošanas programmas ietvaros paredzēts ieguldīt valsts īpašumā esošo ēku ar kultūras funkciju energoefektivitātes uzlabošanai, paredzot iespēju atbalstu piešķirt arī valstij piederošām vēsturiski vērtīgām ēkām. Citu kultūras infrastruktūras projektu īstenošana plānota ES daudzgadu budžeta, galvenokārt 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās"103, īstenošanas ietvaros. Ņemot vērā būtisko plānoto investīciju apjomu un kultūras infrastruktūras kritisko lomu augstvērtīga kultūras piedāvājuma sniegšanā, kultūras infrastruktūras uzlabošana iekļauta kā atsevišķs uzdevums kultūras un radošo nozaru darbības stiprināšanai. Materiāltehniskais aprīkojums Ne mazāka nozīme kā piemērotām telpām kultūras un kultūrizglītības procesu īstenošanā ir kvalitatīvam materiāltehniskajam nodrošinājumam: skatuves mākslas nav iedomājamas bez moderna skatuves un audiovizuālā aprīkojuma, koncertorganizācijas (un mūzikas izglītības iestādes) - bez kvalitatīviem mūzikas instrumentiem. Kultūras mantojuma nozaru institūciju funkciju izpildei nepieciešams piemērots tehnoloģiskais aprīkojums mantojuma vērtību drošai ilglaicīgai saglabāšanai, tostarp digitalizācijai un restaurācijai. Savukārt no informācijas tehnoloģijām ir atkarīga visu kultūras un radošo nozaru pilnvērtīga darbība, it īpaši attīstot kultūras piedāvājumu digitālajā vidē, no kā izriet nepieciešamība veikt investīcijas gan IKT infrastruktūrā, gan nozaru darbības nodrošināšanai nepieciešamajās pamatdarbības sistēmās un atbalsta sistēmās. Tāpēc šī rīcības virziena ietvaros izvirzīts uzdevums stiprināt kultūras organizāciju un kultūrizglītības iestāžu kapacitāti, veicot nepieciešamās investīcijas to materiāltehniskajā aprīkojumā, tādējādi uzlabojot sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju, tostarp digitālajā vidē. Kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojums KM pēdējos gados ir panākusi būtisku atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldībā esošo kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, taču tas vēl joprojām atpaliek no vidējā atalgojuma publiskajā sektorā. Līdz ar to KM ir iecerējusi turpināt pakāpeniski palielināt valsts sektora kultūras organizācijās nodarbināto atalgojumu. Vienlaikus ilgstoši neatrisināts ir jautājums par pašvaldību kultūras iestāžu darbinieku atalgojumu - ne visas pašvaldības ir spējušas sekot valsts sektora iniciatīvai kultūras organizāciju darbinieku atalgojuma paaugstināšanā un vienādas kvalifikācijas speciālistu atalgojums dažādās pašvaldībās, tostarp pašvaldību muzejos, bibliotēkās un kultūra centros, var būtiski atšķirties, kopumā atpaliekot no vidējā atalgojuma publiskajā sektorā. Šī jautājuma turpmākā risināšanā gan pozitīva, gan negatīva ietekme var būt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Sadarbībā ar IZM jāturpina ieviest pedagogu un pasniedzēju atalgojuma pieauguma modeli, kā arī īstenot plānoto skolotāju slodzes aprēķina reformu, lai kultūrizglītības sistēmā strādājošajiem nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un taisnīgus atalgojuma aprēķina nosacījumus, salīdzinot ar citās izglītības iestādēs strādājošajiem. Covid-19 infekcijas izraisītā krīze kultūras un radošajās nozarēs, kas smagi ietekmēja kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto ienākumus, kā arī diskusijas ar kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem par 2020.gadā veiktajām izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodokļu un sociālās apdrošināšanas likumdošanā, asi izgaismoja radošo personu, kuras veic saimniecisko darbību kā pašnodarbinātas personas vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, vai arī saņem autoratlīdzību, ieņēmumu gūšanas problemātiku, tostarp vājo sociālo aizsargātību. Nodokļu jomas normatīvā regulējuma izmaiņu reālā ietekme uz kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto ieņēmumiem būs redzama tikai 2022.gadā, taču, neraugoties uz to, ir jāturpina meklēt ilgtspējīgus strukturālus risinājumus kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojuma konkurētspējas un sociālās aizsargātības nodrošināšanai, dodot radošajām personām iespējas gūt ieņēmumus no radošās darbības un nodrošināt sev cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, lai celtu kultūras un radošo nozaru profesiju prestižu un līdz ar to arī kultūrizglītības prestižu, tādējādi ļaujot piesaistīt kultūras nozarei jaunus talantus. Vienlaikus īpaša uzmanība pievēršama atalgojuma atšķirībām kultūras un radošajās nozarēs starp dzimumiem, ņemot vērā, ka CSP dati par 2020.gada 1.ceturksni mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumu sektorā uzrāda 18,8% atšķirību sieviešu un vīriešu darba samaksā. Ņemot vērā, ka būtisku radošo personu ienākumu daļu veido ienākumi no intelektuālā īpašuma, turpmākajos gados ir nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvo regulējumu autortiesību jomā, tostarp pārņemot ES direktīvu 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū104. Nepieciešams turpināt pilnveidot sabiedrības izpratni par autortiesību jautājumiem, tostarp īstenojot izglītojošus pasākumus un integrējot intelektuālā īpašuma jautājumus vispārējās izglītības saturā, kā arī turpināt pašu autoru izglītošanu par intelektuālā īpašuma tiesību pielietojumu savu tiesību aizsardzībā, ņemot vērā to, ka jaunākie pētījumi105 liecina, ka pašiem intelektuālā īpašuma radītājiem vēl joprojām trūkst zināšanu par intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanas procesiem, lai aizsargātu savus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un palielinātu izaugsmes kapitālu. Atbilstoši Tiesībaizsardzības iestāžu kriminālizlūkošanas analītiskajam ziņojumam par 2020.gadu Latvijā autortiesību un blakustiesību pārkāpumu skaits joprojām ir saglabājies praktiski nemainīgs, līdz ar to nepieciešams turpināt aktīvi vērsties pret autortiesību pārkāpumiem, tādējādi nodrošinot, ka darbu autori saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Kultūras informācijas aprite Kultūras un radošo nozaru kvalitatīvo attīstību būtiski stimulē refleksija par kultūras un radošajās nozarēs notiekošajiem procesiem un kvalitatīva kultūras norišu kritika. Savukārt kultūras patēriņa stimulēšanā liela loma ir sabiedrības informēšanā par kultūras aktualitātēm. No šiem apsvērumiem izriet nepieciešamība gan stiprināt specializēto profesionālo kultūras un radošo nozaru mediju kapacitāti, tostarp izvērtējot iespējas atbalstīt jaunu kultūras mediju veidošanos tajās kultūras apakšnozarēs, kurās tādu šobrīd nav, lai sniegtu kvalitatīvu stimulu kultūras un radošo nozaru attīstībai, gan paplašināt augstvērtīgas un visas kultūras apakšnozares aptverošas informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, tostarp izvērtējot iespējas plašāk iekļaut kultūras saturu sabiedriskajā pasūtījumā. Vienlaikus jāuzsver, ka mediji, it īpaši sabiedriskie mediji, kā arī to digitālās platformas, ir nozīmīgi kultūras piedāvājuma radītāji, kultūras satura un kultūras notikumu plašākas pieejamības nodrošinātāji, laikmeta liecību iemūžinātāji un būtiski sadarbības partneri daudzām radošajām nozarēm. Nevalstisko organizāciju darbība Pēdējā laikā daudzās kultūras apakšnozarēs nevalstiskās organizācijas ir kļuvušas par nozīmīgiem spēlētājiem, gan darbojoties kā kultūras norišu veidotāji, gan kā kultūras apakšnozaru interešu aizstāvības organizācijas. Virknē kultūras apakšnozaru, piemēram, laikmetīgajā vizuālajā mākslā un dejā, kā arī dažādās starpdisciplinārās iniciatīvās un kultūras festivālu organizēšanā, tieši NVO sektors, nepastāvot valsts kultūras organizācijām šajās apakšnozarēs, veido centrālo asi. Nozīmīga loma ir NVO, kas darbojas nemateriālā kultūras mantojuma jomā. NVO bieži vien darbojas kā jaunu ideju ģeneratori un inovāciju laboratorijas, kas aprobē jaunas pieejas un jaunus norišu formātus, kā arī aktualizē sociāli nozīmīgas tēmas. Unikāla NVO niša ir tādu kultūras iniciatīvu attīstība, kas ļauj uzrunāt nozīmīgus kultūrpolitikas mērķauditorijas segmentus (skolēni, mazākumtautības, diaspora, sociāli atstumtas grupas, seniori) un nodrošināt to integrāciju kultūras procesos. Savukārt interešu aizstāvības NVO ir svarīgi KM partneri kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā, tostarp īpaši nozīmīga loma ir Latvijas Radošo savienību padomei, kurai piešķirta formāla loma radošo personu atbalsta programmas īstenošanā. Kultūras un radošo nozaru NVO ir iespēja pretendēt uz VKKF finansējumu to pamatdarbības nodrošināšanai. KM vairākām NVO ir deleģējusi atsevišķu valsts funkciju izpildi. Taču kopumā valsts atbalsts NVO sektoram šobrīd nevar tikt raksturots kā sistemātisks un pietiekams. Saskaņā ar 2018.gadā KM veikto pētījumu106 no visām šobrīd Latvijā reģistrētajām NVO (2018.gadā 23 008) kultūras un radošajām nozarēm atbilst 3397 nevalstiskās organizācijas. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 38% kultūras un radošo nozaru NVO, kas iesniegušas gada pārskatu, 2017.gada laikā nav piesaistījušas finansējumu vai veikušas kādas aktivitātes, savukārt 27% NVO nav ne darbinieku, ne ieņēmumu, līdz ar to ceturtā daļa NVO nav uzskatāmas par aktīvām. Kultūras un radošo nozaru NVO darbinieku skaits veido 25% no kopējā nevalstiskā sektora darbinieku skaita, kas liecina, ka sektorā nodarbināts proporcionāli liels darbinieku skaits. Kopējā ieņēmumu summa visām 3397 kultūras un radošo nozaru NVO 2017.gadā veidoja 74,6 miljonus eiro jeb 17% no kopējiem NVO sektora ieņēmumiem, tomēr tikai 5% kultūras un radošo nozaru NVO ieņēmumi pārsniedz 100 001 euro, kas norāda, ka tikai neliels skaits kultūras un radošo nozaru NVO spēj piesaistīt vērā ņemamu finansējumu organizācijas mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru NVO sektoru, ir nepieciešami piemēroti atbalsta instrumenti, kas nodrošinātu nozīmīgāko NVO ilgtspēju, dodot garantijas ilgtermiņa attīstībai. Kā kritiskākais atbalsta elements NVO atbalstam vērtējams ieguldījums NVO darbiniekos, ņemot vērā, ka daudzām NVO tieši algota darbaspēka trūkums (vismaz viena algota cilvēka esamība organizācijā) neļauj kvalitatīvāk attīstīt to darbību, liekot NVO meklēt īstermiņa risinājumus darbinieku algošanai projektu ietvaros, kas pēc būtības nozīmē, ka katrs īstenotais projekts vienlaikus tiek izmantots arī nākotnes projektu priekšfinansēšanai. Tāpat nepieciešams turpināt diskusiju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem NVO sektorā un plašākām ziedojumu piesaistes iespējām, kā arī izvērtēt NVO iesaistes praksi valsts pārvaldes uzdevumu deleģējuma un līdzdalības līgumu īstenošanā, kas ir viena no kultūrpolitikas īstenošanas decentralizācijas metodēm. Kultūras eksportspēja un starptautiskā sadarbība Lai arī kultūras piedāvājuma galvenā mērķauditorija ir Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, kultūras piedāvājumam piemīt arī nozīmīga starptautiskā dimensija. Padarot nacionālo kultūru atpazīstamāku starptautiskā mērogā, tiek veidots gan ekonomiskais ieguvums, gan sniegts pienesums Latvijas tēla veidošanā starptautiskajā vidē un kultūras diplomātijas attīstībā. Atsevišķām kultūras apakšnozarēm, kurās valodai kā izteiksmes līdzeklim ir mazāka loma, it īpaši mūzikai, vizuālajai mākslai un kino, kā arī dizainam un arhitektūrai, piemīt augsts eksportspējas potenciāls, ko spilgti apliecina, piemēram, Latvijas akadēmiskās mūzikas un kino nozares starptautiskie panākumi. Pēdējos gados ievērojams progress sasniegts arī citu kultūras apakšnozaru, piemēram, literatūras, starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanā. Citās jomās, piemēram, teātra un dejas nozarēs, starptautiskās konkurētspējas potenciāls līdz šim izmantots mazāk. Savukārt kultūras mantojuma nozarēm piemīt būtisks tūrisma piesaistes potenciāls un atsevišķi kultūras mantojuma objekti jau šobrīd ir starp populārākajām apskates vietām Latvijā. Līdz ar to mērķtiecīgi risināmi gan jautājumi par Latvijas kultūras produktu un pakalpojumu starptautiskās konkurētspējas atbalstu, tostarp atbalstot Latvijas kultūras organizāciju un institūciju dalību starptautiskos kultūras forumos, gan Latvijas kultūras resursu izmantošanu tūrisma piedāvājuma attīstībai. Līdzās kultūras eksportspējai nozīmīga ir izpratnes stiprināšana par Latvijas kultūru kā vēsturiski veidojušos Eiropas kultūras daļu, kultūras nozares darbinieku profesionalitātes stiprināšana starptautiskos sadarbības formātos un kultūras institūciju kapacitātes celšana, iesaistoties starptautisku organizāciju darbā. Ņemot vērā, ka kultūras attīstība noris arī mijiedarbībā ar starptautisko vidi, ir veicināmas starpvalstu kultūras apmaiņas, kultūras darbinieku un organizāciju mobilitātes, kopražojumu un sadarbības projektu iniciatīvas Baltijas, Ziemeļvalstu, Eiropas un pasaules mērogā, tostarp īstenojot noslēgto starpvalstu līgumu par sadarbību kultūras jomā izpildi un izvērtējot iespēju paplašināt to valstu loku, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi. Vienlaikus attīstāma un stiprināma Latvijas sadarbība ar UNESCO, tostarp sniedzot nepieciešamo atbalstu Latvijas virzītajām nominācijām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam un UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam, kas pozitīvu UNESCO lēmumu gadījumā var veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un tūrisma piesaisti. Tāpat jāvērtē potenciāli plašāka Latvijas iesaiste UNESCO starpvaldību struktūrās un iespēja pievienoties tām UNESCO konvencijām kultūras jomā, kurām Latvija pagaidām vēl nav pievienojusies. Līdz šim maz izmantots ir diasporā mītošo Latvijas kultūras un radošo nozaru profesionāļu potenciālais pienesums Latvijas kultūras attīstībai. Saskaņā ar 2019.gada 3.decembrī notikušajā radošās diasporas sadarbības forumā #radiLV prezentētā Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantes Ilzes Upatnieces pētījuma, kurā tika aptaujāti 177 Latvijas radošie profesionāļi no 31 valsts, rezultātiem, tikai 18% respondentu nākamajos piecos gados plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā, taču gandrīz 87% aptaujāto ir svarīgi iesaistīties Latvijas kultūras procesos, lai saglabātu saikni ar Latviju (33%), lai ar savām zināšanām un pieredzi būtu noderīgi jaunajiem mūziķiem, māksliniekiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem (23%) un lai radoši attīstītos (20%). 89% aptaujātie izrādīja interesi par neformālu tīklošanos ar citiem ārvalstīs dzīvojošiem radošajiem profesionāļiem no Latvijas. Līdz ar to nepieciešams meklēt iespējas atbalstīt radošās diasporas iesaisti Latvijas kultūras procesos un sadarbību ar Latvijas kultūras organizācijām, ka arī radošo profesionāļu pašorganizāciju un iesaisti Latvijas kultūras popularizēšanā ārvalstīs, tostarp izvērtējot iespēju īstenot iniciatīvu "Kultūras vēstnieki", kas paredz diasporā dzīvojošo iesaisti publiskās diplomātijas mērķu sasniegšanā. Radošo industriju attīstība Radošās industrijas ir specifiska kultūras apakšnozaru grupa, kuru darbības rezultāts balstās individuālā vai kolektīvā radošā darbībā un kuras rada produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot intelektuālo īpašumu, kuriem raksturīga funkcionalitāte, inovācija un potenciāls jaunu darbavietu radīšanai un sabiedrības labbūtībai. Kultūrpolitikā radošās industrijas ir tās kultūras apakšnozares un saskarnozares, kas savā darbībā primāri izmanto uzņēmējdarbības modeļus un paralēli kultūras kapitālam rada arī būtisku ekonomisko pienesumu tautsaimniecībai. Līdz Covid-19 infekcijas izraisītajai krīzei Latvijā kultūras un radošo nozaru ekonomiskajai izaugsmei bija raksturīga augšupejoša tendence. Ja 2016.gadā radošo uzņēmumu skaits valstī saskaņā ar CSP datiem bija 12,9 tūkstoši, tad 2019.gadā to skaits ir pieaudzis par 0,2%, neieskaitot saistītās nozares. Kopējais apgrozījums kopš 2016.gada ir pieaudzis par 0,4%. Kultūras un radošo nozaru un saistīto nozaru pakalpojumu un preču eksports 2016.gadā veidoja 5,82%, savukārt 2019.gadā tie jau bija 14,62% no kopējā valsts eksporta apjoma. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas atstāto ietekmi uz radošo industriju darbību107, to attīstībai kā būtiskākie minami šādi izaicinājumi un rīcības virzieni: atbalsts inovācijai (tehnoloģiskajai un netehnoloģiskajai inovācijai), konkurētspējas stiprināšana un atbalsts eksportam, kultūras un radošo nozaru labvēlīgo pārneses efektu (crossovers effects) uz citām nozarēm un nozaru ciešākas sadarbības stimulēšana ar mērķi radīt inovatīvus risinājumus, eksperimentēšanas kultūras attīstīšana, atbalsta mehānismi radošo industriju ekosistēmas dalībniekiem, informācijas pieejamība un tīklošanās iespējas, radošo industriju pienesums Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes seku pārvarēšanā, kā arī nozares profesionāļu mūžizglītības sekmēšana. Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā turpināms iepriekš sekmīgi īstenotais atbalsts radošo industriju biznesa inkubatoram108. Dizains pamatnostādņu kontekstā uztverams gan kā atsevišķa patstāvīga apakšnozare radošo industriju grupā, gan kā stratēģisks un taktisks starpnozaru rīks, kas orientēts uz lietotāja vajadzību un problēmu risināšanu. Nenoteiktības un neparedzamības laikmeta radītajos izaicinājumos dizainu raksturo starpdisciplināra ietekme un spēja būt stratēģisku pārmaiņu rosinātājam un virzītājspēkam tautsaimniecībā, izglītībā, zinātnē un pētniecībā, publiskajā pārvaldībā, sociālajā, tostarp, veselības aprūpes, epidemioloģiskās drošības un labklājības jomā, vides un klimata krīzes jautājumu risināšanā, un citās jomās, līdz ar to ir jāstimulē dizaina plašāks pielietojums visās tautsaimniecības jomās. 4. rīcības virziens. Kultūras un radošo nozaru attīstība Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 4.1. Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai (NAP2027 [382]) 2022.-2027. KM (VKKF) Pašvaldības, NVO PR4 RR8 RR9 RR10 4.2. Veikt ieguldījumus kultūras un radošo nozaru infrastruktūrā (NAP2027 [282], [369], [380]) 2022.-2027. KM FM (VNĪ), EM, VM, Pašvaldības PR4 RR8 RR11 4.3. Veikt ieguldījumus kultūras un radošo nozaru materiāltehniskajā nodrošinājumā (NAP2027 [369], [380]) 2022.-2027. KM VARAM, Pašvaldības PR4 RR8 4.4. Paaugstināt kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojumu un ieņēmumus (NAP2027 [223], [225], [382]) 2022.-2027. KM FM, VM, VKKF, Pašvaldības, NVO PR4 RR9 4.5. Stiprināt kultūras informācijas telpu (NAP2027 [368], [409]) 2022.-2027. KM (VKKF) PR4 RR8 4.6. Sniegt atbalstu kultūras un radošo nozaru NVO sektora darbībai (NAP2027 [381], [383]) 2022.-2027. KM (VKKF) Pašvaldības, SIF PR4 RR9 4.7. Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā (NAP2027 [243], [383], [384]) 2022.-2027. KM EM (LIAA), NVO PR4 RR10 4.8. Veicināt radošo industriju attīstību (NAP2027 [383], [384]) 2022.-2027. KM EM (LIAA) PR4 RR10 6.5. Kultūra un izglītība Kultūras un izglītības procesi ir savstarpēji nesaraujami saistīti, ņemot vērā to, ka priekšnoteikums profesionālai darbībai vairumā kultūras un radošo nozaru ir specifiskas izglītības prasības, kā arī to, ka kultūras un mākslu klātbūtnei visās izglītības pakāpēs ir būtiska ietekme uz personas vispusīgu attīstību. Kultūrizglītība - ar to saprotot izglītības programmu kopumu kultūras un radošo industriju jomās trīs izglītības pakāpēs, no profesionālās ievirzes izglītības līdz augstākajai izglītībai -, kā arī pētniecība kultūras un mākslu jomās, ir nozīmīgs kultūras un radošo nozaru attīstības resurss. No kultūrizglītības sistēmas, kas sagatavo profesionāļus, speciālistus un pedagoģiskos darbiniekus dažādās kultūras jomās, tostarp vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā, mūzikas un skatuves mākslā, sekmīgas darbības ir atkarīgs, vai turpmākajās desmitgadēs Latvijā būs pieejami kvalificēti cilvēkresursi, kas nodrošinās nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanu un patēriņu. Viens no kultūrizglītību raksturojošiem faktoriem - daudzu kultūras un radošo nozaru nākotnes talantu izglītošana ir jāuzsāk jau agrīnā vecumā un bez garantijas, ka izglītojamais rezultātā pilnībā izmantos savu potenciālu. Vairākās kultūras un radošajās nozarēs būtisks priekšnosacījums veiksmīgām mācībām augstākās izglītības līmenī ir iepriekš apgūtas padziļinātas zināšanas un prasmes, ko Latvijā piedāvā profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmas. Tas nozīmē, ka augstas raudzes talantu attīstīšanai mākslu jomā var būt nepieciešami pat piecpadsmit gadi (piemēram, mūzikā, klasiskajā dejā un citās mākslās) mērķtiecīga darba kultūrizglītības sistēmas trijās izglītības pakāpēs109. Līdz ar to, lai augstākās izglītības pakāpes programmās izglītību iegūtu kultūras un radošo nozaru attīstībai nepieciešamais izglītojamo skaits, sākotnējās izglītības pakāpēs jāiesaista liels skaits izglītojamo, lai savlaicīgi atklātu potenciālos talantus. Vienlaikus jāņem vērā, ka katra izglītojamā potenciāls atraisās individuāli, un proporcionāli liels audzēkņu skaits pārtrauc mācības vai neturpina izglītību nākamajā izglītības līmenī, mainoties interesēm vai zaudējot motivāciju, ņemot vērā mākslu profesiju augsto komplicētību. Tāpēc svarīgi ir radīt labvēlīgus priekšnosacījumus, lai mākslinieciski apdāvinātie bērni (un viņu vecāki) izvēlētos attīstīt karjeru mākslu jomā. Vienlaikus jāuzsver, ka valsts un pašvaldību investīcijas mūzikas un mākslas izglītībā attiecībā uz tiem izglītojamiem, kas nav piedalījušies visās trīs kultūrizglītības pakāpēs, noteikti nav nelietderīgas. Ieguldījumi kultūrizglītībā ir nozīmīgi, jo, pirmkārt, kultūras un radošo nozaru darbībā ir nepieciešamas ne tikai starptautiska un nacionāla līmeņa zvaigznes, bet arī koncertmeistari, repetitori, mūzikas skolotāji, amatiermākslas kolektīvu vadītāji un daudzi citi nozares profesionāļi, kas nodrošina kultūras procesu nepārtrauktību, un no kuru profesionalitātes ir atkarīga to kvalitāte. Otrkārt, tie izglītojamie, kuri savu profesionālo darbību nesaista ar kultūras jomām, kļūst par nākotnes kultūras piedāvājuma patērētājiem, kas spēj novērtēt piedāvājuma kvalitāti un daudzveidību, garantējot nākotnes kultūras piedāvājuma auditoriju. Treškārt, ņemot vērā kultūrizglītības starpdisciplināro un starpnozaru raksturu, daudzi kultūrizglītības absolventi izvēlas turpināt izglītību un attīstīt profesionālo karjeru jomās, kurās ir nepieciešams gan attīstīts radošums, gan augsta precizitāte un disciplinētība, iegūtās kompetences izmantojot gan iegūtajā specialitātē, gan radniecīgās nozarēs un citās specialitātēs, tādējādi sniedzot būtisku pienesumu sabiedrības kopējā intelektuālā kapitāla attīstībā. Kultūrizglītība, gatavojot kultūras un radošo nozaru speciālistus ar ļoti specifiskām prasmēm un zināšanām, ir gan izteikti vērsta uz nozari, gan vienlaikus sniedz plašas, padziļinātas starpdisciplināras zināšanas. Līdz ar to kultūrizglītības iestāžu absolventiem ir plašas iespējas izvēlēties turpmāko karjeras ceļu atbilstoši interesēm. Kultūrizglītības iestāžu absolventi nereti, ņemot vērā specifisko nodarbinātības struktūru kultūras un radošajās nozarēs, izvēlas atšķirīgas nodarbinātības formas. Viņi gūst ieņēmumus arī kā pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji, vienlaikus strādājot vairākus nepilnas slodzes darbus vai piedaloties kultūras un radošo nozaru NVO projektos, kas būtiski apgrūtina informācijas apkopošanu par kultūrizglītības sistēmas absolventu nodarbinātību un ienākumiem.110 Šī iemesla dēļ darba tirgus un nodarbinātības rādītāji nevar kalpot kā vienīgie indikatori kultūras un radošo nozaru izglītojamo darba tirgus pieprasījuma prognozēšanai un valsts budžeta vietu plānošanai, ņemot vērā, ka kultūrizglītības iegūšana sekmē arī bērnu un jauniešu zināšanu papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicina izcilības un inovāciju attīstību, radošo domāšanu un personības daudzpusīgu attīstību, kultūras kapitāla un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kā arī Dziesmu un deju svētku procesa pēctecību un nepārtrauktību.111 Svarīgi ir turpināt kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru attīstīšanu par izcilības centriem, lai tie pilnvērtīgi varētu pildīt tiem noteiktās funkcijas, kā arī attīstīt reģionālās mākslas un mūzikas vidusskolas, veicinot talantu attīstību, īstenojot mācību procesa un vides modernizāciju un digitalizāciju, kā arī ceļot pedagoga profesijas prestižu. Sadarbībā ar IZM ir jāizvērtē profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un saglabāšanas kritēriji un metodika, ņemot vērā kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru specifiku, lai nodrošinātu jau izveidoto kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru darbību un izvērtētu iespējas paplašināt kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru tīklu. Vienlaikus nepieciešams precizēt KM dibināto profesionālās vidējās izglītības iestāžu metodiskā darba virzienus un veicināt sadarbību ar IZM dibinātajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm kultūrizglītības jomā, metodisko virsvadību uzņemoties LNKC un Kultūrizglītības padomei, tādējādi nodrošinot vienotu jomas attīstību. Daudzi nozīmīgi uzdevumi ir risināmi augstākās izglītības jomā, tostarp nodrošinot pāreju uz jauno augstskolu pārvaldības un finansēšanas modeli un īstenojot konkurētspējīgu, uz cilvēkresursu attīstību vērstu kultūras un mākslu izglītības procesu, attīstot profesionālās un akadēmiskās doktorantūras studiju programmas, veicinot māksliniecisko jaunradi un pētniecību, kā arī stimulējot izglītības internacionalizāciju un atbilstību kultūras un radošo nozaru vajadzībām. Nozīmīgākā loma kultūrpolitikas mērķu īstenošanai augstākās izglītības jomā ir Kultūras ministrijas augstskolām - Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Vienlaikus atsevišķās kultūras apakšnozarēs augstākās izglītības programmas īsteno arī citas augstākās izglītības iestādes, līdz ar to svarīga ir KM un IZM sekmīga sadarbība augstākās izglītības politikas plānošanā un īstenošanā. Lai vadītu kultūrizglītības sistēmas attīstību, būtiska loma ir nepārtrauktai kultūras un radošo nozaru vajadzību analīzei, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošas izmaiņas kultūrizglītības sistēmas organizācijā un izglītības pakalpojuma piedāvājumā. Vienlaikus kritiski svarīgi ir nodrošināt, ka īstenotās izmaiņas tiek veiktas saskaņoti visās izglītības pakāpēs (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās un augstākās), lai neradītu pārrāvumu kādā no izglītības posmiem. Svarīgi ir veicināt modernu mācību līdzekļu, t.sk. digitālo mācību līdzekļu, radīšanu. Mūsdienīgas izglītības attīstībai ir pakāpeniski jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāaktualizē vai jāizstrādā jauni kultūras un radošo nozaru profesiju standarti vai profesionālās kvalifikācijas prasības, atbilstoši papildinātajai kultūras un radošo industriju nozares kvalifikācijas struktūrai. Koordinētai kultūrizglītības sistēmas pārvaldībai ir iecerēts, ka KM Kultūrizglītības padomei, kuras darbību koordinē LNKC, pēc plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā tiks noteiktas nozaru ekspertu padomes funkcijas, lai sistemātiski pilnveidotu valsts pasūtījuma veidošanu kultūrizglītības jomā un izglītības atbilstību kultūras nozares un darba tirgus prasībām. KM augstskolu un iestāžu pētniecības potenciālu parāda 2021.gadā publiskotie Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultāti112. Tajā trīs no piecām visaugstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām humanitārajās un mākslās zinātnēs ir KM dibinātas zinātniskās institūcijas - LKA, LMA un LNB, kuras saņēma ļoti labu novērtējumu, savukārt JVLMA saņēma labu novērtējumu. Līdz ar to jāturpina stiprināt pētniecību kultūras un mākslu jomās, tostarp īstenojot starpdisciplināras valsts pētījumu programmas un citus pētījumus par Latvijas mākslas un kultūras vēsturi, mūsdienu kultūras un mākslas procesiem, kultūras patēriņa tendencēm, kultūras sociālo un ekonomisko ietekmi un ilgtspēju un citām jomām. Īpaši aktuāli ir pētniecības jautājumi, kas saistīti ar kultūras un radošo nozaru attīstības nosacījumu dziļāku izpratni un datu uzkrāšanu nozares attīstības plānošanai. Kultūras un radošo nozaru procesu kvalitātes nodrošināšanai būtiska loma ir tajās nodarbināto mūžizglītības iespējām, proti, iespējām nepārtraukti profesionāli pilnveidoties un uzlabot savas prasmes un zināšanas, tostarp digitālās prasmes, līderības prasmes un prasmes darbā ar dažādām kultūras pakalpojumu mērķauditorijām. Šobrīd nozaru speciālistu profesionālās pilnveides un tālākizglītības iespējas dažādās kultūras apakšnozarēs ir atšķirīgas un fragmentētas, līdz ar to ir nepieciešams attīstīt tālākizglītības, profesionālās kvalifikācijas ieguves, profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju plašāku pieejamību, sadarbojoties augstskolām, profesionālās izglītības kompetences centriem, kultūras organizācijām un NVO sektoram. Īpaši būtiski ir nodrošināt kultūras un radošo nozaru speciālistu iespējas iegūt un attīstīt pedagoģiskās kompetences, tādējādi plašāk iesaistot nozares speciālistus kultūrizglītības darbā. Kultūras mantojuma saglabāšanai nozīmīga loma ir restaurācijas nozares speciālistu un amatnieku kvalifikācijai. Ārpus kultūrizglītības sistēmas būtiska nozīme bērnu un jauniešu vispusīgai attīstībā ir arī kultūras komponentei vispārējās izglītības procesā, kas sniedz zināšanas un prasmes kultūras un mākslu jomā (tostarp mūzikā, mākslā, dejā, dizainā un citās jomās), veicina kultūras izpratni un pašizpausmi mākslā, radošo domāšanu un personības daudzpusīgu attīstību, tostarp STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics jeb zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) prasmju attīstību. Būtisku pienesumu bērnu un jauniešu talantu un kultūras lietpratības pilnveidē sniedz arī interešu izglītības sistēma, tostarp vokālās un instrumentālās mūzikas, dejas un teātra mākslas kolektīvos, folkloras kopās, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņos, kas vienlaikus garantē arī jaunās paaudzes līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējas nodrošināšanā. Savukārt programma "Latvijas skolas soma" vispārējās un profesionālās izglītības ietvaros veicina skolēnu mācīšanās pieredzes paplašināšanu, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā lietpratības attīstību un pilsonisko līdzdalību. Caur šīm aktivitātēm bērnos un pusaudžos veidojas izpratne par savām interesēm un talantiem, par radošumu un kultūras daudzveidību. Šī programma papildina mācību saturu un kompetenču pieejas efektīvu īstenošanu, īpaši fokusējoties uz starpdisciplinaritāti, tostarp STEAM jomās, un caurviju prasmēm, un akcentējot kultūras un mākslas nozīmi valstiskās identitātes veidošanā un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā. Turpināmas arī lasīšanas veicināšanas programmas, kurām ir būtiska nozīme ne tikai kultūrpolitikas kontekstā, bet arī nozīmīga ietekme uz vispārējo izglītību un tās kvalitāti, proti, bez labām lasīšanas prasmēm nav iespējama nevienas izglītības programmas sekmīga īstenošana113. Attīstāmi ir arī pasākumi, kas ir saistīti ar Latvijas kultūras kanonu, sniedzot ieskatu Latvijas kultūras pasaulē caur daudzveidīgām vērtībām, kas aptver dažādas kultūras nozares. 5. rīcības virziens. Kultūra un izglītība Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 5.1. Stiprināt profesionālās ievirzes izglītību (NAP2027 [385]) 2022.-2027. KM (LNKC) Pašvaldības, IZM PR5 RR12 5.2. Stiprināt profesionālo vidējo izglītību (NAP2027 [166], [385]) 2022.-2027. KM (LNKC) Pašvaldības, IZM PR5 RR13 5.3. Stiprināt augstāko izglītību un pētniecību (NAP2027 [156], [371], [385]) 2022.-2027. KM (LKA, LKK, JVLMA, LMA) IZM PR5 RR14 RR17 5.4. Nodrošināt profesionālās pilnveides, kvalifikācijas iegūšanas un tālākizglītības iespējas kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātajiem (NAP2027 [371], [172]) 2022.-2027. KM (LNKC, LNB, LKA, LKK, JVLMA, LMA) IZM PR5 RR16 5.5. Sniegt ieguldījumu vispārējās izglītības procesā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā attīstīšanai (NAP2027 [153]) 2022.-2027. KM (LNKC) IZM PR5 RR15 7. Kultūrpolitikas teritoriālā perspektīva Kultūrpolitikas reģionālie aspekti integrēti visos piecos pamatnostādņu rīcības virzienos - pirmkārt stimulējot daudzveidīga kultūras piedāvājuma reģionālo pieejamību, otrkārt sekmējot līdzdalību kultūras procesos visā Latvijas teritorijā, treškārt veicinot kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu Latvijas reģionu attīstībai, ceturtkārt stimulējot kultūras un radošo nozaru attīstību reģionos un piektkārt nodrošinot kultūrizglītības reģionālo pieejamību. Reģionālajā kontekstā būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas. Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam114 un plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto. Lielākais izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt muzeju, bibliotēku, kultūras centru un kultūrizglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu, gan kultūras piedāvājuma piekļūstamību. Savukārt profesionālās mākslas pieejamībai reģionos svarīga ir reģionālo koncertzāļu turpmāka augstvērtīga darbība. Esošajam kultūras organizāciju tīklam ir nozīmīga sociālekonomiskā ietekme uz reģionu attīstību, dzīves vides kvalitāti un sabiedrības labbūtību. Mainoties administratīvi teritoriālajai struktūrai un veidojot lielākas teritoriālās vienības, kas vairumā gadījumu nozīmē attāluma palielināšanos starp dzīvesvietu un administratīvi teritoriālās vienības centru, kultūras organizācijām ir potenciāls attīstīties kā vietējo kopienu centriem, pārsniedzot tām līdz šim noteiktās tikai kultūras nozares funkciju robežas. Vienlaikus šādiem centriem ir iespēja veicināt pašvaldības iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, radot apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai administratīvajā teritorijā un ar novadpētniecisku aktivitāšu palīdzību stiprinot lokālpatriotismu. Tikpat svarīgi ir nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, rūpējoties par tās līdzsvarotu attīstību visā Latvijā, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, it īpaši mazajās kultūrtelpās, stiprinot katra reģiona tradīciju savdabību. Šajā kontekstā īpaša uzmanība pievēršama reģionu kultūras speciālistu - amatiermākslas kolektīvu vadītāju, kultūras centru, bibliotēku un muzeju speciālistu - piesaistei darbam reģionos, viņu kvalifikācijai un motivācijai, tostarp risinot atalgojuma jautājumus, lai nodrošinātu kultūras un radošo nozaru speciālistiem iespējas saņemt vienlīdzīgu atalgojumu par savu darbu dažādos Latvijas reģionos. Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma. Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības, mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi, valstspilsētu līmenī - arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā. 1 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar MK 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401). Turpmāk - Radošā Latvija. Pieejamas: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/KM_dokumenti/Radosa_Latvija.pdf 2 MK 2020.gada 4.marta rīkojums Nr.95 "Par nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.-2027.gada plānošanas periodam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313037-par-nozaru-politiku-pamatnostadnem-2021-2027-gada-planosanas-periodam 3 MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums". Pieejami: https://likumi.lv/doc.php?id=74750 4 Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme 5 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (pieņemta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Turpmāk - Stratēģija2030. Pieejama: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_6.pdf 6 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu). Turpmāk - NAP2027. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf 7 Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme 8 Radošā Latvija. Pieejama: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/KM_dokumenti/Radosa_Latvija.pdf 9 Informatīvais ziņojums "Par valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" (2014 - 2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014. līdz 2016.gadam". Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/kultura_timekli/KMZin_210817_RL_starpposms.pdf 10 LKA (2021). Kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" (2014-2020) īstenošanas gala novērtējums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/17831/download 11 LKA, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija", SIA "SKDS" (2020). Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums (turpmāk - 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums). Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download 12 Jāņem vērā, ka pētījumā iekļauti dati par kultūras patēriņu periodā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada oktobrim. 13 LKA, Pētījumu centrs "SKDS", Biedrība "Culturelab" (2018). Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums (turpmāk - 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums). Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 14 Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - CSP) (2020). Mājsaimniecību patēriņa tendences Latvijā 2019.gadā. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2020-10/Nr_10_Majsaimniecibu_%20paterina_tendences_Latvija_2019_gada_%2820_00%29_LV.pdf 15 CSP. Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010 16 Eurostat (2020). Population on 1st January by age, sex and type of projection. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/bookmark/2176a9e3-33b7-46de-ab31-d7116d2e334c?lang=en 17 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 18 CSP. Imigrācija, emigrācija un saldo. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/migracija 19 ĀM (2021). Diasporas politika Latvijā. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/diasporas-politika/diasporas-politika-latvija 20 Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam (apstiprināts ar MK 2021.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.33). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam 21 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download 22 Jāuzsver, ka pētījums neļauj identificēt legāli un nelegāli patērētā satura proporciju. 23 Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, pieņemts Saeimā 2017.gada 28.jūlijā, spēkā no 2018.gada 1.janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/292700-uznemumu-ienakuma-nodokla-likums 24 Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", pieņemts Saeimā 1993.gada 11.maijā, spēkā no 1994.gada 1.janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodoklii 25 Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", pieņemts Saeimā 1997.gada 1.oktobrī, spēkā no 1998.gada 1.janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/45466-par-valsts-socialo-apdrosinasanu 26 Lai palīdzētu Latvijai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām, Ministru kabinets 2019.gada 17.jūlijā pieņēma rīkojumu Nr.380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam" (turpmāk - Plāns), atbilstoši kuram Plāna 4.stratēģiskais mērķis ir: "4. Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta", un Plāna 1.pielikumā "Pasākumi plānā identificēto rīcības virzienu īstenošanai" ir paredzēti arī pasākumi, kas saistīti ar kultūrvēsturisko vērtību pasargāšanu no klimata pārmaiņu ietekmes, tādējādi mazinot radītos zaudējumus, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467308 27 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums 28 Stratēģija2030. Pieejama: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf 29 NAP2027. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf 30 Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72). Pieejamas: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490048 31 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587 (prot. Nr54 63.§). Pieejamas: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477211 32 Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 25.augusta rīkojumu Nr.601). Pieejamas: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492920 33 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2020.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.246). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam 34 Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2020.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 35 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.436). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 36 Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr.93). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam 37 Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (apstiprināts ar MK 2020.gada 4.februāra rīkojumu Nr.46). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam 38 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 39 Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (izstrādē) Pieejamas: https://www.lm.gov.lv/lv/bernu-jaunatnes-un-gimenes-pamatnostadnes-2021-2027-gadam 40 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Pieejami: https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki 41 UNESCO Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 1995.gada 10.janvārī). Pieejama: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/766 42 UNESCO Konvencija par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2019.gada 21.janvārī). Pieejama: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1858 43 Konvencija par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2019.gada 21.janvārī). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/42845-par-konvenciju-par-fonogrammu-producentu-aizsardzibu-pret-neatlautu-vinu-fonogrammu-pavairosanu 44 Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (1.protokols) (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2003.gada 21.novembrī). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/81259-par-konvenciju-par-kulturas-vertibu-aizsardzibu-brunota-konflikta-gadijuma-un-tas-protokolu 45 UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2005.gada 14.janvārī). Pieejama: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1533 46 UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2007.gada 24.maijā). Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/157644-par-konvenciju-par-kulturas-izpausmju-daudzveidibas-aizsardzibu-un-veicinasanu 47 Eiropas Savienības Padomes Kultūras darba plāns 2019-2022.gadam. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018XG1221(01)&from=EN 48 Eiropas Komisijas 2018.gada sagatavotais paziņojums "Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai". Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0267&from=EN 49 2018.gada Davosas deklarācija. Pieejama: https://davosdeclaration2018.ch/media/Davos_Declaration_2018-23.01.2018_lv.pdf 50 Konvencijas. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/konvencijas 51 Nemateriālā kultūras mantojuma likums, pieņemts Saeimā 2016.gada 29.septembrī, spēkā no 2020.gada 1.decembra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/285526-nemateriala-kulturas-mantojuma-likums 52 Dziesmu un deju svētku likums, pieņemts Saeimā 2005.gada 16.jūnijā, spēkā no 2005.gada 1.jūlija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/111203-dziesmu-un-deju-svetku-likums 53 Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam, apstiprināts ar MK 2021.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.33. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam 54 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums 55 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, pieņemts Saeimā 2020.gada 10.jūnijā, spēkā no 2020.gada 23.jūnija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums 56 Informatīvais ziņojums "Par valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" (2014 - 2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014. līdz 2016.gadam". Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/kultura_timekli/KMZin_210817_RL_starpposms.pdf 57 NAP2027. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf 58 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums 59 Eurostat (2017). Share of cultural enterprises in the total number of enterprises in the non-financial business economy. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Culture_statistics_-_cultural_enterprises 60 KEA European Affairs (2020), Market Analysis of the Cultural and Creative Sectors in Europe. Pieejams: https://keanet.eu/new-market-analysis-of-the-cultural-and-creative-sectors-in-europe 61 Pieejams: https://kulturaskanons.lv/ 62 NAP2027. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf 63 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumi, pētījums "Kultūras pieejamība L atvijā: faktori un iespējamie risinājumi" (2020). Pieejami: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi 64 Biedrība "Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija", Domnīca "Providus", biedrība "Ascendum" (2020). Kultūras pieejamība Latvijā: faktori un iespējamie risinājumi (turpmāk - Pētījums par kultūras pieejamību Latvijā). Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas20pieejamiba20latvija20-20faktori20un20iespejamie20risinajumi1.pdf 65 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumi. Pieejami: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi 66 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download 67 Eurofound. Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums - Datu vizualizācija. Pieejams: https://www.eurofound.europa.eu/lv/data/european-quality-of-life-survey?locale=LV&dataSource=EQLS2017NC&media=png&width=740&question=Y16_Q56c&plot=crossCountry&countryGroup=linear&subset=Y16_HH2a&subsetValue=All&country=LV&countryB=EuropeanUnion 68 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 69 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download 70 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 71 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf. 72 ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību": Pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/221-nodrosinat-publisko-datu-atkalizmantosanas-pieaugumu-un-efektivu-publiskas-parvaldes-un-privata-sektora-mijiedarbibu 73 ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2010.gada 1.martā). Pieejama: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630 74 Pētījums "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums". Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3249 75 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" (2015). ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām monitorings 2010-2014. Pašvaldību aptaujas rezultāti. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/legacy/ANO_invaliditates_konvencija_Latvijas_pasvaldibu_aptauja_2015.pdf 76 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj?locale=lv 77 Pētījums par kultūras pieejamību Latvijā. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas20pieejamiba20latvija20-20faktori20un20iespejamie20risinajumi1.pdf 78 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumi. Pieejami: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi 79 Turpat. 80 Kļave, E., Šūpule, I., Zepa, B. (2015). Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/images/files/SIF/tres-valst-pils-port/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf 81 ĀM (2015). Latvijas diaspora pasaulē. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/latvijas-diaspora-pasaule 82 Diasporas likums, pieņemts Saeimā 2018.gada 1.novembrī, spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/302998-diasporas-likums 83 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 84 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumi. Pieejami: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi 85 Biedrība "Culturelab" (2014). Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: Pētījumu dati un statistika. Pieejams: https://culturelablv.files.wordpress.com/2014/12/kulturas-paterins-web-versija-3-decembris.pdf 86 Pētījums par kultūras pieejamību Latvijā. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas20pieejamiba20latvija20-20faktori20un20iespejamie20risinajumi1.pdf 87 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 88 Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 445/2014/ES (2014.gada 16.aprīlis), ar ko izveido Savienības rīcību "Eiropas kultūras galvaspilsētas" no 2020. līdz 2033.gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32014D0445 89 Eiropas kultūras galvaspilsētas: Veiksmes stratēģijas un ilgtermiņa ietekme. Pētījums. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/513985/IPOL-CULT_ET(2013)513985_EN.pdf 90 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 91 LKA Zinātniskās pētniecības centrs (2017). Pētījuma ziņojums "Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par Dziesmu un deju svētkiem". Pieejams: https://static.lka.edu.lv/media/cms_page_media/152/Iedzivotaju_aptauja_Dziesmu_svetki_2017_5YzpeC1.pdf 92 UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvais saraksts. Pieejams: https://latvijasdargumi.unesco.lv/lv/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/ 93 Likumprojekts "Kultūras centru likums", Nr.1296/Lp12. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/779801874C0276D3C225835200467331?OpenDocument 94 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums 95 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums 96 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf 97 Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/238195-par-nacionalas-identitates-pilsoniskas-sabiedribas-un-integracijas-politikas-pamatnostadnem-2012-2018-gadam 98 ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķis "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" un 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķis "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" 99 Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību", apstiprināts ar MK 2020.gada 4.decembra rīkojumu Nr.737. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/319265-par-konceptualo-zinojumu-par-latvijas-nacionala-arhiva-eku-kritisko-stavokli-un-turpmako-ricibu 100 SIA "CSE COE" (2020). "Eiropas Savienības fondu ieguldījumu ietekmes efektivitātes izvērtējums kultūrizglītības sektorā Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas finansētajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs un Kultūras ministrijas finansētajās augstākās izglītības iestādēs". Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/6284/download. 101 Informatīvais ziņojums "Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu" (apstiprināts MK 2021.gada 18.marta sēdē, protokols Nr. 28, 42.§). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499551&mode=mk&date=2021-03-18 102 Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (apstiprināts ar MK 2021.gada 28.aprīļa rīkojumu Nr.292). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu 103 Darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam (projekts). Pieejama: https://www.esfondi.lv/upload/Planosana/fmprog_29042021_dp-3.docx 104 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019.gada 17.aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32019L0790 105 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0103&from=EN 106 LKA (2018). Pētījums par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi. Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/kultura_timekli/petijumi/ZIN%CC%A7OJUMS_NVO_final.pdf 107 CSP (2020). COVID-19 ietekme: radošās industrijas. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/covid/7495-covid-19-ietekme-radosas-industrijas?themeCode=COVID 108 Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda pasākums 1.2.3.1. "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" 109 Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs (2017). "Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām". Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/kulturizglitibas_petijums_1_karta_20171.pdf 110 SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" (2018). "Kultūrizglītība Latvijā: pieejamība, pieprasījums, kvalitāte". Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/kulturizglitibas_petijums_2_karta_20181.pdf 111 SIA "CSE COE" (2020). "Eiropas Savienības fondu ieguldījumu ietekmes efektivitātes izvērtējums kultūrizglītības sektorā Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas finansētajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs un Kultūras ministrijas finansētajās augstākās izglītības iestādēs". Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/6284/download 112 Technopolis Group (2021). "International Evaluation of Scientific Institutions Activity. Panel Report: Humanities". Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10719/download 113 PIRLS pētījums, 2016. Mērķauditorija - 4.klase (10 gadīgie) Latvijas skolēni vērtē sevi kā vājus lasītājus un ierindo 46. vietā 50 valstu konkurencē, konstatēts, ka trūkst motivācijas lasīt. Pieejams: http://timssandpirls.bc.edu/pirls2016/international-results/pirls/student-engagement-and-attitudes/students-like-reading/ PISA pētījums, 2018. mērķauditorija - 9.klase (15 gadīgie): 38% skolēnu atzīst, ka nevar saprast sarežģītus tekstus, 30% nelasa tekoši, 37% teksts jālasa vairākas reizes, lai saprastu, 22% ir grūti atbildēt uz jautājumiem par tekstu, 4,8% laba lasītprasme, zēnu sasniegumi lasītprasmē ir ievērojami zemāki par meiteņu lasītprasmi. Pieejams: https://www.oecd.org/education/pisa-2018-results-volume-i-5f07c754-en.htm 114 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam Kultūras ministrs N. Puntulis 1.pielikums Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" KULTŪRAS NOZARI RAKSTUROJOŠIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 1. zīmējums* Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra atpūtai un kultūrai, % Dati: CSP 2. zīmējums* Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra, % Dati: CSP * 2017. un 2018. gadā Mājsaimniecību budžetu apsekojums netika veikts. 3. zīmējums Latvijas Nacionālā arhīva apmeklējumu skaits, tūkst. Dati: KM 4. zīmējums Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā pieņemto vienību skaits, tūkst. Dati: KM 5. zīmējums Bibliotēku fizisko apmeklējumu skaits, tūkst. Dati: LNB 6. zīmējums Pašvaldību publisko bibliotēku fizisko apmeklējumu skaits pa reģioniem, tūkst. Dati: KM 7. zīmējums Bibliotēku virtuālo apmeklējumu skaits, tūkst. Dati: LNB 8. zīmējums Pašvaldību publisko bibliotēku virtuālo apmeklējumu skaits pa reģioniem, tūkst. Dati: KM 9. zīmējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsniegums, tūkst. Dati: LNB * Elektroniskā krājuma izsnieguma uzskaite statistikā parādās ar 2016.gadu. 10. zīmējums Akreditēto bibliotēku fiziskais izsniegums pa reģioniem, tūkst. Dati: LNB 11. zīmējums Akreditēto bibliotēku elektronisko resursu izsniegums pa reģioniem, tūkst. Dati: LNB * Elektroniskā krājuma izsnieguma uzskaite statistikā parādās ar 2016.gadu. 12. zīmējums Dokumentu skaits bibliotēku krājumos gada beigās, tūkst. Dati: LNB 13. zīmējums Dokumentu skaits pašvaldību publisko bibliotēku krājumos gada beigās pa reģioniem, tūkst. Dati: LNB Akreditēto valsts un pašvaldību muzeju apmeklējumu skaits, tūkst. Dati:KM 14. zīmējums Pašvaldību muzeju apmeklējumu skaits pa reģioniem, tūkst. Dati: KM 15. zīmējums Muzeju krājumu papildinājums, tūkst. vienību Dati: KM 16. zīmējums Pašvaldību muzeju krājumu papildinājums pa reģioniem, tūkst. vienību Dati: KM 17. zīmējums Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj. euro Dati: CSP 18. zīmējums Latvijā izdoto oriģinālliteratūras izdevumu skaits attiecībā pret kopējo literatūras izdevumu skaitu Dati: LNB 19. zīmējums Uzņēmumu skaits radošo industriju nozarēs un saistītajās nozarēs, tūkst. Dati: CSP 20. zīmējums Nodarbināto skaits radošo industriju nozarēs un saistītajās nozarēs, tūkst. Dati: CSP 21. zīmējums* Radošo industriju nozaru un saistīto nozaru apgrozījums, milj. euro Dati: CSP 22. zīmējums Radošo industriju nozaru un saistīto nozaru pievienotā vērtība, milj. euro Dati: CSP 23. zīmējums Latvijā saražoto filmu skaits Dati: NKC 24. zīmējums Filmu (Latvijas, Eiropas, ASV, citu valstu) pirmizrāžu skaits Dati: NKC 25. zīmējums Nacionālo filmu apmeklējumu statistika, tūkst. Dati: NKC 26. zīmējums LNOB un koncertorganizāciju pasākumu apmeklējumu skaits, tūkst. Dati: KM 27. zīmējums Koncertu, izrāžu skaits LNOB un valsts koncertorganizācijās Dati: KM * Valsts koncertorganizācijas: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", KREMERata Baltica, Latvijas Koncerti 28. zīmējums Apmeklējumu skaits valsts teātros un Rīgas cirkā, tūkst. Dati: KM 29. zīmējums Izrāžu skaits valsts teātros un Rīgas cirkā Dati:KM 30. zīmējums Kultūras izglītības iestādēs studējošo skaits, tūkst. Dati: VIIS, KM * Rādītājā attēloti dati par KM finansētajām programmām. 31. zīmējums Profesionālās ievirzes kultūras izglītības iestādēs studējošo skaits pa reģioniem Dati: VIIS * Rādītājā attēloti dati par KM finansētajām programmām. 32. zīmējums Māksliniecisko kolektīvu skaits Dati: KM 33. zīmējums Amatierkolektīvu dalībnieku skaits uz 100 iedzīvotājiem Dati: KM 34. zīmējums Profesionālās un amatiermākslas pasākumu apmeklējumu skaits kultūras centros, tūkst. Dati: KM 35. zīmējums Kultūras pasākumu apmeklējums gadā uz 100 iedzīvotājiem* Dati: KM, CSP * Kultūras pasākumu apmeklējumu kopējo skaitu veido dati par pasākumu apmeklējumu kultūras centros, pašvaldību kultūras pārvaldes institūcijās, teātros, Rīgas cirkā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, valsts koncertorganizācijās, nacionālo filmu apmeklējums un Dziesmu svētku apmeklējums. 36. zīmējums Valsts un pašvaldību kultūras iestāžu darbinieku kopējais skaits Dati: KM 37. zīmējums Valsts un pašvaldību kultūras iestāžu darbinieku skaits reģionos Dati: KM 38. zīmējums Kultūras ministrijas budžeta izdevumi ar mērķdotācijām, tūkst. euro Dati: KM 39. zīmējums Kultūras ministrijas budžeta izdevumi attiecībā pret IKP, % Dati: KM, CSP 2.pielikums Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" Pamatnostādnēs lietoto terminu skaidrojums Amatiermāksla - kultūras procesi un to rezultātā radītais kultūras piedāvājums, kuru veido fiziskas personas - autori vai izpildītāji -, kuras nav uzskatāmas par radošām personām, un to apvienības. Amatiermākslā iesaistītie parasti darbojas entuziasma vadīti, brīvajā laikā, nereti profesionālas radošas personas vadībā, un visbiežāk nesaņemot atlīdzību par radošo darbību. Dokumentārais kultūras mantojums - kultūras mantojums, kas aptver informāciju par cilvēces, kultūru un valodu daudzveidību un vēsturē piedzīvoto pierakstītā, uzzīmētā, gravētā vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā veidā uz jebkāda iespējamā informācijas nesēja. Kultūra - visu to īpašo garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un līdzās cilvēka radošā gara izpausmju rezultātā radītajam ietver arī dzīves un līdzāspastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus. Kultūras apakšnozares - individuālās nozares, kas ietilpst kultūras un radošajās nozarēs. Kultūras mantojums - uzkrāto resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu un tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem; tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, un prasmes, vērtības un rīcības modeļus, veidojot kopīgu atmiņu un vienlaikus esot izpratnes, identitātes, vienotības un radošuma avots. Kultūras norises (kultūras patēriņa un līdzdalības pētījumos arī "kultūras pasākumi") - sabiedrībai pieejami publiski pasākumi ("Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma" izpratnē), ar kuriem kultūras vērtības vai kultūras mantojums tiek komunicēts sabiedrībai. Kultūras organizācija - juridiska persona (valsts vai pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, nevalstiska organizācija, uzņēmums), kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, īstenojot kultūras procesus un dodot ieguldījumu kultūras saglabāšanā, attīstībā un komunikācijā. Kultūras pakalpojumi - kultūras un radošo nozaru pakalpojumi sabiedrībai, tostarp kultūras norises, ar kuriem kultūras vērtības vai kultūras mantojums tiek padarīts pieejams vai komunicēts sabiedrībai. Kultūras patēriņš - sabiedrībai pieejamā kultūras piedāvājuma izmantošana. Kultūras piedāvājums - sabiedrībai pieejamā kultūras mantojuma, kultūras vērtību un tajos balstīto pakalpojumu kopums. Kultūras pieejamība - sabiedrības iespējas izmantot daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, kas iekļauj fiziskās (infrastruktūras) pieejamības, digitālās pieejamības, ekonomiskās pieejamības, funkcionālās pieejamības (pakalpojuma dizains, t.sk. satura pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un cilvēkiem, kas nepārvalda valodu, kurā tiek sniegts pakalpojums) un saturiskās pieejamības (pakalpojuma atbilstība indivīda kultūras vajadzībām) aspektus. Kultūras pieminekļi - kultūras mantojums, kas aptver kultūrvēsturiskas ainavas un teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, kā arī mākslas darbus, iekārtas un priekšmetus, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Kultūras procesi - kultūras un radošo nozaru īstenotās aktivitātes, tostarp radošā darbība, kuru rezultātā tiek radītas jaunas kultūras vērtības un pakalpojumi, vai izvērtētas, interpretētas un atkārtoti izmantotas līdz šim radītās kultūras vērtības un kultūras mantojums. Kultūras un radošās nozares - cilvēka darbības jomu kopums, kuru pamatresurss ir kultūras mantojums, kultūras vērtības un individuālas vai kolektīvas radošās darbības izpausmes; kultūras un radošās nozares saglabā kultūras mantojumu un kultūras vērtības, sekmē to pārmantojamību un izmantošanu, rada jaunas kultūras vērtības, un veido un sniedz kultūras pakalpojumus, tādējādi attīstot un komunicējot kultūras piedāvājumu sabiedrībai, kā arī mijiedarbībā ar citām tautsaimniecības nozarēm iesaistoties ilgtspējas, izglītības, sociālās iekļaušanas, sabiedrības saliedētības, drošības un citu jautājumu risināšanā. Kultūras vērtības - mākslinieciskas, rūpnieciskas vai amatnieciskas radošās darbības rezultāti, kuru iespējamajai komerciālajai vērtībai papildus piemīt arī simboliska nozīme un kultūras vērtība, un kas rada vai var radīt intelektuālo īpašumu neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar pastāvošo intelektuālā īpašuma likumdošanu tām ir vai nav noteikta aizsardzība. Kultūrizglītība (jeb kultūras un radošo nozaru izglītība) - kultūras un radošo nozaru izglītības programmu kopums, kas aptver akreditēto izglītības iestāžu īstenotās programmas tematiskajā jomā "Mākslas" profesionālās ievirzes, profesionālās un augstākās izglītības līmeņos. Plašākā izpratnē kultūras un radošo nozaru izglītība ietver arī kultūras nozaru speciālistu tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, interešu izglītības un neformālās izglītības programmas, ar kultūras tēmām saistītos mācību priekšmetus formālajā izglītībā, kā arī sabiedrības locekļu izglītošanos kultūras jomā mūžizglītības ietvaros. Kultūrvēsturiskais reģions, arī kultūrtelpa - vēsturiski izveidojusies teritorija, ko no citām atšķir tai piemītoša unikāla kultūras identitāte, kas izpaužas konkrētajai teritorijai raksturīgā kultūras mantojumā. Kultūrvide - vide, kas veidojusies cilvēka darbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas - gan kultūras pieminekļus, gan nemateriālas kultūras vērtības. Kultūrvieta - publiska vieta iekštelpās vai ārtelpās, kurā sabiedrībai tiek sniegti kultūras pakalpojumi vai īstenotas kultūras norises. Nemateriālais kultūras mantojums - kultūras mantojuma daļa, kas atspoguļo kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi, tai skaitā mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki, zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas. Profesionālā māksla - kultūras procesi un to rezultātā sabiedrībai pieejamais kultūras piedāvājums, kuru veido kultūras organizācijas un radošās personas. Radošā darbība - kultūras process, kura rezultātā tiek radītas vai komunicētas kultūras vērtības. Radošā persona - fiziska persona - autors vai izpildītājs -, kas veic profesionālu radošu darbību kultūras un radošajās nozarēs, radot un komunicējot kultūras vērtības un dodot ieguldījumu kultūras attīstībā; radošajām personām parasti ir radošās darbības specifikai atbilstoša izglītība un prasmes, un tās saņem atlīdzību par radošo darbību. Radošās industrijas - kultūras un radošās nozares, kas rada tādus produktus un pakalpojumus, kuriem līdzās kultūras vērtībai piemīt augsta pievienotā ekonomiskā un inovāciju vērtība vai potenciāls, kā arī funkcionalitāte un pielietojamība citās tautsaimniecības nozarēs, tostarp radot pievienoto kultūras vērtību citu tautsaimniecības nozaru produktiem un pakalpojumiem. Pamatnostādņu finansējums Uzdevums Plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums52 Papildus finansējuma avots 2022 2023 2024 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Finansējums kopā 154 583 306 145 310 062 169 414 571 7 468 559 79 494 363 104 034 688 93 364 342 101 239 748 100 941 515 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 154 583 306 145 310 062 169 414 571 7 468 559 79 494 363 104 034 688 93 364 342 101 239 748 100 941 515 tajā skaitā*: valsts pamatfunkciju īstenošana 153 808 267 145 295 830 140 737 774 0 63 545 642 87 954 790 77 456 717 85 332 123 90 033 890 Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana** 775 039 14 232 28 676 797 7 468 559 15 948 721 16 079 898 15 907 625 15 907 625 10 907 625 Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem KOPĀ: 154 583 306 145 310 062 169 414 571 7 468 559 79 494 363 104 034 688 93 364 342 101 239 748 100 941 515 - valsts pamatfunkciju īstenošana 153 808 267 145 295 830 140 737 774 0 63 545 642 87 954 790 77 456 717 85 332 123 90 033 890 - Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana** 775 039 14 232 28 676 797 7 468 559 15 948 721 16 079 898 15 907 625 15 907 625 10 907 625