3. Article

Jau iepriekš esmu paudis viedokli: lai nonāktu pie faktos balstīta, argumentēta un pamatota secinājuma par to, ka apstrīdētās normas atbilst vai neatbilst Satversmei, nepieciešams izmantot noteiktu metodoloģiju. Pamattiesību ierobežojuma satversmības tests ir komplekss, loģiski secīgs, turklāt katram tā kritērijam ir noteikts mērķis, šie kritēriji papildina viens otru un tie nav savstarpēji aptveroši (sk. Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa atsevišķo domu lietā Nr. 2017-17-01 2. punktu). Līdz ar to uzskatu, ka arī tad, ja Spiedumā tiktu pamatota atkāpšanās no iepriekš judikatūrā pielietotās satversmības izvērtējuma metodoloģijas, ierobežojuma samērīguma testa pirmā soļa saturiskais tvērums nevar tikt paplašināts tādējādi, ka tajā tiek ietverts vērtējums, kas atbilst šī testa sekojošo soļu tvērumam. Pamattiesību ierobežojuma samērīguma vērtēšanas metodoloģija atspoguļo tiesas vērtējuma un argumentu loģisko secību, lai nonāktu pie secinājuma par to, vai apstrīdētās normas atbilst vai neatbilst Satversmei. Šī metodoloģija zaudētu savu nozīmi, ja tajā izmantojamie soļi tiktu savstarpēji apvienoti, līdz ar to padarot arī neskaidru un neparedzamu tiesas vērtējuma loģisko secību.