4. Article

Līdzīgi kā tas ir atzīts arī tiesību doktrīnā, uzskatu, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja šie līdzekļi ir saprātīgi saistīti ar mērķi, ko likumdevējs vēlējies sasniegt. Šiem līdzekļiem ir jāveicina attiecīgā mērķa sasniegšana, proti, jāpalielina mērķa īstenošanas iespējamība. Šis samērīguma testa kritērijs neizvirza prasību, lai tikai ar šo izraudzīto līdzekli varētu pilnībā sasniegt noteikto mērķi. Šis pārbaudes posms neietver vērtējumu par to, cik kvalitatīvi un efektīvi mērķis ar šo līdzekli tiek sasniegts. Tāpat šis posms neietver arī vērtējumu par to, vai ir piemērotāki līdzekļi par likumdevēja izvēlēto (sal. sk.: Barak A. Proportionality. Constitutional Rights and their Limitations. Cambridge: Cambridge University Press, 2012, pp. 303-305). Nav šaubu, ka demokrātiskas tiesiskas valsts likumu galvenais mērķis ir taisnīguma nodrošināšana (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 17. punktu). Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības nodrošināšanas izvērtējums būtu iekļaujams samērīguma testa pirmajā posmā. Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka taisnīguma prasība nav tieši saistīta ar jautājumu par to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, ka tas būtu jāņem vērā šajā samērīguma testa solī. Līdzekļu taisnīgums ir svarīgs, un tas var tikt vērtēts citos samērīguma testa posmos. Šis samērīguma testa kritērijs uzdod empīrisku jautājumu par līdzekļu spēju sekmēt attiecīgā mērķa sasniegšanu. Tādējādi šajā testa posmā līdzekļu taisnīgums pats par sevi netiek vērtēts (sal. sk.: Barak A. Proportionality. Constitutional Rights and their Limitations. Cambridge: Cambridge University Press, 2012, p. 307). Satversmes tiesa Sprieduma 17.2. punktā secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība, jo apstrīdētās normas ir vērstas uz to, lai mazinātu tādu saimnieciskās darbības veicēju skaitu, kuri nepamatoti palielina izdevumus vai neuzrāda visus ieņēmumus, un efektīvāk izmantotu Valsts ieņēmumu dienesta resursus. Izskatāmās lietas sagatavošanas un izskatīšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka pastāv saprātīga saikne starp likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem un šo rezultātu, ko likumdevējs vēlējies sasniegt, un šādā aspektā pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.