6. Article

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 21. punktu). Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās likumiskās intereses un tas, kurai no šīm likumiskajām interesēm un tiesībām būtu piešķirama prioritāte (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 20. punktu). Uzskatu, ka atbilstoši samērīguma testa metodoloģijai izvērtējums par apstrīdēto normu atbilstību taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principam izskatāmajā lietā bija veicams tieši šajā samērīguma testa posmā, pārbaudot, vai likumdevējs ir panācis taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm, no vienas puses, un personas interesēm, no otras puses. Ņemot vērā izskatāmās lietas sagatavošanas un izskatīšanas laikā iegūto informāciju, uzskatu, ka Satversmes tiesa Spriedumā pareizi piešķīrusi lielāku svaru taisnīgumam, nevis nodokļu iekasēšanas efektivitātes apsvērumiem. Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma dēļ, ir lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Līdz ar to uzskatu, ka pamattiesību ierobežojums neatbilst samērīguma principam un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš Rīgā 2022. gada 21. janvārī