30. Article

SIA "VRPB" un SIA "Domina" uzskata, ka lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus var vienlīdz efektīvi sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem. Par saudzējošāku līdzekli esot uzskatāms tāds regulējums, kas ļautu darboties visiem lielā tirdzniecības centra veikaliem, nosakot tiem stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp prasības attiecībā uz ventilāciju un gaisa kvalitāti. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka nav saudzējošāku līdzekļu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo ar apstrīdēto regulējumu bija nepieciešams nodrošināt pakāpenisku pāreju uz mazāk stingriem ar Covid‑19 infekcijas izplatību saistītiem ierobežojumiem, atbilstoši piesardzības principam vērtējot faktiskās situācijas izmaiņas un prognozējot tās iespējamo attīstību. Zinātniskajos pētījumos par atsevišķu nefarmaceitisko pasākumu efektivitāti, kā arī vairāku nefarmaceitisko pasākumu vienlaicīgas piemērošanas efektivitāti ir secināts, ka nav iespējams sniegt absolūti precīzas prognozes par konkrētas nefarmaceitisko pasākumu kombinācijas efektivitāti konkrētā valstī, jo ir jāņem vērā jau minētie valstīm raksturīgie individuālie apstākļi, kā arī tas, ka valstis mēdz noteikt atšķirīgas nefarmaceitisko pasākumu kombinācijas, kuras nevar tieši salīdzināt ar citām, atšķirīgām nefarmaceitisko pasākumu kombinācijām. Tomēr no zinātniskajiem pētījumiem izriet vairāki būtiski secinājumi par šo pasākumu kombināciju efektivitāti. Pirmkārt, jauna pasākuma noteikšana papildus jau iepriekš noteiktajiem pasākumiem parasti paaugstina visa noteikto nefarmaceitisko pasākumu kopuma efektivitāti. Otrkārt, kā Satversmes tiesa jau norādīja iepriekš, tādi nefarmaceitiskie pasākumi, kas vispār nepieļauj cilvēku kontaktēšanos vietās, kurām raksturīgs augsts vīrusa izplatības risks, piemēram, skolu, universitāšu, darbavietu, izklaides vietu, veikalu slēgšana, ir daudz efektīvāki par tādiem pasākumiem, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai apstākļos, kad viņi turpina pulcēties un kontaktēties, piemēram, tādiem pasākumiem kā sociālā distancēšanās un pienākums valkāt sejas masku (sk., piemēram: Brauner J. M., Mindermann S. et al. Inferring the effectiveness of government interventions against COVID-19. Pieejams: https://www.science.org). Arī Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi: ņemot vērā vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatīšanās veidu, nevar būt šaubu par to, ka tādu pulcēšanās vietu slēgšana, kurās personām ir viegli nonākt tuvā saskarsmē ar citām personām, bija viens no nepieciešamajiem drošības pasākumiem, kas veicami gan šādu vietu apmeklētāju, gan arī visas sabiedrības veselības aizsardzības ietvaros. Proti, tādējādi tika novērsta iespēja, ka cilvēki cits citu inficēs, uzturoties vienās telpās, savstarpēji saskaroties un lietojot vienus un tos pašus priekšmetus (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 20.2. punktu). Apstrīdētajā regulējumā noteiktie lielo tirdzniecības centru veikalu darbības ierobežojumi nepieļāva apmeklētāju pulcēšanos lielo tirdzniecības centru veikalos, uz kuriem neattiecas apstrīdētajā regulējumā noteiktie ierobežojumi, un tādējādi būtiski mazināja apmeklētāju pulcēšanās un kontaktēšanās iespēju arī lielā tirdzniecības centra koplietošanas telpās. Personu pulcēšanās un kontaktēšanās vienmēr ir saistīta ar SARS‑CoV‑2 izplatības risku, ko var būtiski mazināt, ievērojot tādus nefarmaceitiskos pasākumus kā sejas masku valkāšana, sociālā distancēšanās, kontaktēšanās laika ierobežošana u. c., taču nevar novērst pavisam, it sevišķi ņemot vērā to, ka šādi nefarmaceitiskie pasākumi zaudē efektivitāti tad, ja praksē to ievērošanu nav iespējams efektīvi kontrolēt. Tādējādi par saudzējošāku līdzekli, kas ļautu sasniegt lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, nevar uzskatīt tādu regulējumu, kas ļautu turpināt darbu visiem lielā tirdzniecības centra veikaliem, proti, pieļautu cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos šajās tirdzniecības vietās, pat ja šīm tirdzniecības vietām vai lielajiem tirdzniecības centriem kopumā būtu noteiktas stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp prasības attiecībā uz gaisa kvalitāti, apmeklētāju skaitu un apmeklētāju plūsmas kontroli. Līdz ar to nav saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem no apstrīdētā regulējuma izrietošā lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.