58. Article — ) paredz, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par to,

lai tās teritorijā visos zvejas produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, tiktu kontrolēta Kopējās zivsaimniecības politikas regulas Nr. 1380/2013 attiecīgu nosacījumu piemērošana. Tāpat arī visi jūras zvejas kontroles inspektori nodrošināti ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu šo sistēmu attālinātai izmantošanai. Izmantojot dažādu fondu atbalstu iegādāti arī tādi tehniskie kontroles palīglīdzekļi kā kuģis "Mare", automašīnas, laivas, to dzinēji, piekabes, portatīvie datori, planšetes, eholotes, rācijas, GPS iekārtas, droni, portatīvās drukas iekārtas, termokameras, nakts redzamības ierīces, GoPro kameras, videokameras, zivju šķirošanas galdi, elektroniskie svari, svaru indikatori, tālskaši, hidrotērpi, darba apģērbi u. c. Nodrošināts programmā noteiktais minimālais ikgadējais valsts finansējums 1 268 362 euro (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogramai 23.01.00 Valsts vides dienests) un 36 995 euro (Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogramām 25.01.00 Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte un 25.02.00 Zivju fonds). Nodrošināts, ka jūras zveju kontrolē vismaz 36 Valsts vides dienesta darbinieki; Zemkopības ministrijai nosakot zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, tajā skaitā iedalot zvejas limitus. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei pārbaudot zvejas produktu importa, eksporta un reeksporta nozvejas sertifikātus; zvejas kontrolē iesaistītajiem darbiniekiem rīkoti dažādi apmācības pasākumi. Laikapstākļu vai tehnisko iespēju robežās kontrolēti zvejas kuģi jūrā (mencas, laša, reņģes un brētliņas zvejas reisu kuģiem jūras inspekciju mērķis no 2014. līdz 2018. gadam augsta riska kuģiem bija vismaz 2,5 %, bet ļoti augsta riska kuģiem - vismaz 5 % pārbaudītu reisu): Gads Zvejas reisu pārbaudes jūrā, kurus veic augsta riska zvejas kuģiem Vismaz 2,5 % zvejas reisu pārbaužu jūrā, kuras veic augsta riska zvejas kuģiem, % Zvejas reisu pārbaudes jūrā, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģiem Vismaz 5 % zvejas reisu pārbaužu jūrā, kuras veic ļoti augsta riska zvejas kuģiem, % 2014 32 1,21 33 1,28 2015 43 1,62 73 2,26 2016 52 2,18 76 2,96 2017 50 2,26 54 3,61 2018 55 2,81 48 2,52 Gads Vismaz 60 % no visām zvejas kuģu pārbaudēm jūrā ir veiktas zvejas kuģos, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, pārbaužu skaits Vismaz 60 % no visām zvejas kuģu pārbaudēm jūrā ir veiktas zvejas kuģos, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, % 2019 108 90 2020 94 90 Kontroles noteikumu īstenošanas lēmums Nr. 2018/1986 (1. panta 2. punkts, un III pielikuma 4. punkts) ar 2019. gada 1. janvāri atcēla Eiropas Savienības dalībvalstīm iepriekš noteiktos un arī Latvijas Zvejas kontroles programmā attiecīgi plānotos zvejas kontroles mērķkritērijus augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģiem jūrā un ostās, to vietā nosakot, ka abu grupu kuģiem jūrās un ostās jāvelta vismaz 60 % no zvejas reisu pārbaudēm. Zvejas kuģu kontrole ostās: Gads Augsta riska kuģu izkraušanās pārbaužu skaits ostā Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 10 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši augsta riska zvejas kuģi, % Ļoti augsta riska kuģu izkraušanās gadījumi ostā Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 15 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši ļoti augsta riska zvejas kuģi, % 2014 393 14,89 434 16,87 2015 426 16,06 589 18,27 2016 342 14,31 503 19,59 2017 409 18,52 294 19,53 2018 285 14,54 293 15,36 Gads Vismaz 60 % no visām zvejas kuģu pārbaudēm ostās ir veiktas zvejas kuģos, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, pārbaužu skaits Vismaz 60 % no visām zvejas kuģu pārbaudēm ostās ir veiktas zvejas kuģos, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, % 2019 609 92 2020 538 82 Kontrolēta zvejas produktu aprite, pārbaudīti nozvejas sertifikāti zvejas produktu importam un apstirpināti nozvejas sertifikāti zvejas produktu eksportam: Gads Pārbaudes zivju uzglabāšanas, transportēšanas un tirdzniecības vietās, pārbaužu skaits (Valsts vides dienesta Lielrīgas, Valmieras, Ventspils un Liepājas reģionālā vides pārvaldes veic vismaz piecas inspekcijas mēnesī)8 Valsts vides dienesta izskatītie zivju importētāja nozvejas sertifikāti, skaits Zemkopības ministrijas apstiprinātie nozvejas sertifikāti zvejas produktu eksportam, skaits 2014 298 716 1216 2015 279 525 436 2016 272 807 327 2017 274 986 533 2018 248 967 627 2019 286 933 399 2020 232 936 272 Mencas krājumu saglabāšanai 2019. gadā piemērots tās specializētās zvejas liegums (Komisijas 2019. gada 22. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 2019/1248, ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai (zaudējusi spēku)) un 2020. gadā arī pastiprinātas kontroles pasākumu un papildu prasības zvejniekiem, lai nodrošinātu mencu piezvejas kvotas ievērošanu (Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmums Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" un tā grozījumi). Visvairāk un smagākie pārkāpumi jūras zvejas kontrolē atklāti zvejas kuģu izkraušanas inspekcijās ostās. Visbiežāk sastopamais pārkāpuma veids ir nepareiza nozvejas daudzuma reģistrācija, pārsniedzot pieļaujamo 10 % pielaidi. Pēdējos piecos gados jūras zvejas kontrolē ir konstatēti 16 smagi zvejas noteikumu pārkāpumi, par kuriem zvejas licences turētājam un zvejas kuģa kapteinim ir piešķirti soda punkti. Vidējā soda nauda šajos gadījumos bija 2 232 euro. Kopumā programmas darbības laikā nodrošinātas Eiropas Savienības prasības jūras zvejas kontrolē. Īpaši, fiziskās inspekcijas atbalstot ar elektronisku kontroles informācijas apriti un riska analīzi, jau preventīvi mazinot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un nelegālas darbības ar zvejas produktiem. Tādā veidā veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības attīstību un zivju krājumu saglabāšanos. Viens no Kopējās zivsaimniecības politikas labas pārvaldības principiem ir reģiona īpatnību ievērošana, izmantojot reģionalizētu pieeju. Baltijas jūras reģiona zvejniecības institūcija ir Baltijas Jūras zivsaimniecības forums (BALTFISH). Tajā apspriež reģionā aktuālus zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas jautājumus un tā darbojas kā starpnieks starp Baltijas jūras reģiona valstīm un Eiropas Komisiju. Baltijas Jūras zivsaimniecības forums darbojas divos līmeņos: Augsta līmeņa grupa (pārstāvēti attiecīgo valstu ministriju zivsaimniecības departamentu direktori un vadītāji) un Kontroles ekspertu grupa (pārstāvētas attiecīgo valstu par zvejas kontroli un zvejas kontroles politikas ieviešanu atbildīgās amatpersonas). Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvi regulāri piedalās gan Augsta līmeņa, gan Kontroles ekspertu grupas darbā. Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Baltijas Jūras zivsaimniecības foruma Augsta līmeņa grupa pieņēma ikgadējās Baltijas jūras reģiona valstu kopīgās rekomendācijas par Baltijas jūras zivju krājumu zvejas iespējām, zvejas rīkiem (konkrēti Bacoma tīkliem), daudzgadu lašu pārvaldības plānu, Baltijas jūras daudzgadu plānu, kā arī izskatīja jautājumus par mencas selektivitātes pasākumiem, un turpināja Baltijas jūras cūkdelfīnu aizsardzības kopējas rekomendācijas izstrādi. Savukārt, Kontroles ekspertu grupas sanāksmēs apsprieda tādus aktuālus zvejas kontroles problēmjautājumus kā: izkraušanas pienākuma īstenošana, Tehnisko pasākumu regulas Nr. 2019/1241 prasību piemērošana, zvejas kuģu dzinēju jaudas verifikāciju nodrošināšana u.c. Notika diskusijas par Kontroles regulas Nr. 1224/2009 pārskatīšanu, kā arī apspriesti vairāki citi ar kontroli saistīti jautājumi. 2021. gada 1. jūlijā Latvija pārņēma Baltijas Jūras zivsaimniecības foruma viena gada Prezidentūru. Prezidentūrai pastāvīgi jānodrošina gan Augsta līmeņa grupas, gan Kontroles ekspertu grupas darbība. Tāpat jāorganizē ikgadējais Forums, kas sastāv no dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Baltijas Jūras konsultatīvās padomes pārstāvjiem, kā arī citu attiecīgo Baltijas jūras zivsaimniecības poliitkā ieinteresētu personu pārstāvjiem; parasti Forums notiek prezidējošajā dalībvalstī. 1 Daudzgadu plānu principi, mērķi un saturs noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu Nr. 2004/585/EK 9. un 10. pantā. 2 Eiropas Komisijas tīmekļvietnē publicētā informācija par Kopējo zivsaimniecības politiku: https://ec.europa.eu/oceans-and-fisheries/policy/common-fisheries-policy-cfp_en 3 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Latvijas Nacionālā jūras zvejas kontroles programma 2014.-2020. gadam" un informatīvie ziņojumi par tās īstenošanu piejami Politikas plānošanas dokumentu datu bāzē: http://polsis.mk.gov.lv/ 4 Sk. https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/zvejnieciba/apraksti?nid=700#jump 5 Sk. https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/73/21/Pirmo_pirceju_apliecibas_uz_25022021.pdf 6 Minētā regula uz šī ziņojuma sagatavošabnas brīdi zaudēja spēku, bet bija spēkā informatīvā ziņojuma skatāmā posma sākumā. 7 Saskaņā ar Nelegālas zvejas novēršanas regulas Nr. 1005/2008 2. panta 8. punktu. 8 Sākot ar 2020. gada 1. janvāri Valmieras un Madonas reģionālās vides pārvaldes apvienotas Vidzemes Reģionālājā vides pārvaldē, bet Ventspils un Liepājas - Kurzemes reģionālajā vides pārvaldē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs