8. Article

Izvērtējot Rīgas TP saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 8.1. Rīgas TP uzsākts ar Domes 2012. gada 3. jūlija lēmumu Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu"4, apstiprinot darba uzdevumu un nosakot, ka Rīgas TP izstrādes vadītājs ir Domes Pilsētas attīstības departamenta direktors5; 8.2. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti, izņemot Domes 2012. gada 3. jūlija lēmumu Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu" un 2013. gada 22. oktobra lēmumu Nr. 314 "Par grozījumiem Rīgas domes 03.07.2012. lēmumā Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu"", kas ievietoti sistēmā divus gadus pēc tās darbības uzsākšanas6; 8.3. Rīgas TP izstrādes laikā Dome organizējusi trīs publiskās apspriešanas: 8.3.1. 1.0 redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 2018. gada 9. janvāra līdz 8. februārim, vienlaicīgi publiski apspriežot arī Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu7; 8.3.2. pilnveidotās 2.0 redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 2019. gada 13. marta līdz 10. aprīlim8; 8.3.3. pilnveidotā 3.0 redakcija nodota publiskajai apspriešanai no 2021. gada 3. septembra līdz 4. oktobrim, vienlaicīgi ar Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizēto Vides pārskatu9. 8.4. Informācija par Rīgas TP redakciju publiskās apspriešanas norisi, saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju atzinumiem publiski pieejama ziņojumos10 un sagatavotajos publisko apspriešanu laikā saņemto iesniegumu un sniegto atbilžu apkopojumos. 8.5. Konstatēju, ka laika posmā pēc Rīgas TP 3.0 redakcijas publiskās apspriešanas, līdz Rīgas TP apstiprināšanai, veikti labojumi11: 8.5.1. funkcionālā zonējuma robežas salāgotas ar zemes vienību robežām; 8.5.2. veikta teritoriju ar īpašiem noteikumiem robežu precizēšana; Atsaucoties uz SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" iesniegumā minēto, teritorijām Lielvārdes ielā 68 un Linezera ielā 3, Rīgā, noņemts teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorija ar paaugstinātu apzaļumojuma īpatsvaru" (TIN14) statuss12. Līdz ar to, tika veiktas izmaiņas Rīgas TP grafiskajā daļā. Precizējums atšķirībā no grozījuma nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. Līdz ar to precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās intereses13. Minētie labojumi, kas veikti Rīgas TP 3.0 redakcijā pēc publiskās apspriešanas, ir pretrunā Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628) 87. un 88. punktā noteiktajai teritorijas plānojuma izstrādes kārtībai, jo nebija redakcionāli, bet gan ietekmēja dokumenta būtību, kā arī netika nodoti atkārtotai publiskai apspriešanai saskaņā ar noteikumu Nr. 628 90. punktu. 8.6. Izvērtējot saistošos noteikumus Nr. 10314 konstatēju, ka: 8.6.1. 2.1. apakšpunkts noteic, ka ar Rīgas TP īstenošanas uzsākšanas dienu spēku zaudē Domes 2005. gada 20. decembra saistošie noteikumi Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"15 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 34). Tā kā nav atrunāts pretējais, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (turpmāk - RVC) teritorijā, atbilstoši Domes iecerei, paliktu spēkā Domes 2006. gada 7. februāra saistošie noteikumi Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"16 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 38). Saskaņā ar Likuma 1. panta 8. punktu pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Noteikumu Nr. 628 27. punkts noteic, ka valstspilsētai teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 8. panta trešo daļu, Rīga ir valstspilsēta. Kā izriet no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 8. panta pirmās daļas17 (turpmāk - RVC likums), RVC teritorijai izstrādājams atsevišķs teritorijas attīstības plānošanas dokuments - lokālplānojums, kurā rakstveidā un grafiski nosaka pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus, prasības kultūrvēsturiskās vides un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Konkrētās RVC likuma normas vēsturiskā redakcija grozīta 2017. gadā ar pamatojumu, ka, stājoties spēkā Likumam vienā administratīvajā teritorijā nevar pastāvēt divi vienāda līmeņa teritorijas plānojumi ar atšķirīgām teritorijām18. Turklāt normatīvajos aktos, kas regulē teritorijas plānošanu, ir noteikta lokālplānojuma un teritorijas plānojuma savstarpējā hierarhija no teritorijas plānošanas dokumentu hierarhijas viedokļa19. Konstatēju, ka līdz saistošo noteikumu Nr. 103 īstenošanas uzsākšanas dienai Rīgas administratīvajā teritorijā spēkā ir divi teritorijas plānojumi - saistošie noteikumi Nr. 34 un saistošie noteikumi Nr. 38. Divi hierarhijas ziņā vienāda līmeņa teritorijas plānojumi ar vienādu juridisku spēku. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (turpmāk - Augstākā tiesa) savā tiesu praksē atzina, ka strīda gadījumā tiesas uzdevums ir pārliecināties arī par to, vai teritorijas plānošanas procesa rezultāts atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām un plānošanas principu prasībām20. No minētās atziņas secināms, ka viens no teritorijas plānojuma procesa tiesiskuma rādītājiem ir atbilstība augstāka juridiska spēka normām. Konkrētajā situācijā rodas neatbilstība RVC likuma 8. panta pirmajai daļai, jo RVC teritorijai bija jāizstrādā lokālplānojums, nevis teritorijas plānojums, tā kā RVC ir Rīgas teritorijas daļa. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmā daļa noteic ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju. No minētās normas izriet, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir hierarhiski zemāki, nekā likumi un Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to arī no Oficiālo publikāciju un tiesiskā informācijas likuma izriet, ka saistošajiem noteikumiem ir jāatbilst augstāka juridiskā spēka normām. Līdz 2011. gada 1. decembrim bija spēkā Teritorijas plānošanas likums. Atbilstoši šā likuma 5. panta 4. punktam vietējā pašvaldība varēja pieņemt divus teritorijas plānošanas dokumentus - teritorijas plānojumu un detālplānojumu. No 2011. gada 1. decembra teritorijas plānošanas kārtību nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likums, kurš cita starp noteic jaunu vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veidu - lokālplānojumu. RVC likums stājās spēkā 2003. gada 25. jūnijā, savukārt lokālplānojuma institūts tajā ieviests ar 2017. gada 27. aprīļa grozījumiem. Līdz ar to vēsturiski bija izveidojusies situācija, ka RVC teritorijai tika izstrādāts teritorijas plānojums, tomēr jau vairāk nekā piecus gadus tiesiskais regulējums paredz prasību RVC teritorijai izstrādāt lokālplānojumu. Rīgas TP RVC teritorijai noteikts funkcionālais zonējums atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240), paredzot šādas funkcionālās apakšzonas jauktas centra apbūves teritorija (JC8), dabas un apstādījumu teritorija (DA4) un ūdeņu teritorija (Ū3). Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - Apbūves noteikumi) katram funkcionālajā apakšzonā ietvertajam teritorijas izmantošanas veidam norādīts, ka konkrētais izmantošanas veids atļauts "[..] teritorijās, kur šī izmantošana ir atļauta RCV plānošanas dokumentos" vai "[..] atbilstoši RVC plānošanas dokumentos noteiktajam"21. Rīgas TP un RVC teritorijas plānojumā22 noteikti atšķirīgi funkcionālā zonējuma veidi un tajos atļautie teritorijas izmantošanas veidi. Attiecībā uz RVC teritoriju Rīgas TP Apbūves noteikumi faktiski atsaucas uz saistošajiem noteikumiem Nr. 38, nevis tajos ir noteiktas konkrētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā to noteic Likuma 1. panta 8. punkts. Normatīvie akti noteic pienākumu pašvaldībai, izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu, izvērtēt spēkā esošo teritorijas plānojumu23, ietverot šo izvērtējumu paskaidrojuma rakstā. Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā bija jāietver RVC teritorijas plānojuma izvērtējums, kas pretēji normatīvo aktu prasībām nav veikts. Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 34 apstiprinātais Rīgas teritorijas plānojums tā īstenošanas periodā ir grozīts vairākkārt24. Savukārt RVC teritorijas plānojums izstrādāts pirms 16 gadiem un grozīts tikai 2013. gadā25, lai RVC teritorijas plānojumu saskaņotu ar tajā brīdī spēkā esošo Rīgas teritorijas plānojumu26. Turpmākā RVC teritorijas plānojums nav ticis pielāgots aktuālo normatīvo aktu prasībām, kā arī nav ticis saskaņots (precizēts) ar Rīgas teritorijas plānojumu (grozījumiem, kas tajā veikti pēc 2013.gada). No šobrīd sistēmā pieejamās informācijas izriet, ka pašvaldība nav uzsākusi RVC teritorijas lokālplānojuma izstrādi, kā to paredz normatīvie akti. RVC teritorijas plānojuma palikšana spēkā uz nenoteiktu laiku ne tikai būs pretrunā normatīviem aktiem, bet arī kavēs RVC attīstību, kā arī ietekmēs Rīgas valstspilsētas teritorijas attīstību kopumā. Rīgas TP izstrādes laikā ministrija vairākkārt norādīja uz juridisko normu saskaņotības nodrošināšanu saistībā ar speciālo regulējumu attiecībā uz RVC teritoriju. 2018. gada 9. februāra vēstulē Domei, sniedzot viedokli par Rīgas TP 1.0 redakciju, ministrija norādīja uz nepieciešamību Rīgas TP izstrādāt tādā detalizācijas pakāpē, lai sekojoši, atbilstoši RVC likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajam, RVC teritorijai varētu izstrādāt lokālplānojumu, kā arī Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā sniegt izvērstu informāciju par iemesliem, kāpēc RVC teritorijā tiek saglabāts saistošajos noteikumos Nr. 38 noteiktais regulējums27. Domei adresētājā 2021. gada 12. oktobra vēstulē Nr. 15-2/9074, sniedzot viedokli par Rīgas TP 3.0 redakciju, ministrija atkārtoti vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt juridisko normu saskaņotību, konstatējot, ka RVC teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un tajā noteiktie teritorijas izmantošanas veidi, to aprobežojumi un apbūves parametri ir atšķirīgi no Rīgas TP 3.0 redakcijā noteiktā28. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 3. punktam, ja konstatētas pretrunas starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu un noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums. Noteikumu Nr. 628 27. punkts noteic, ka valstspilsētai teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai. No iepriekš minētā normatīvo aktu regulējuma izriet, ka RVC teritorijā teritorijas izmantošanā un apbūvē jāpiemēro Rīgas TP, kas ir jaunāks ārējais normatīvais akts. Līdz ar to šobrīd Rīgas TP paredz kārtību, ka vienai administratīvai teritorijai ir spēkā divi teritorijas plānojumi, kas ir savstarpēji pretrunīgi gan pēc satura, gan arī neatbilst tiesiskam regulējumam, ka valstspilsētā var būt spēkā tikai viens teritorijas plānojums. Kā jau tika secināts iepriekš, šobrīd RVC teritorijas plānojums neatbilst aktuālajam tiesiskajam regulējumam, bet, pieņemot saistošos noteikumus Nr. 103, rodas situācija, ka Rīgas valstspilsētas daļai - RVC teritorijai - nav spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam atbilstoša teritorijas attīstības plānošanas dokumenta, jo saistošie noteikumi Nr. 38 ir pretrunā RVC likumam un Noteikumu Nr. 628 27. punktam. Ietverot saistošajos noteikumos Nr. 103 atsauces uz tāda paša juridiska spēka vecāku normatīvo aktu - saistošajiem noteikumiem Nr. 38, faktiski tiek saglabāta un turpināta prettiesiska situācija ar divu vienlaicīgi spēkā esošu teritorijas plānojumu piemērošanu vienai administratīvajai teritorijai. Augstākās tiesas praksē atzīts, ka tiesību virsvadības princips un no tā atvasinātais tiesiskuma princips noteic, ka iestādes rīcībai pēc būtības ir jāatbilst tiesību normām, turklāt tas nozīmē ne tikai rakstītās tiesību normas, bet arī vispārējos tiesību principus29. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa), lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam30. Ņemot vērā minēto, Rīgas TP paredzētais regulējums attiecībā uz RVC teritoriju un Domes iecere - atstāt spēkā un piemērot saistošos noteikumus Nr. 38 - ne tikai ir prettiesiska un neatbilstoša normatīvo aktu prasībām, bet arī kavēs RVC teritorijas attīstību, kā arī ietekmēs Rīgas valstspilsētas teritorijas attīstību kopumā. 8.6.2. 3. punkts noteic, ka "Rīgas TP īstenošanas uzsākšanas brīdī izstrādes procesā esošos detālplānojumus ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas var pabeigt atbilstoši Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" ar nosacījumu, ka šādi detālplānojumi tiek apstiprināti ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc Rīgas TP stāšanās spēkā". Neskatoties uz to, ka noteikumu Nr. 628 103. punkts noteic, ka detālplānojuma darba uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi un, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi uz kuru pamata ir izdots darba uzdevums, pašvaldība var pieņemt lēmumu par darba uzdevuma derīguma termiņa pagarināšanu, jāņem vērā, ka detālplānojuma apstiprināšanas brīdī tajā ietvertajam risinājumam jāatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam. Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana31. Savukārt detālplānojums ir atzīstams par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu īpašnieku interesēm32. Kā norādījusi Augstākā tiesa, detālplānojumā var vienīgi detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, nevis noteikt tādu teritorijas plānoto izmantošanu, kas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgajai teritorijai nebija noteikta. No vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas atšķirīgu attiecīgās teritorijas plānoto izmantošanu detālplānojumā var noteikt tikai tiesību normās paredzētā izņēmuma gadījumā33. Kā atzīst Satversmes tiesa, lokālplānojums Teritorijas attīstības plānošanas likuma izpratnē ir līdzīgs detālplānojumam Teritorijas plānošanas likuma izpratnē, jo abi ir normatīvie tiesību akti, kas precizē (detalizē) teritorijas plānojuma noteikumus34. Līdz ar to, detālplānojums izstrādājams, lai detalizētu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto un šādā gadījumā tam jābūt saskanīgam ar augstāka līmeņa teritorijas plānošanas dokumentu - teritorijas plānojumu35. Savukārt konkrētajā situācijā pastāv risks, ka 24 mēnešus pēc saistošo noteikumu Nr.103 spēkā stāšanās prettiesiski tiks apstiprināti detālplānojumi, jo tie neatbildīs Rīgas TP un Likuma 1. panta 10. punktam un 28. panta pirmajai daļai. 8.6.3. 7. punkts noteic, ka "Rīgas TP īstenošanas uzsākšanas brīdī izstrādes procesā esošos zemes ierīcības projektus var pabeigt atbilstoši Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" ar nosacījumu, ka zemes ierīcības projekts tiek apstiprināts ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Rīgas TP stāšanās spēkā". Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta ceturtā daļa paredz, ka, pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Zemes ierīcības likums, un uz tā deleģējuma pamata izdotie Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 505) nedod pašvaldībai deleģējumu izdot saistošos noteikumus par to, kā pabeidzami izstrādes procesā esošie zemes ierīcības projekti, ja stājies spēkā jauns teritorijas plānojums. Noteikumu Nr. 505 15.1 punkts noteic, ka pašvaldības izsniegto zemes ierīcības projekta izstrādes nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi līdz projekta iesniegšanai vietējā pašvaldībā. 8.7. Izvērtējot Rīgas TP Apbūves noteikumus, konstatēju, ka 6.8. apakšpunkts36 noteic aizliegumu visā Rīgas administratīvajā teritorijā organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Ministrija, sniedzot viedokli par Rīgas TP 3.0 redakciju publiskās apspriešanas laikā, Domei adresētājā 2021. gada 12. oktobra vēstulē Nr. 15-2/907437 norādīja, ka azartspēļu organizēšanas absolūts aizliegums, kuru pašvaldība attiecina uz visu pašvaldības administratīvo teritoriju, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, neatbilst Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk - Azartspēļu likums) 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā dotajam pilnvarojumam. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitajā daļā noteiktais pilnvarojums nepārprotami norāda uz pašvaldības tiesībām noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Ja pašvaldība vēlas noteikt teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta, tad to jāveic saistošajos noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz Likumu (teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā). Savukārt, ja pašvaldība vēlas noteikt konkrētas vietas, kurās papildus Azartspēļu likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajām vietām ir aizliegta azartspēļu organizēšana, tad to pašvaldība var veikt, izdodot saistošos noteikumus, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu un Azartspēļu likuma 42. panta desmitās daļas pamata. Saistošie noteikumi Nr. 103, atsevišķu teritoriju vietā Apbūves noteikumu 6.8. apakšpunktā nosaka absolūtu aizliegumu organizēt azartspēles visā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi38. Pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt ilgtspējīgam un sociāli pamatotam. Pašvaldība ir atbildīga par to, lai, tai piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot teritorijas plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu rūpīgi izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikviena sabiedrības locekļa labklājību39. Likumdevējs, lai nodrošinātu gan sabiedrības interešu aizsardzību, gan tiesisko paļāvību komersantiem, kas organizē azartspēles, Azartspēļu likumā ir iekļāvis vairākus skaidri definētus nosacījumus un ierobežojumus azartspēļu organizēšanai Latvijā. Šādi nosacījumi un ierobežojumi pēc būtības neparedz pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, bet gan nosaka kārtību, kādā azartspēļu organizēšana ir atļauta. Tāpat saskaņā ar tiesību sistēmas vienotības principu, likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu veidojošas40. Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro principus, tostarp integrētas pieejas un savstarpējās saskaņotības principu, kas nozīmē, ka ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas. Likumā noteiktais nepārtrauktības princips noteic, ka teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus. Teritorijas, kurās pašvaldība ierobežo azartspēles, nosakāmas pēc šā paša principa, teritorijas plānošanas procesā izvērtējot jaunāko informāciju un zināšanas. Teritorijas plānojums jāizstrādā atbilstoši pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai41, kurā noteikts attiecīgās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi un prioritātes42. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk - Rīga 2030)43 nav noteikts, ka pilsētas attīstības politika azartspēļu jomā ir noteikt azartspēles kā eksporta preci. Minētā tēma dokumentā Rīga 2030 nav aplūkota. Ar teritorijas plānojumu, kā vienu no plānošanas politikas īstenošanas instrumentiem, pašvaldībai ir pienākums noteikt teritorijas turpmāko attīstību un saskaņot dažādas, reizēm pat pretējas intereses. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas atļauto izmantošanu noteiktās teritorijas daļās. Teritorijas plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas un teritorijas plānojuma uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un arī kultūras interešu īstenošanu44. Turklāt no Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas secināms, ka pašvaldībai sabiedrības intereses jāvērtē, aplūkojot konkrētu azartspēļu organizēšanas vietu. Pieņemot individuālo lēmumu, jāņem vērā likumdevēja iezīmētais leģitīmais mērķis ierobežojumu noteikšanai, kas tieši noteikts Azartspēļu likuma 2. panta pirmajā daļā un netieši izriet no tiem ierobežojumiem, kas skaidri noteikti likuma 41. panta otrajā daļā45. Pašvaldībai situācija ir jāizvērtē kompleksi un ilgtermiņā, paredzot pilsētas teritorijā noteiktas vietas azartspēļu organizēšanai, iespējams, izstrādājot atbilstošu teritorijas plānojumu, un ka pašvaldība var, atbilstoši plānošanas dokumentiem un skaidri izstrādātiem kritērijiem, turpmākajā attīstības posmā pārveidot spēļu zāļu izvietojumu pilsētā, pieņemot jau konkrētus administratīvos aktus46. No Azartspēļu likuma mērķa (komersanta intereses, no vienas puses, un iedzīvotāju intereses, no otras puses) neizriet likumdevēja griba azartspēļu pakalpojumus vispār izskaust. Tādēļ, vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību aizsardzību, ka iedzīvotāju liela daļa vai vairākums pret azartspēļu zāles atvēršanu izturas noliedzoši47. Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā nekorekti sniegta atsauce uz Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedumu lietā Nr. 2018-17-03, kur azartspēļu organizēšanas aizliegums RVC teritorijā atzīts par atbilstošu Satversmes 105. pantam. Minētajā spriedumā nav vērtēts liegums organizēt azartspēles visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, sekojoši, tas nevar būt par pamatu lēmumam par azartspēļu organizēšanas aizliegumu. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad48. Atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta sestajai daļai, pašvaldībai ir pienākums analizēt katras konkrētās vietas ietekmi uz sabiedrību un to, vai rodas sabiedrības interešu būtisks aizskārums, ja azartspēles tiek organizētas konkrētajās telpās. Kā norādījusi Satversmes tiesa, pat ārkārtējās situācijas laikā likumdevējs nedrīkst pieņemt tādas normas, kas ir nepamatoti plašas un ierobežo arī to personu tiesības, uz kurām nemaz neattiecas ierobežojuma leģitīmais mērķis. Proti, pieņemot normu, kas vērsta uz to personu aizsardzību, kurām ir problēmas ar azartspēlēm, un šo personu ģimeņu aizsardzību, likumdevējam nebija pamata ierobežot arī visu citu cilvēku iespējas izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus un kā pavadīt savu brīvo laiku, jo visiem iedzīvotājiem šāda aizsardzība nebija nepieciešama. Šādu lēmumu pieņemšana pašu iedzīvotāju vietā nozīmē neproporcionālu paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās brīvību49. Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā nav ietverts izvērtējums par katras konkrētās vietas radīto sabiedrības interešu būtisko aizskārumu un atbilstību Azartspēļu likuma prasībām. Ja faktiskie apstākļi nav mainījušies, tad pašvaldībai bija īpaši jāpamato, kādēļ atļaujas izsniegšanas brīdī attiecīgā vieta bija piemērota azartspēļu organizēšanai, bet šobrīd iespējams rada sabiedrības interešu būtisku aizskārumu. Pašvaldības pamatojumam ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotam, nevis vispārīgam. Proti, lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, azartspēļu atļauju izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi50. Apbūves noteikumu 6.8. apakšpunktā noteiktais ir prettiesisks un nenodrošina ne sabiedrības interešu aizsardzību, ne tiesisko paļāvību komersantiem, kas organizē azartspēles. Ņemot vērā, ka ministrija jau iepriekš ir norādījusi uz Rīgas TP ietverto regulējumu - aizliegt azartspēles visā pašvaldības teritorijā - neatbilstību Azartspēļu likumā dotajam pilnvarojumam, kā arī nav veikts atbilstošs izvērtējums, iekļaujot arī informāciju par alternatīvām vai iespēju sasniegt mērķi ar saudzējošākiem līdzekļiem, un nav noteikti kritēriji azartspēļu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas aizliegumam, attiecīgie ierobežojumi ir uzskatāmi par nesamērīgiem. Pieņemot šādu prettiesisku lēmumu ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas ieinteresētām personām cita starpā varēja rasties no Domes ilgtspējīgas attīstības stratēģijas - Rīga 2030, kurā nav paredzēta pilnīga atteikšanās no kāda konkrēta uzņēmējdarbības veida.