9. Article

Konstatēju, ka, nosakot funkcionālo zonējumu Rīgas TP, nav pietiekami izvērtēta tā iespējamā ietekme uz esošo uzņēmējdarbību: 9.1. Rīgas TP grafiskajā daļā noteiktais funkcionālais zonējums teritorijām, kurās fiksēts vides trokšņa pārsniegums51, neatbilst noteikumu Nr. 240 147.1 punktā noteiktajam. Funkcionālā zonējuma maiņas rezultātā daudzviet turpmāk piemērojamie vides kvalitātes rādītāji attiecībā uz vides troksni būs stingrāki. Teritorijas plānojums un tā Vides pārskats nesatur pamatojumu, kādēļ priekšroka dota šādai funkcionālā zonējuma maiņai52. Noteikumu Nr. 240 147.1 punkts noteic, ka teritorijās, kur atbilstoši normatīvajiem aktiem jāizstrādā (vai ir izstrādātas) trokšņa stratēģiskās kartes, neplāno jaunus izmantošanas veidus, kam būs jānosaka augstāki trokšņa robežlīmeņi, un paredz tādus izmantošanas veidus, kam nav noteikti trokšņa robežlielumi vai tie netiek pārsniegti. Noteikumu Nr. 240 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) teikts, ka 147.1 punktā ietvertā norma par jaunu izmantošanas veidu, kam jānosaka stingrāki trokšņa robežlīmeņi neplānošanu, ietverta, [..] lai novērstu situācijas, kur tajās teritorijās, kas pakļautas vides trokšņa ietekmei (lidostu, dzelzceļu, autoceļu u.c. objektu tiešā tuvumā) teritorijas plānojumos no jauna tiek ieplānots tāds izmantošanas veids, kas prasa noteikt stingrākus trokšņa robežlīmeņus ar atbilstošiem trokšņa novēršanas pasākumiem.53 Atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" 12. pantam un 18.1 pantam, trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 16), kas noteic, ka aglomerācijas teritorijai izstrādā un ar pašvaldības domes lēmumu apstiprina trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu trokšņa samazināšanai54. Nosakot Apbūves noteikumos tikai prettrokšņa pasākumu plānošanas principus, neparedzot konkrētus, saistītus prettrokšņa pasākumus, Rīgas TP grafiskajā daļā vairākām teritorijām noteikts funkcionālais zonējums savrupmāju apbūves teritorija (DzS) vai mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), kur, ņemot vērā teritorijas galveno izmantošanu, pieļaujamais trokšņa robežlielums dienas, vakara un nakts laikā ir par 10 decibeliem mazāks (stingrāks) kā pieļaujamais trokšņa līmenis funkcionālajam zonējumam tajā pašā teritorijā spēkā esošajā Rīgas teritorijas plānojumā, piemēram, teritorijai, kas robežojas ar AS "Rīgas kuģu būvētava" starp Gāles ielu, Emmas ielu, Rūpnīcas ielu un Augusta Dombrovska ielu, kur atbilstoši Rīgas TP grafiskajai daļai noteikta mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1). Neskatoties uz to, ka aizsargjoslās gar autoceļiem, gar dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem55, vietās, kur Rīgas aglomerācijas stratēģiskajā kartē konstatēts trokšņa līmeņa pārsniegums, piemēram, teritorijās Kārļa Ulmaņa gatves tuvumā, lidostas "Rīga" tuvumā, rūpniecības teritoriju tuvumā, noteiktas gan savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), gan mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM). Noteikumu Nr. 16. 13. punkts noteic, ka par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi, savukārt 14.1. apakšpunkts noteic, ka teritorijā, kurā veic komercdarbību izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus teritorijas, un kura robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām, trokšņa avotus aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu. Teritorijas plānojuma izstrāde, tai skaitā funkcionālā zonējuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kā arī citu teritorijas izmantošanas nosacījumu un aprobežojumu reglamentēšana, ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence un tās darbībā ievērojami teritorijas attīstības pamatprincipi, tai skaitā pēctecības, vienlīdzīgu iespēju princips un nepārtrauktības princips, kā to nosaka Likuma 3.panta 2., 3. un 4. punkts. Uzsākot Rīgas TP īstenošanu, trokšņa avota valdītājam būs jāveic trokšņa samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu gan uzņēmējdarbības, gan atbilstību normatīvo aktu prasībām. Minētais ir pretrunā ar to, ka jebkurai personai ir tiesības paļauties uz spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu. Tam ir jāļauj ilgtermiņā plānot un veikt saimniecisko darbību56. 9.2. Rīgas TP noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas nosacījumi atsevišķās Rīgas brīvostas (turpmāk - Brīvosta) teritorijās - Spilvē un Kundziņsalā, ievērojami apgrūtinās ne tikai Brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas valstspilsētas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Rīgas TP grafiskajā daļā Brīvostas teritorijai Spilvē noteikts funkcionālais zonējums rūpnieciskās apbūves teritorija (R), bet daļai teritorijas, posmā no Hapaka grāvja līdz Daugavgrīvas ielai, noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA2), Apbūves noteikumos nosakot tās izmantošanas mērķi - nodrošināt rekreācijas funkciju īstenošanu. Dokumentā Rīga 203057 osta, transports un loģistika noradītas kā prioritārās nozares, kas veido Rīgas pilsētas ekonomikas balstu58 un Brīvostas attīstība būs būtisks pilsētas starptautiskās konkurētspējas faktors59. Savukārt Rīgas TP Paskaidrojuma raksta 4.4. apakšnodaļā "Rīgas brīvosta" norādīts, ka "[..] funkcionālais zonējums un attīstības nosacījumi ostas teritorijām pakārtoti primārajam mērķim - nodrošināt labvēlīgus apstākļus ostas saimnieciskās darbības attīstībai"60. Pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nav tikai politisks plānošanas dokuments, kas savu tiesisko nozīmi ir zaudējis līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu. Tas izvirza attīstības stratēģiskos virsmērķus un prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu un atbilstoši interešu saskaņotības principam tajā iezīmētie attīstības virzieni secīgi attīstāmi un tālāk detalizējami zemāka līmeņa plānošanas dokumentos, un nedrīkst būt pretrunā tiem61. Ekonomikas ministrija Domes Pilsētas attīstības departamentam adresētajā vēstulē ir norādījusi, ka [..] Spilves industriālās attīstības projektam ir valsts mēroga nozīme, kā arī paredzama būtiska ietekme ne tikai uz Rīgas pilsētas, bet arī valsts ekonomisko attīstību. [..] Funkcionālais zonējums būtu pārskatāms, paredzot teritorijā "Spilve" posmā no Hapaka grāvja līdz Daugavgrīvas šosejai Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R) zonējumu, kā tas ir noteikts pārējai teritorijai šajā zonā [..]. Vienlaikus Ekonomikas ministrija norādījusi uz nepieciešamību veicināt pašvaldības ciešāku iesaisti industriālo zonu attīstības atbalstam62. Savukārt Satiksmes ministrija, atsaucoties uz Brīvostas Attīstības programmā 2019.-2028. gadam definētajiem stratēģiskajiem attīstības virzieniem Kundziņsalā, Spilvē, Eksportostā un Daugavgrīvā, ir norādījusi uz nepieciešamību noteikt Brīvostas attīstībai atbilstošu funkcionālo zonējumu, kā arī iespēju robežās veikt sarkano līniju korekcijas rezervētajai Piejūras maģistrāles trasei Kundziņsalas ziemeļu daļā un aicina pašvaldību veikt attiecīgos grozījumus Rīgas TP, kas ļautu Brīvostas pārvaldei arī turpmāk attīstīt Rīgas ostu atbilstoši Brīvostas Attīstības programmai 2019.-2028. gadam63. Pašvaldībai ir jāsamēro attīstītāja vēlme izmantot sev piederošo īpašumu veidā, ko formāli atļauj teritorijas plānošanas dokumentā iezīmētie atšķirīgie izmantošanas veidi, no vienas puses, un sabiedrības interese saglabāt dzīvestelpu ar tai raksturīgo apbūves veidu un arī tam pakārtoto dzīvesstilu, no otras puses. Pašvaldības atbildība atrast atbilstošāko attīstības risinājumu, kas būtu ilgtspējīgs un sociāli pamatots64. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam.65 Turklāt labas likumdošanas princips neattiecas vienīgi uz likumu pieņemšanu, bet ir attiecināms uz ikviena normatīvā akta sagatavošanas un pieņemšanas procesu66. Būtiska nozīme, izvērtējot vides jomā valsts varas institūciju veikto pasākumu tiesiskumu, ir šīs jomas tiesību principiem67. Savukārt personas tiesībām uz veselību atbilst valsts pienākums rūpēties par apstākļiem, kas ietekmē personu iespējas sasniegt pēc iespējas augstāku veselības līmeni68. Ņemot vērā minēto, pašvaldībai būtu jāizvērtē un jālīdzsvaro savā teritorijā esošo sabiedrības tiesību ievērošana un to ierobežojumi. Kā izriet no Satversmes tiesas atziņām, pašvaldība, nosakot teritorijas izmantošanas un apbūves prasības, tiešā veidā ietekmē personu tiesības uz īpašumu. Teritorijas plānojumam savā būtībā piemīt īpašumu ierobežojošs sociālais aspekts, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajā teikumā (īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm) un sašaurina īpašuma tiesības. Līdztekus atsevišķu personu tiesībām uz netraucētu sava īpašuma lietošanu vispārīgi tieši ar teritorijas plānojumu tiek nodrošināta vides aizsardzības prasību īstenošana, pareiza infrastruktūras būvniecība un funkcionēšana, kā arī kultūrvides saglabāšana69. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad70. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās intereses un tas, kurai no šīm interesēm un tiesībām būtu piešķirama prioritāte71. Kā nekā teritorijas plānojumā noteiktie teritorijas attīstības virzieni ir līdzeklis, kā izslēgt teritorijas plānošanas principiem neatbilstošu pilsētas attīstību apstākļos, kad izmantošanas veidi neparedz pietiekami skaidru regulējumu72. Tiesiskās stabilitātes un paļāvības principu nodrošināšanas nolūkā, pašvaldībai jāņem vērā tās ilgtermiņa attīstības stratēģijā izvirzītie stratēģiskie mērķi valsts ekonomikā nozīmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un veicināšanai. Līdz ar to, noteiktajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai ir jābūt rūpīgi izvērtētiem un atbilstošiem leģitīmam mērķim.