11. Article

Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība 229 EK ir norādījusi, ka citādi problemātiska apvienošanās tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu, ja viena no apvienošanās pusēm ir bankrotējošs uzņēmums vai uzņēmumu grupas daļa. Galvenā prasība ir, lai nebūtu pamata apgalvot, ka konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, ir izraisījusi apvienošanās. Tā notiks, ja tirgus konkurences struktūra pasliktinātos vismaz tikpat lielā mērā arī bez apvienošanās66, jeb citiem vārdiem, konkurences situācija tirgū pasliktinātos arī gadījumā, ja apvienošanās tiktu aizliegta. 230 Lai piemērotu Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzību (turpmāk - BUA), EK par īpaši būtiskiem uzskata trīs kritērijus: 1) šķietami bankrotējošo uzņēmumu tuvākajā nākotnē67 varētu izstumt no tirgus tā finansiālo grūtību dēļ, ja to nepārņem cits uzņēmums; 2) nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci nekā paziņotā apvienošanās; 3) ja apvienošanās nenotiktu, bankrotējošā uzņēmuma aktīvi nenovēršami pamestu tirgu68. 231 Turklāt EK norāda, ka apvienošanās dalībniekiem ir laikus jāsniedz būtiska informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, nav izraisījusi apvienošanās69. 11.1. RDZ iziešana no tirgus gadījumā, ja to nepārņems cits uzņēmums 232 Pirmais no kritērijiem pieprasa, lai apvienošanās dalībnieki demonstrē, ka bankrotējošā uzņēmuma bizness vairs nav dzīvotspējīgs tādā veidā, kā pašlaik tas tiek organizēts70, un nav pieejamas tādas alternatīvas, kā restrukturizācija, aizņemšanās vai tiesiskās aizsardzības process, līdz tiks normalizēts uzņēmuma finansiālais stāvoklis71, kā arī ne uzņēmuma kapitāldaļu turētāji, ne arī kādi citi investori nav gatavi veikt ieguldījumus, lai uzņēmums turpinātu darbību tirgū. EK norāda, ka informāciju par uzņēmuma stāvokli var gūt no tādiem uzņēmuma finanšu rādītājiem kā rentabilitāte, likviditāte un finanšu stabilitāte72. 233 Ņemot vērā Ziņojumā sniegto, kā arī papildus iegūto informāciju, KP secina, ka RDZ finanšu rādītāji norāda uz negatīvām attīstības tendencēm. Lai arī RDZ likviditātes un finanšu stabilitātes koeficienti atbilst vispārpieņemtajām normām un/vai vidējām pārtikas produktu ražošanas nozarē, vienlaikus rentabilitāte ir negatīva, t.i., zemāka par normu, jo RDZ pēdējos trīs gadus, no 2019. līdz 2021. gadam, strādā ar būtiskiem zaudējumiem. 234 Papildus apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija norāda, ka, turpinot RDZ darbību 2021. un 2022 gadā, tika prognozēti zaudējumi vairāk kā (*) euro (EBITDA (*) euro), tomēr šobrīd pēc budžeta prognožu revīzijas, zaudējumi varētu sastādīt jau (*) euro (EBITDA (*)). Papildus šobrīd ir izveidojies RDZ parāds (*) euro apmērā, kas arī sastāda pašreizējo RDZ darba kapitālu. Par RDZ finansiālajām grūtībām liecina arī nespēja piesaistīt atbilstošus finanšu resursus no finanšu iestādēm (*). 235 Attiecība uz tiesiskās aizsardzības uzsākšanu apvienošanās dalībnieki norāda (*). 236 Lai detalizētāk novērtētu RDZ finansiālo stāvokli un maksātspēju, KP papildus izmantoja finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai. Bankrota iespējamības noteikšanas modeli pagājušā gadsimta 60. tajos gados izstrādāja ekonomists E. Altmans. Tajā tiek izmantoti finanšu koeficienti dažādās kombinācijās, un viena no statistikas metodēm - saliktā diskriminanta analīzes metode (multiple discriminant analysis - MDA). Vēlākajos gados E. Altmans uzlaboja sākotnējo modeli73, piemērojot to dažādām nozarēm un uzņēmumu izmēriem. Tāpat sākotnējo E. Altmana bankrota iespējamības modeli ir analizējuši un pilnveidojuši ekonomisti gan pasaulē, gan arī Latvijā. 237 Lai veiktu RDZ bankrota iespējamību, tika veikta analīze, izmantojot trīs bankrota iespējamības noteikšanas modeļus: 1) E. Altmana modeli lielajiem, biržā nekotētajiem ražošanas uzņēmumiem; 2) G. Springeita modeli74; 3) Latvijas, R. Šorina un I. Voronovas izstrādāto modeli75. 238 (*). 239 E. Altmana modelis uzrāda Z koeficientu nedaudz zem 2, kas norāda uz to, ka uzņēmumam pastāv bankrota iespējamība, savukārt G. Springeita modelis pēdējiem četriem gadiem uzrāda Z koeficienta vērtību robežās 0.46-0.66, kas atbilstoši šim modelim norāda uz ļoti augstu bankrota iespējamību (Z<0.935). Savukārt R. Šorina un I. Voronovas izstrādātais bankrota iespējamības modelis, kas veidots, lai piemērotos Latvijas finanšu uzskaites īpatnībām, uzrāda Z vērtību robežās no -0.1 līdz -0.55, kas norāda uz augstu bankrota iespējamību (Z<0). 240 Divi no bankrota iespējamības modeļiem uzrāda augstu vai ļoti augstu bankrota iespējamību. Var secināt, ka RDZ ir finansiālas grūtības un pastāv augsta bankrota iespējamība un iziešana no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums. Tādējādi izpildās pirmais Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktais kritērijs. 11.2. Alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci, neesamība 241 Otrais kritērijs prasa, lai apvienošanās dalībnieki demonstrē, ka tiešām nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci. Tas nozīme, ka jāsniedz pārliecinoši pierādījumi par centieniem atrast alternatīvu pircēju, pirms pieņemts lēmums par problemātisko apvienošanos76. 242 Ziņojumā ir norādīti tirgus dalībnieki, ar kurām laika posmā no 2016. gada līdz 2020. gadam ir bijušas sarunas par apvienošanos. Papildus tam apvienošanās dalībnieki ir iesnieguši e-pasta saraksti. Kopumā, neskaitot DDZ, sarunas ir bijušas ar (*) tirgus dalībniekiem. Sarunas ir bijušas (*). Jānorāda, ka sarunas bijušas par visu Baltic Mill grupas pārdošanu, nevis tikai RDZ, tomēr, ņemot vērā zemo RDZ biznesa vērtību, nav ticams, ka sarunas par atsevišķu RDZ pārdošanu būtu rezultatīvākas. 243 Lai arī sarunu pārtraukšanas iemesli ir bijuši dažādi, tomēr apvienošanās dalībnieki norāda uz vairākām kopējām pazīmēm, kāpēc iegūstošās puses uzskata šo biznesu par riskantu un neperspektīvu: (1) graudaugu produktu patēriņa samazināšanās; (2) Polijas ražotāju pieaugošā ietekme Baltijas tirgū; (3) galveno pircēju (pārsvarā supermārketu ķēdes) kaulēšanās (tirgošanās, pircēja) spēks, kā arī pieaugošā privāto preču zīmju nozīme. Tāpat apvienošanās dalībnieki norāda, ka iespējamie alternatīvie pircēji šajā laikā jau ir veikuši ieguldījumus citos, līdzīgos tirgus dalībniekos, tāpēc nebija ieinteresēti Baltic Mill iegādē. Piemēram, (*). 244 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka ir veikti pietiekoši centieni, lai atrastu alternatīvu pircēju, pirms pieņemts lēmums par DDZ un Baltic Mill apvienošanos. Līdz ar to var secināt, ka izpildās otrais Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktais kritērijs. 11.3. Aktīvu iziešana no tirgus apvienošanās neīstenošanas gadījumā 245 Trešais kritērijs pieprasa pierādīt, ka nav reālas izredzes, ka jebkāda cita puse vēlēsies pārņemt un darboties ar bankrotējošo uzņēmumu vai tā aktīviem. Tas nozīmē, ka ir jāpierāda, ka uzņēmuma un tā aktīvu finansiālais stāvoklis ir tāds, ka neviens no investoriem neizteiks vēlmi pārņemt šos aktīvus (izņemot pārņemšanu likvidācijai). Ja investors būtu izteicis vēlmi pārņemt šos aktīvus kaut vai par nominālvērtību, tad trešais kritērijs neizpildās.77 246 Šo pārbaužu mērķis ir pārliecināties, ka apvienošanās ar bankrotējošu uzņēmumu ir atļauta nevis tāpēc, ka konkurents ir tas uzņēmums, kas visvairāk vēlas pirkt uzņēmumu, kas nonācis grūtības, bet ir vienīgais variants, lai šī uzņēmuma aktīvi turpinātu darboties tirgū. Var teikt ka, uzņēmums ir tādos apstākļos, ka vienkāršs investors tajā neieguldīs, bet tomēr vēl pastāvēs kādi apstākļi, lai tas būtu pievilcīgs konkurentiem, ņemot vērā to darbību vienā tirgū. 247 Apvienošanās dalībnieki kā pierādījumu ir iesnieguši aprēķinus par uzņēmuma biznesa vērtību un likvidācijas vērtību. Tajā norādīts, ka RDZ biznesa vērtība uz 31.12.2021. ir (*) euro, turpretim likvidācijas vērtība sasniedz (*) euro. Tāpat neatkarīgu ekspertu (biznesa konsultāciju uzņēmuma Porta Finance) 2019. gadā veiktajā Baltic Mill grupas uzņēmumu novērtējumā konstatēts, ka (*). 248 Papildus iesniegts arī SIA "Arco Real Estate" veiktais RDZ nekustamā īpašuma novērtējums, kurā secināts, ka RDZ vērtība, atkarībā no pārdošanai dotā laika, ir robežās no (*) līdz (*) euro, kas pārsniedz biznesa vērtību. Tāpat Baltic Mill investors (*) norāda, ka (*). 249 Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka nav reālas izredzes, ka būtu kāds cits potenciāls pircējs, kurš vēlēsies pārņemt un darboties ar RDZ, kā arī uzņēmuma un tā aktīvu finansiālais stāvoklis ir tāds, ka neviens no investoriem neizteiks vēlmi pārņemt šos aktīvus (izņemot pārņemšanu likvidācijai). Līdz ar to izpildās trešais Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktais kritērijs. 11.4. Konkurences struktūras novērtējums 250 Horizontālo pamatnostādņu 9. punkts nosaka, ka "[…]Vairumā gadījumu konkurences apstākļi, kas pastāv apvienošanās laikā, veido attiecīgo salīdzinājumu apvienošanās seku novērtēšanai. Tomēr dažos apstākļos Komisija var ņemt vērā turpmākās tirgus izmaiņas, ko var viegli paredzēt […]." 251 BUA gadījumā būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei var nenodarīt pati koncentrācija, bet gan iespējamā bankrotējošā uzņēmuma aiziešana no tirgus gadījumā, ja nenotiek plānotā apvienošanās. Tas nozīmē, ka, novērtējot BUA piemērošanu, ir jāņem vērā ne tikai Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktie trīs kritēriji, bet arī, atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu 9. punktam, var ņemt vērā turpmākās tirgus izmaiņas, ko var viegli paredzēt, lai modelētu hipotētisko scenāriju, vai un kā mainītos konkurences struktūra, salīdzinot iespējamos variantus - RDZ tirgus pamešana vai apvienošanās īstenošana ar DDZ. 252 EK savā praksē norāda, ka "jebkurā gadījumā, lai piemērotu jēdzienu "glābšanas apvienošanās" (rescue merge), ir nepieciešams, lai konkurences situācijas pasliktināšanās apvienošanās gadījumā, būtu mazāka nekā tad, ja apvienošanās nenotiktu."78 Tātad EK salīdzina nevis stāvokli pirms apvienošanās ar stāvokli pēc apvienošanās, bet gan tādu situāciju, kad apvienošanās vispār nenotiktu, ar situāciju, kad apvienošanās notiktu. 253 Atbilstoši iepriekš minētajam KP veica Ziņojumā ietvertās, kā arī papildus iegūtās informācijas analīzi, novērtējot gan Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktos trīs kritērijus, kuriem jāizpildās, lai varētu piemērot BUA, gan salīdzinot hipotētiskos scenārijus: 1) apvienošanās nenotiek un 2) apvienošanās notiek. 254 Vairākos gadījumos, pieņemot lēmumu, EK ir ņēmusi vērā viena no apvienošanās dalībnieka nākotnes konkurences spēka iespējamo pasliktināšanos, pat nevērtējot BUA. Piemēram, gan Degussa/Dow gadījumā79, gan KLM/Martinair gadījumā80 EK ņēma vērā, ka gadījumā, ja apvienošanās nenotiek, mērķa kompāniju (Dow, Martinair) konkurences spiediens tāpat samazināsies un konkurences struktūra būs tāda pati, kā gadījumā, ja apvienošanās notiktu. 255 Apvienošanās dalībnieki ir norādījuši, ka Baltic mill investors (*), līdz ar to nevēlas uzņemties ilglaicīgus projektus un gadījumā, ja apvienošanās ar DDZ nenotiks, (*) dos priekšroku RDZ aktīva likvidācijai, t.i., pārdošanai, kā nekustamā īpašuma aktīvus. Šādu iznākumu apliecina arī neatkarīgo konsultantu sniegtais atzinums par RDZ biznesa vērtību. Līdz ar to var secināt, ka jebkurā gadījumā konkurences struktūra būs līdzīga - tirgū nebūs konkurences spiediena no RDZ puses neatkarīgi no tā vai apvienošanās tiek aizliegta vai atļauta. 256 Arī KP iegūtā informācija liecina, ka RDZ bez attiecīgām investīcijām konkurences spiediens turpmāk samazināsies un konkurences struktūra, ja apvienošanās nenotiks, būs tāda pati kā tad, ja apvienošanās notiktu, it īpaši, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieki ir tuvākie konkurenti vairākos tirgos. Attiecīgi var secināt, ka pat apvienošanās aizliegšanas gadījumā RDZ pamestu tirgu un tā tirgus daļu lielākoties pārņemtu DDZ kā tuvākais aizvietotājs. 257 No lietā iegūtas informācijas un KP veiktās izpētes var secināt, ka izpildās Horizontālajās pamatnostādnēs izvirzītie kritēriji, lai RDZ varētu piemērot BUA. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome nolēma: atļaut apvienošanos, AS "Dobeles dzirnavnieks" iegūstot vienpersonisku izšķirošo ietekmi pār AB "Baltic mill". Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 KP 11.04.2007. lēmums Nr. 31 lietā Nr. P/05/06/15 "Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. punkta iespējamo pārkāpumu a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavnieks" un RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" darbībās", 3. lpp. 2 KP 29.07.2013. lēmums Nr. 38 "Par UAB "Malinvest" izšķirošās ietekmes iegūšanu pār AS "Rīgas Dzirnavnieks", 4. nodaļa. 3 https://rigas-dzirnavnieks.lv/enciklopedija/par-miltiem/. 4 https://dzirnavnieks.lv/news/miltu-dizainu-maina/. 5 Nielsen pētījums par miltu kategoriju mazumtirdzniecībā Latvijā 2016.-2019. gadam (informācija no Ziņojuma). 6 Turpat. 7 HoReCa - viesnīcas, restorāni, kafejnīcas (hotels, restaurants, cafes). 8 Vācijas konkurences uzraudzības iestādes Bundeskartellamt 18.06.2015. lēmums lietā B2-26/15 GoodMills/Erwerb der Mehlmarken "Diamant" und "Goldpuder" von PMG, 24.-72. punkts par konkrētās preces tirgu un 34.-35. punkts par konkrētās preces tirgus iedalīšanu industriālajiem klientiem un mājsaimniecībām. Pieejams vācu valodā https://www.bundeskartellamt.de/SharedDocs/ Entscheidung/DE/Entscheidungen/Fusionskontrolle/2015/B2-26-15.pdf;jsessionid=00A63E57D27DB2F73EADB9D466875868.2_cid387?__blob=publicationFile&v=3 9 Lēmums lietā COMP/M.5153 - Arsenal/DSP (49., 111. punkts). EK vērtēja benzoskābes starptautiskas plūsmas un ražotāju, kas atrodas ārpus Eiropas ekonomiskās zonas, ietekmi uz konkurenci Eiropā. Vienlaikus EK izdarītie secinājumi attiecināmi uz konkrēto lietu, jo vērtē vispārīgu tirgus dalībnieku rīcību, ņemot vērā ekonomikas principus. Pieejams http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5153_20090109_20600_en.pdf. 10 OECD Defining geographic markets across national borders (27.punkts), pieejams https://one.oecd.org/document/DAF/COMP/WP3(2016)5/en/pdf. 11 Amelia Fletcher and Bruce Lyons, Geographic Market Definitio in European Commission Merger Control. Pieejams https://ec.europa.eu/competition/publications/reports/study_gmd.pdf. 12 EK 04.10.2013. lēmums lietā COMP/M.6924, REFRESCO GROUP/ PRIDE FOODS, 49.punkts, Pieejams http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6924_20131004_20212_3458561_EN.pdf, EK 03.10.2014. lēmums lietā COMP/M.7220, CHIQUITA BRANDS INTERNATIONAL/FYFFES, 119.-135.rindkopa, Pieejams http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7220_20141003_20212_4073454_EN.pdf, EK 14.07.2014. lēmums lietā COMP/M.7155, SSAB/RAUTARUUKKI, 109.-124.rindkopa, Pieejams http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7155_20140714_20212_4023439_EN.pdf. 13 SIA "MAXIMA Latvija" 27.12.2021. vēstule Nr. V-R051-888. 14 DDZ prezentācija, 11.01.2022. 15 https://barbora.lt/regionai. 16 https://barbora.ee/maakond. 17 Komisijas Paziņojums par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās, 46. punkts, pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:31997Y1209(01)&from=EN Skat. arī.: Lindsay, A., & Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive issues. London: Sweet & Maxwell, p.186. 18 EK 15.05.2013. lēmums lietā Nr. COMP/M.6891, AGROFERT/LIEKEN, 15. un 17. punkts, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6891_20130515_20310_3206866_EN.pdf. 19 EK 18.09.2008. lēmums lietā Nr. COMP/M.5286, Lion Capital Foodvest, 16. punkts, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5286_20080918_20310_en.pdf. 20 Vācijas konkurences uzraudzības iestādes Bundeskartellamt 18.06.2015. lēmums lietā B2-26/15 GoodMills/Erwerb der Mehlmarken "Diamant" und "Goldpuder" von PMG. Pieejams vācu valodā: https://www.bundeskartellamt.de/SharedDocs/Entscheidung/DE/Entscheidungen/Fusionskontrolle/2015/B2-26-15.pdf;jsessionid=00A63E57D27DB2F73EADB9D466875868.2_cid387?__blob=publicationFile&v=3 21 Portugāles konkurences iestādes 26.10.2017 lēmums lietā Ccent. 37/2017 A Ribatejana, S.A./MCFI, SGPS, Lda/Germen - Moagem de Cereais, S.A., Pieejams portugāļu valodā Caselex datu bāzē. 22 Informācija atbilstoši produktu sortimentam, kas pieejams internetveikalos:barbora.lv, rimi.lv, augluserviss.lv, nuko.lv, sanitex.lv, produktupiegade.lv, 220.lv. Jāpievērš uzmanība, ka internetveikalos pieejamais sortiments atšķiras no veikalu sortimenta, pēdējos sortiments ir plašāks. 23 Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03), 12. punkts. Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52004XC0205(02). 24 Turpat. 25 Turpat, 22. punkts. 26 Turpat, 4. punkts. 27 Turpat, skat. arī KP 04.03.2019. lēmums Nr. 7 Latvijas propāna gāze, EAN, ILEA, Rietumu vējš, Pro gāze Agus, 27. punkts. Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20190304_LEMUMS_LPG_%20PUBL.pdf 28 Nielsen pētījums par miltu kategoriju mazumtirdzniecībā Latvijā 2016- 2019. gadam (informācija no Ziņojuma). 29 Šajā apjomā iekļauta arī AIBE PPZ, kuras tirgus daļa ir pavisam nenozīmīga. 30 Fasma, Sigito Krivicko įmonė, Lietuvas Republika. 31 Tirgus daļu aprēķinā ir ņemts vērā neliels kļūdas procents. 32 Horizontālās pamatnostādnes, 16. punkts. 33 Vispārējās tiesas 28.04.1999. spriedums lietā T-221/95 Endemol, 134. punkts un 25.03.1999. spriedums lietā T‑102/96 Gencor, 205. punkts; AT 20.09.2013. spriedums lietā Nr. SKA-754/2013, Eisenberg Scrap Trading & Recycling 12. punkts. 34 Lindsay, A., & Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive issues. London: Sweet & Maxwell, p. 230. 35 Ekonomikas literatūrā šīs novirzes tiek sauktas par diversion ratios (novirzīšanas koeficienti). Skatīt, piemēram, Gore D., Lewis S., Lofaro A., Dethmers F. The economic assessment of mergers under European Competition Law. Cambridge University Press, 2013 (p. 155-158). 36 Procentu izteiksmē vai daļskaitlī no patērētāju skaita. 37 Novirzīšanās koeficients tiek atspoguļots tikai par tiem ražotājiem, kurus aptaujas respondenti ir norādījuši kā iespējamus aizvietotājus konkrēti minot tā nosaukumu. 38 Konkrētais koeficients tiek rēķināts, pamatojoties uz to, ka daļa patērētāju izvēlas pamest konkrēto tirgu, daļa kā aizvietotāju izvēlas produktu citā preču kategorijā un daļa nespēj norādīt konkrētu ražotāju, ar kuru aizvietotu pašreizējo ražotāju. 39 Vispārējās tiesas 28.04.1999. spriedums lietā T-221/95 Endemol, 134. punkts un 25.03.1999. spriedums lietā T‑102/96 Gencor, 205. punkts; AT 20.09.2013. spriedums lietā Nr. SKA-754/2013, Eisenberg Scrap Trading & Recycling 12. punkts. 40 Horizontālās pamatnostādnes, 28. punkts. 41 DDZ 27.01.2022. vēstule. 42 Tirgus daļu aprēķinā ir ņemts vērā neliels kļūdas procents. 43 Tirgus daļu aprēķinā ir ņemts vērā neliels kļūdas procents. 44 Ar iepirkumu konkrētajā gadījumā ir saprotama iespējamo pakalpojuma sniedzēju aptaujāšanas procedūra, kas ietver iepirkumus, cenu aptaujas vai jebkādus citus viedus kā pasūtītājs rīko konkursu starp piegādātājiem. 45 Horizontālās pamatnostādnes, 29. punkts. 46 Gore, D., Lewis, S., Lofaro, A., & Dethmers, F. (2013). The Economic Assessment of Mergers under European Competition Law, Cambridge: Cambridge University Press, p.232. 47 Turpat, p.234-235. 48 Turpat, p.233, skat. arī EK 05.03.2008. lēmums lietā Nr. COMP/M.4747 - IBM/Telelogic, 186. punkts. Pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4747_20080305_20682_en.pdf. 49 EK 03.05.2000. lēmums lietā Nr. COMP/M.1693 - Alcoa/Reynolds, 53. punkts. Pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1693_en.pdf. 50 Lai gan kopumā iepirkumu laika periods ir no 2017. līdz 2021. gadam, pamatā apkopotie iepirkumu dati ir par laika periodu no 2019. līdz 2021. gadam. 51 US Horizontal Merger Guidelines (19.08.2010.) 3. punkts. Pieejams: https://www.justice.gov/atr/horizontal-merger-guidelines-0. 52 Horizontālās pamatnostādnes, 68. punkts. 53 US Horizontal Merger Guidelines (19.08.2010.) 3. punkts. 54 Horizontālās pamatnostādnes, 74. punkts. 55 US Horizontal Merger Guidelines (19.08.2010.) 3. punkts. 56 Saskaņā ar patērētāju aptaujas rezultātiem un mazumtirgotāju sniegto informāciju. 57 SIA "Valdemārs" 01.02.2022. vēstule Nr. 16. 58 Horizontālās pamatnostādnes, 69. punkts. 59 Vispārējās tiesas lēmums lietā Nr. 27/76, United Brands pret EK, [1978], ECR 207, 91. -93. punkts. 60 Horizontālās pamatnostādnes, 64. rindkopa. 61 Lindsay, A., & Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive issues. London: Sweet & Maxwell, p.504. 62 EK 31.01.2001. lēmums lietā COMP/M.2097, SCA / METSÄ TISSUE, 87. punkts. Pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2097_en.pdf. 63 Gadījumā, kad apvienojas divi lielākie piegādātāji, un apvienotajam tirgus dalībniekam ir liela tirgus vara, maz ticams, ka pircēji spēs īstenot būtisku spiedienu uz apvienoto dalībnieku, jo tiem samazinās izvēles iespēja starp diviem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Skat. EK 09.04.2002. lēmums COMP/M.2690 SOLVAY / MONTEDISON-AUSIMONT, 89. punkts, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2690_en.pdf. 64 Horizontālās pamatnostādnes, 90. punkts. 65 EK 10.05.2005. lēmums Nr. COMP/M.4381, JCI/ Fiamm, 689.-691. punkti, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4381_20070510_20600_en.pdf 66 Horizontālās pamatnostādnes 89. punkts. 67 EK nav apspriedusi laika periodu "tuvākajā nākotnē", kas minēts pirmajā kritērijā, bet ir skaidri saprotams, ka šis laika periods ir īsāks nekā tas, kuru apskata apvienošanās lietās. Piemēram, lietā M.4381 JCI/Fiamm EK norādīja, ka tiesiskās aizsardzības laiks 20 mēneši ir garāks, nekā uzņēmuma dzīvotspēja, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4381_20070510_20600_en.pdf , 718. punkts. 68 Horizontālās pamatnostādnes, 90. punkts. 69 Turpat, 91. punkts. 70 Gore, D., Lewis, S., Lofaro, A., & Dethmers, F. (2013). The Economic Assessment of Mergers under European Competition Law, Cambridge: Cambridge University Press, p.311. 71 Lindsay, A., & Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive issues. London: Sweet & Maxwell, p.538. 72 OECD Policy roundtables, The Failing Firm Defence, 2009, p.184, pieejams https://www.oecd.org/competition/mergers/45810821.pdf . 73 Altman Edward, I. (1993) Corporate financial distress and bankruptcy., New York: John Willey & Sons, Inc., p.202-206. 74 Springate Gordon, L.V. (1978) Predicting The Possibility of failure in a Canadian Firm: A Discriminant Analysis, Simon Fraser University, p. 70. -72. 75 Šorins, R., Voronova,