3. Article

Preces tirgus noteikšana 23 Lietas izpētē tika secināts, ka tādos tirgos kā makaronu no cieto kviešu miltiem, pākšaugu, griķu, rīsu, grūbu, putraimu, mannas, musli tirgos vai nu apvienošanās ietekme ir nenozīmīga, vai arī šie tirgi ir salīdzinoši mazāk nozīmīgi, tāpēc Lietas izpētē netiks veikta šo tirgu detalizēta analīze. Savukārt attiecībā uz graudu iepirkuma tirgu Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka šajā tirgū pastāv konkurence un konkrētās apvienošanās ietekme nebūs nozīmīga. 3.1. Miltu tirgus 24 Ziņojumā ir norādīts, ka miltus iegūst, sasmalcinot labības graudus, sēklas, augļus, pupas vai saknes. Miltus atkarībā no to ieguves veida, sastāva, kvalitātes īpašībām iedala atkarībā no graudiem, no kuriem tie iegūti (kviešu un rudzu).1 Tradicionāli milti tiek ražoti no kviešiem un rudziem, tomēr miltus var ražot arī no miežiem, griķiem, rīsiem, speltas, kukurūzas, auzām, zirņiem un daudzām citām dažādām izejvielām. Dažādu graudu miltu īpašības un līdz ar to arī pielietojums atšķiras, piemēram, kviešu un rudzu miltu pielietojums ir atšķirīgs, jo no katra no šo miltu veidiem tiek cepta atšķirīga maize (baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize).2 Atšķiras arī miltu tipi, ko nosaka atkarībā no lipekļa un pelnu satura miltos,3 un to pielietojuma.4 25 Ziņojumā norādīts, ka rudzu miltu pieprasījums ir būtiski mazāks salīdzinājumā ar kviešu miltiem. Atšķiras arī rudzu un kviešu miltu malšanas tehnoloģija un tehniskais aprīkojums. Rudzu miltu pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā veido aptuveni 2 % no visiem mazumtirdzniecībā pārdotajiem miltiem gan pēc apjoma tonnās, gan apgrozījuma euro.5 26 Ziņojumā norādīts, ka DDZ ražo un realizē pamatā kviešu un rudzu miltus, kā arī nelielos apjomos auzu miltus, kas to zemā pieprasījuma un ražošanas apjomu dēļ uzskatāms par nišas produktu. Rudzu miltus DDZ iepērk no mātes sabiedrības Tartu Mill. 27 RDZ un Malsena papildus kviešu un rudzu miltiem, kā arī nišas produktam auzu miltiem ražo un realizē arī tādu miltu veidus kā griķu un speltas miltus. Arī šie miltu veidi tāpat kā auzu milti ir uzskatāmi par nišas produktu, jo ir ierobežota pieprasījuma produkti. 28 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētē kviešu milti un rudzu milti to izmantošanas atšķirību dēļ katrs tiek vērtēti kā atsevišķi konkrēto preču tirgi. Savukārt visu citu veidu miltu tirgi to nelielā pieprasījuma dēļ abos realizācijas kanālos (gala patērētājiem un industriālajiem klientiem) Lietas izpētē netiks analizēti. 29 Miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus iedala vairākās šķirās jeb tipos. Katram miltu tipam ir raksturīgs atšķirīgs minerālvielu daudzums. DDZ sniegtā informācija par uzņēmumu realizēto preču sortimentu liecina, ka uzņēmums atsevišķiem industriālajiem klientiem ražo miltus pēc to īpašas receptes. Ziņojumā ir norādīts, ka KP līdzšinējā praksē kviešu un rudzu miltu tirgus nav definējusi šaurāk pēc to tipiem, secinot, ka tirgu nav nepieciešams segmentēt pa atsevišķiem miltu tipiem.6 Izvērtējot Ziņojumā un pašlaik Lietas izpētē iegūto informāciju, var secināt, ka tālāka segmentēšana pa miltu tipiem nav nepieciešama un ir atbalstāma Ziņojumā iekļautā konkrētās preces definīcija saistībā ar miltiem, iedalot tos atkarībā no paredzētā miltu realizācijas kanāla (patēriņa veida): 1) milti, kas tiek realizēti industriālajiem klientiem un vairumtirgotājiem (turpmāk- industriālie klienti): - industriālie klienti izmanto miltus kā izejvielu savu produktu ražošanai. Šeit ietilpst ne tikai dažāda lieluma maizes ceptuves, konditorejas, pelmeņu ražotāji, bet arī HoReCa segments7. Šajā segmentā milti tiek realizēti beztaras veidā (neiepakoti) vai iepakoti, sākot no 2 kg iepakojumiem līdz pat 50 kg maisiem un lielmaisiem (big bag); - vairumtirgotāji veic miltu tālāku realizāciju, tālākie realizācijas kanāli nav zināmi (fasēti sākot no 1 kg iepakojuma līdz pat 50 kg maisiem). 2) milti, kas tiek realizēti mazumtirgotājiem - veikalu ķēdēm, kā arī neatkarīgajiem veikaliem (neietilpst veikalu ķēdēs), kuri tos tālāk realizē gala patērētājiem. 30 Arī citu valstu praksē, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde Bundeskartellamt, definējot konkrētās preces tirgu, ir iedalījusi to atkarībā no paredzētā realizācijas kanāla - industriālajiem klientiem (ražotājiem) un mazumtirgotājiem (mājsaimniecībām), norādot, ka atšķiras gan produkta īpašības, gan tā iepakojuma tilpums.8 31 Pamatojoties uz KL 1. panta 4. punktu un ņemot vērā iepriekšējo KP praksi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieeju, Lietā definēti šādi konkrētie preču tirgi miltu preču grupā: 1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem; 2) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem; 3) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem; 4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem. 3.2. Sauso miltu maisījumu tirgus 32 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanā iesaistītās sabiedrības ražo dažādus sausos maisījumus, kas paredzēti ātrai un vieglai dažādu konditorejas un kulinārijas izstrādājumu pagatavošanai, piemēram, pankūku, kēksu, mafinu, cepumu, dažādu kūku, picu, rauga mīklas, desertu u.c. gatavošanai. Sausie maisījumi nodalāmi no citiem apvienošanās dalībnieku ražotajiem un/vai fasētajiem produktiem, jo tie ir gatavi tūlītējai ēdiena pagatavošanai, pievienojot ūdeni un/vai taukvielas un termiski apstrādājot. Maisījumiem vai pagatavotam produktam var pievienot dažādas piedevas pēc individuālām vēlmēm. Lietas izpētē vērtēti maisījumi, kas ražoti no graudaugu produktiem. 33 Ziņojumā minēts, ka ražošanas procesā ražotājs var viegli pārslēgties no viena sausā maisījuma ražošanas uz cita maisījuma ražošanu. Tāpat iespējams izstrādāt jaunas sauso maisījumu receptes un piedāvāt jaunu sauso maisījumu veidus. Šajā produktu grupā tiek apvienoti visi sausie maisījumi, jo to izdalīšana katrā atsevišķā produktā nav lietderīga - katra produkta atsevišķais apjoms nav nozīmīgs, savukārt gan ražošanas, gan pagatavošanas process ir līdzīgs. No veikalu plauktos esošā piedāvājuma secināms, ka katrs ražotājs veido savas unikālas sauso maisījumu receptes. 34 Ziņojumā norādīts, ka sauso maisījumu sortiments apvienošanās dalībniekiem ir plašs un pamatā atšķirīgs, jo pat vienāda veida produktiem receptes ir atšķirīgas. DDZ sausos maisījumus ražo un realizē ar savu preču zīmi, kā arī klientu privātajām preču zīmēm (turpmāk - PPZ), arī RDZ sortimentā ir dažādi sausie maisījumi. 35 Industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieki pamatā piedāvā tāda paša veida (receptes) sausos maisījumus kā gala patērētājiem, ko pēc klientu pieprasījuma iespējams fasēt lielākos iepakojumos. Lietas izpētē tika secināts, ka sauso maisījumu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts. 36 Līdz ar to kā konkrētās preces tirgus definējams sauso maisījumu tirgus gala patērētājiem. 3.3. Auzu pārslu tirgus 37 Apvienošanās dalībnieki ražo un realizē dažādu graudu pārslas, t.i., auzu, griķu, rīsu, u.c. graudu pārslas, kā arī dažādu pārslu maisījumus. 38 Ziņojumā ir norādīts, ka pazīstamākās un pieprasītākās no graudaugu pārslām ir auzu pārslas. Auzu pārslas iegūst, tvaicētu auzu graudu saplacinot starp diviem masīviem veltņiem. Patērētāju ērtībai tiek ražotas arī ātri vārāmās auzu pārslas, kuras iegūst, tvaicētu auzu graudu vispirms sašķeļot divās vai trīs daļās un tad saspiežot, tādējādi iegūstot mazākas un plānākas pārslas. Parasto auzu pārslu pagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks nekā ātri vārāmo auzu pārslu pagatavošanai. Gan parastās, gan ātri vārāmās pārslas klasificējas kā pilngraudu. Tāpat tirgū pieejamas arī citu graudaugu pārslas, piemēram, rīsu, kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas. Katram pārslu veidam atšķiras īpašības un uzturvērtība. Tiek ražoti arī dažādi pārslu maisījumi, vienā iepakojumā apvienojot līdz pat septiņiem dažādu pārslu veidiem. 39 No apvienošanās dalībniekiem un to saistītajām sabiedrībām graudaugu pārslas ražo DDZ un RDZ. Tāpat auzu pārslas realizē Balti Veski, Malsena un Tartu Mill. 40 DDZ visu veidu pārslas tirgo gan ar Dobeles preču zīmēm, gan arī klientu privātajām preču zīmēm. Igaunijas tirgum pārslas tiek ražotas ar Tartu Mill preču zīmi. 41 Ziņojumā norādīts, ka, tā kā dažādu graudaugu pārslas no pieprasījuma viedokļa savā starpā var tikt aizvietotas un ražošanas tehnoloģijas būtiski neatšķiras, tās nav nepieciešams nodalīt citu no citas atsevišķi un tās visas būtu iekļaujamas vienā tirgū. Arī pilngraudu un pilngraudu ātri vārāmās auzu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir savstarpēji aizvietojamas. 42 Lietas izpētē iegūtā informācija no Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem liecina, ka kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas veikalos tiek realizētas nelielā apjomā, tāpēc šos tirgus var uzskatīt par maznozīmīgiem un detalizēta izpēte par šo pārslu tirgiem Lietas izskatīšanas laikā nav veikta, pievēršoties auzu pārslu tirgum, definējot to un iekļaujot šajā tirgū auzu pārslas un pārslu maisījumus, kuru sastāvā pamatā ir auzu pārslas. 43 Ziņojumā norādīts, ka bioloģiskās un konvencionālās graudaugu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir aizvietojamas. Pašreiz vēl ir vērojamas cenu atšķirības starp konvencionāli un bioloģiski audzētiem graudiem, un secīgi arī no tiem ražotām pārslām. Taču, palielinoties bioloģiski audzēto graudu apjomam, samazināsies to cena. Tā rezultātā samazināsies arī starpība starp konvencionālajām un bioloģiskajām pārslām, un produkti kļūs aizvietojamāki. Līdz ar to bioloģiskā produkcija cenas ziņā patērētājiem kļūs pieejamāka. 44 KP piekrīt Ziņojumā norādītajam un secina, ka konkrētajā auzu pārslu tirgū ir iekļaujamas gan bioloģiskās, gan konvencionālās auzu pārslas un to maisījumi. 45 Līdzīgi kā miltiem un sausajiem maisījumiem arī auzu pārslu realizācija nodalāma divos realizācijas kanālos: graudaugu pārslu tirgus gala patērētājiem un graudaugu pārslu tirgus industriālajiem klientiem. Lietas izpētē tika secināts, ka auzu pārslu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts. 46 Ņemot vērā minēto, kā konkrētais preču tirgus ir nosakāms auzu pārslu tirgus gala patērētājiem. 3.4. Ātri pagatavojamo putru trauciņos un putru tirgus 47 RDZ ražo Latvijas patērētājiem dažādu garšu ātri pagatavojamās biezputras trauciņos un vienas porcijas papīra iepakojumos ar zīmolu Herkuless. Savukārt Ziņojumā norādīts, ka DDZ 2020. gada nogalē uzsāka ražot četru veidu ātri pagatavojamās putras trauciņos: pilngraudu auzu putra ar ķiršiem, pilngraudu auzu putra ar avenēm, bioloģiska auzu putra ar upenēm un bioloģiska auzu putra ar zemenēm. Putras tiek ražotas, sajaucot pilngraudu ātri vārāmās pārslas ar kaltētiem ogu gabaliņiem, pievienojot cukuru un sāli. Putras tiek fasētas un tirgotas 50 g plastmasas trauciņos. 48 Šī produkta fasējums (50 g vai cits līdzīgs daudzums) paredzēts vienai ēdienreizei, un, lai putra būtu gatava lietošanai, tā jāaplej ar karstu ūdeni. 49 Tādējādi DDZ un RDZ darbība pārklājas ātri pagatavojamo putru ražošanā un realizācijā. 50 KP norāda, ka putras trauciņos vai mazajos iepakojumos ir lietderīgi izdalīt no graudaugu pārslu grupas, jo ražojot tām tiek pievienotas papildu izejvielas, fasējums ir mazs un paredzēts vienai ēdienreizei, savukārt iepakojums paredzēts arī kā trauks putras pagatavošanai (turpmāk - putras mazajos iepakojumos, arī putras). Šis produkts kļūst arvien pieprasītāks patērētājiem, tā ir veselīga alternatīva kā ieturēt ātru maltīti. 51 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētes laikā secināts, ka putras mazajos iepakojumos gala patērētājiem ir izdalāmas un definējamas kā atsevišķs konkrētais tirgus - putru tirgus. 3.5. Makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus 52 DDZ ir norādījusi, ka makaronu no cietajiem kviešu miltiem un mīkstajiem kviešu miltiem ražošanas process tiek veikts uz vienas un tās pašas tehnoloģiskās līnijas. Atšķiras tikai nelielas ražošanas procesa tehnoloģiskās nianses un galvenā izejviela - cieto vai mīksto kviešu milti. Ir salīdzinoši viegli pārslēgties no viena makaronu veida ražošanas uz otru. Mīksto kviešu makaroni ietilpst zemākas cenas kategorijā, jo galveno izejvielu mīkstos kviešus audzē Latvijas teritorijā. Cietos kviešus nepieciešams importēt un to cena ir no 40-100 % augstāka nekā mīkstajiem kviešiem. 53 DDZ ir norādījusi, ka patēriņa ziņā Latvijā iecienītāki ir cieto kviešu makaroni. Pēc Nielsen datiem 2019. gadā (*) % no kopējā pārdošanas apjoma Latvijā sastādīja tieši cieto kviešu makaroni. 54 Cieto kviešu makaronus patērē pircēji, kuriem cena nav būtiskākais faktors, izvēloties produktu. Savukārt mīksto kviešu makaronus cena ir divas līdz trīs reizes zemāka kā cieto miltu makaroniem, tādēļ tos iegādājas mazāk nodrošināts un cenas jūtīgāks patērētājs. 55 Lietā iegūtā informācija liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības abu makaronu veidu piegādes struktūrā, t.i., cieto kviešu miltu makaronu piegādi veic daudzi uzņēmumi, bet mīksto kviešu makaronu piegādē - gan ražotāju preču zīmju, gan PPZ preču piegādē - dominē apvienošanās dalībnieki DDZ un Amber Pasta. 56 Izvērtējot DDZ sniegto informāciju un Lietas izpētē iegūto informāciju, KP secina, ka cieto un mīksto kviešu makaronu piegādē un patēriņā pastāv būtiskas atšķirības, tāpēc ir pamats izvērtēt atsevišķi mīksto kviešu makaronu tirgu. 57 Vēl Lietas izpētē analizēts graudu iepirkuma tirgus, bet nav analizēti miltu maisījumu industriālajiem klientiem, mannas, kliju, pākšaugu, griķu, grūbu, putraimu, musli un graudaugu vairumtirdzniecības tirgi, jo šie tirgi ir salīdzinoši maznozīmīgāki par citiem Lietā apskatītajiem tirgiem, vai apvienošanās dalībnieku darbība tajos nepārklājas.