4. Article

Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 4.1. Kviešu miltu tirgus robežas 58 Ziņojumā ietekmētie kviešu miltu tirgi industriālajiem klientiem un galapatērētājiem ir definēti Baltijas un Polijas robežās, kā pamatojumu minētajam apgalvojumam norādot, ka šajā ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvas barjeras kviešu miltu transportēšanai un realizācijai. Uz to norāda arī kviešu un rudzu miltu eksports un imports šajā teritorijā starp šīm valstīm, kas pierāda, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kviešu un rudzu miltu ražošanā un realizācijā definējams plašāk par Latvijas teritoriju un nosakāms vismaz kā Baltijas teritorija un Polija. 59 Kā pamatojumu Ziņojumā norādītajai ģeogrāfiskā tirgus definīcijai DDZ ir minējusi arī šādus faktorus: 1) ienākšana gala patērētājiem paredzēto produktu tirgos Latvijā lielā mērā ir atkarīga no klientu (mazumtirgotāju) tirgus varas. Mazumtirgotājs var vienpersoniski izlemt, kādu sortimentu izvietot veikalu plauktos, kā arī tiek piemēroti strikti noteikumi produktu izmaiņām un bargi līgumsodi par pārkāpumiem vai kavētām piegādēm. Līdz ar to ienākt tirgū ir vieglāk ekonomiski spēcīgiem komersantiem, kas spēj piedāvāt izdevīgas cenas, lielus piegādes apjomus; 2) ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās sagaidāma arī ar Lidl tirdzniecības ķēdes veikalu atvēršanas Latvijā, kad Latvijas tirdzniecības plauktos arvien vairāk nonāk milti, kas ražoti Polijā un Vācijā; 3) patērētāja izvēlē, visticamāk, mazu lomu spēlē izcelsmes valsts vai zīmols, bet svarīgākais būs cena un miltu īpašības, proti, vai tie ir kviešu, rudzu vai citi milti. Izņemot cenu, noteicošs faktors var būt produkta pasniegšanas veids; 4) miltu un citu produktu ražotāji izmanto dažādus zīmolus vai privātos preču zīmolus pēc uzņēmumu pasūtījuma dažādās valstīs. Piemērs ir DDZ, kas savu produkciju tirgo Latvijā ar zīmolu "Dobele", bet Igaunijā - ar zīmolu "Tartu Mill". 60 Izvērtējot minētos DDZ argumentus, KP secina, ka tie nesniedz pamatojumu DDZ Ziņojumā iekļautajai tirgus definīcijai attiecībā uz kviešu miltu tirgu galapatērētājiem, t.i., pietiekami līdzvērtīgi konkurences apstākļi miltu tirgus dalībniekiem ir visās trijās Baltijas valstīs (Baltijā) un Polijā. Argumenti saistībā ar mazumtirgotāju tirgus varu, prezumpcija par patērētāju izvēli, kas nav pamatota ar pierādījumiem, bet tikai minējumiem saistībā ar tirdzniecības tīkla Lidl ienākšanu Latvijas tirgū, KP skatījumā, balstoties uz tālāk veikto analīzi, nevar tikt uzskatīti par apstākļiem, kas liktu paplašināt tirgus robežas plašāk kā Latvijas teritorija. 61 EK ir norādījusi, ka tirdzniecības plūsmas pašas par sevi nav pietiekams indikators, lai noteiktu ģeogrāfiskā tirgus robežas, un ir nepieciešams izprast šo plūsmu principus (piemēram, var būt situācija, ka importētājs nemaz neizdara konkurences spiedienu uz vietējiem tirgus dalībniekiem, bet savu cenu politiku veido, vadoties pēc vietējo tirgus dalībnieku cenām).9 Tāpat importa esība konkrētā valstī, nenozīmē, ka šī importa izcelsmes valsts automātiski jāiekļauj ģeogrāfiskā tirgus definīcijā.10 Tādēļ ir jānošķir divas situācijas - viena, kurā citas teritorijas piegādātāju spēja paplašināt piedāvājumu Latvijas tirgū nozīmē, ka konkurences nosacījumi abās teritorijās ir patiesi viendabīgi un veido vienotu ģeogrāfisko tirgu, un otra - kad Latvijā var būt ievērojams imports, bet konkurences apstākļi tomēr ir atšķirīgi. Jebkurā gadījumā svarīgs ir nevis absolūtais importa līmenis, bet gan importētāju spēja ierobežot cenas konkrētajos preču tirgos Latvijā. Līdz ar to Ziņojumā ir izdarīts tikai vispārīgs apgalvojums par importu, nepierādot, ka ģeogrāfiskais tirgus dažādos minētajos preču tirgos veido plašāku teritoriju kā Latvija. 62 Turklāt, nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, ir jāņem vērā esošās atšķirības starp pieprasījuma aizstājamību (vietējo patērētāju pārorientēšanās uz piegādātājiem, kas atrodas ārpus konkrētas teritorijas) un piedāvājuma aizstājamību (ārpus konkrētās teritorijas esošs tirgus dalībnieks nolemj importēt iekšējā tirgū). Ja patērētājs iekšējā tirgus cenu pieauguma rezultātā ir spējīgs ekonomiski izdevīgi un bez liela riska pārorientēties uz preču iegādi no piegādātāja, kas atrodas ārpus konkrētās teritorijas, ir pamats paplašināt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas. Savukārt ģeogrāfiskā tirgus paplašināšana, balstoties uz piedāvājuma aizstājamību, var radīt situāciju, kad tirgus tiek nepamatoti paplašināts, iekļaujot arī tirgus dalībniekus, kas savā starpā nekonkurē, un patērētājus, kas saskaras ar pilnīgi dažādiem konkurences faktoriem. Šajā gadījumā šaurāka konkrētā tirgus noteikšana (un vērtējot ārpus ģeogrāfiskā tirgus esošo importētāju izdarīto konkurences spiedienu) palīdz labāk izvērtēt patieso konkurences situāciju tirgū.11 63 Arī EK, vērtējot dažādus preču tirgus, ņemot vērā dažādus faktorus (transporta izmaksas kā barjeras ienākšanai tirgus, iepirkumu ģeogrāfiskais tvērumu, patērētāju paradumus u.c.), galvenokārt piedāvājuma aizstājamību neuzskata par pietiekamu pamatu, lai paplašinātu ģeogrāfiskā tirgus robežas (tomēr importētāju izdarītais spiediens tiek ņemts vērā, nosakot konkurences situāciju konkrētajā tirgū).12 64 Lietā aptaujātie tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka miltu un pārslu grupas produkti ir jūtīgi pret cenu svārstībām, tāpēc minēto preču piegādātāji no Polijas, Ukrainas, Ziemeļu valstīm ir mazāk konkurētspējīgi, jo tiem jārēķinās ar loģistikas izmaksām. Vēl ir norādīts, ka transporta izmaksas līdz Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vairākās preču kategorijās (milti un pārslas) padara Polijas ražotāju iepirkuma cenas nekonkurētspējīgas. 65 KP norāda, ka, izvērtējot minēto kopā ar Ziņojuma 5. punktā sniegto informāciju, ir secināms, ka tirgus dalībnieku viedokli apliecina Lietā iegūtā statistiskā informācija. 66 Vēl tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka Lietuvā, Latvijā, Igaunijā ražotai miltu produkcijai ir arī izcelsmes priekšrocības savā valstī, (*).13 67 DDZ ir norādījusi, ka miltu pašizmaksā 80 % aizņem izejviela (graudi), bet 20 % rada ražošanas un administratīvās izmaksas.14 68 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz kviešu miltiem galapatērētājiem (skat. 5.1.1. punktu) gan industriālajiem patērētājiem (skat. 5.1.2 punktu) norāda, ka Latvijas patērētājiem lielāko daļu kviešu miltu piegādā DDZ un RDZ, bet pārējie piegādātāju apjomi ir salīdzinoši nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu apvienošanās dalībniekiem. Turklāt SIA "Rimi Latvia" (turpmāk - Rimi), SIA "Iepirkuma grupa" un SIA "MAXIMA Latvija" (turpmāk - MAXIMA) PPZ kviešu miltus arī ražo RDZ un DDZ. 69 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka, ārvalstu uzņēmumi tiek uzaicināti un ir piedalījušies konkursos gan par PPZ piegādi, gan industriālo produktu piegādi, kas notiek gan Latvijas, gan Baltijas līmenī. Konkursu rezultātā Latvijas teritorijā PPZ miltus piegādā lielākoties apvienošanās dalībnieki. Tikai nelielā apjomā PPZ kviešu miltus uz Latviju piegādā ārvalstu uzņēmumi. Apvienošanās dalībnieki piegādā arī pamatā visus kviešu un rudzu miltus industriālajiem klientiem. 70 Ziņojumā arī norādīts, ka DDZ produktiem, kurus DDZ realizē Lietuvā un Igaunijā, tiek izmantotas citas preču zīmes kā Latvijā. DDZ ir iesniegusi Nielsen pētījumu, kas liecina, ka katrā no Baltijas valstīm tiek realizēti atšķirīgu preču zīmju produkti. Arī portālā Barbora15 atrodamā informācija liecina, ka MAXIMA veikalos Lietuvā pārsvarā miltu kategorijā tiek realizēta AB "Kauno grūdai" (turpmāk - Kauno Grūdai) un citu Lietuvas uzņēmumu produkcija. Arī Barbora Igaunijas portālā16 tiek piedāvāti kviešu milti ar Igaunijas preču zīmēm, kas ražoti arī Latvijas un Lietuvas teritorijā. Tikšanās laikā 11.01.2022. DDZ pārstāvji norādīja, ka DDZ ilgā laika periodā nav izdevies sev vēlamajā apjomā ieiet Lietuvas tirgū un efektīvi konkurēt ar vietējiem uzņēmumiem, tādējādi viens no apvienošanās mērķiem atbilstoši DDZ sniegtajai informācijai ir pilnvērtīga ieiešana Lietuvas tirgū. 71 Minētais ļauj secināt, ka kviešu miltu piedāvājuma pusē Latvijā gan industriālajiem patērētājiem, gan gala patērētājiem pamatā piedāvājumu nodrošina apvienošanās dalībnieki un Ziņojumā norādītais konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nav definējams tik plaši. 72 Kopumā tirgus definīcija primāri balstās uz pieprasījuma aizstājamību, jo konkrētā tirgus definīcija pamatā ir atkarīga no pircēju vēlmes un spējas aizstāt preču iegādi vienā teritorijā ar to iegādi otrā teritorijā. Turklāt pārslēgšana jāveic īstermiņā un par salīdzinoši nelielām izmaksām. 73 Tāpat ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā patērētāju paradumi dot priekšroku vietējiem zīmoliem, kas ir svarīgs faktors, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.17 74 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka pircējiem (mazumtirgotājiem un ražotājiem) ir vēlme paplašināt kviešu miltu piegādātāju loku, tomēr ārvalstu uzņēmumi pamatā neuzvar mazumtirgotāju un industriālo klientu rīkotajos iepirkumu konkursos vai arī tas notiek ļoti reti. Turklāt vairums mazumtirgotāju ir norādījuši, ka patērētāji ir lojāli vietējo zīmolu kviešu miltiem. RDZ un DDZ pieder jau ilgus gadus izmantotas kviešu miltu preču zīmes, kuru kviešu miltu produktus patērētāji ir iecienījuši. 75 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē, aplūkojot miltu tirgu, tirgus definīciju ir atstājusi atvērtu, lai gan lietas dalībnieki piedāvā tirgu definēt kā nacionālu vai šaurāk.18 Vienlaikus, vērtējot maizes izstrādājumu tirgu, EK ģeogrāfisko tirgu definēt kā nacionālo tirgu.19 76 Arī citu valstu pieredze ģeogrāfiskā tirgus definēšanā miltu nozarē norāda uz to, ka tas būtu definējams nacionālā mērogā, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde Bundeskartellamt Kampffmeyer/Plange lietā konstatēja, ka dzirnavu reģionālais piegādes ierobežo konkurētspēju attālos reģionos, tādēļ ģeogrāfisko tirgu definēja kā Ziemeļvāciju. Vienlaikus vēlāk "GoodMills/Erwerb der Mehlmarken "Diamant" und "Goldpuder" von PMG" lietā Vācijas konkurences uzraudzības iestāde norādīja, ka tirgus ir definējams vismaz nacionālā līmenī un iespējams pat šaurāk, atstājot ģeogrāfiskā tirgus definīciju atvērtu.20 Arī Portugāles konkurences iestāde miltu tirgu ir definējusi kā nacionālu.21 77 Tādējādi Ziņojumā ietvertais apgalvojums, ka Latvijā, Lietuvā un Polijā konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi, nav pamatots, jo Lietas izpētē iegūtā informācija to neapstiprina. Tāpēc Lietā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek definēta Latvijas teritorija. 78 KP norāda, ka šis konkrētā tirgus definējums ir veikts, balstoties uz konkrētajā Lietas izpētē iegūto informāciju, veicot atbilstošo konkurences apstākļu novērtējumu. 79 Vienlaikus KP norāda, ka plašāks ģeogrāfiskais tirgus automātiski nenozīmē, ka konkrētā apvienošanās neizraisīs konkurences problēmas (un vice versa), jo apvienošanās var būtiski samazināt konkurenci salīdzinoši zemāku tirgus daļu gadījumā, ja apvienošanās dalībnieki ir viens otra tuvākie konkurenti. Tāpat arī apvienošanās dalībnieku lielu tirgus daļu gadījumā ne vienmēr rodas konkurences problēmas ja apvienojas tirgus dalībnieki, kuriem pēdējo gadu laikā nav notikusi klientu pārklāšanās vai minētā pārklāšanās ir nebūtiska. 4.2. Rudzu miltu ģeogrāfiskais tirgus 80 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka salīdzinoši liels rudzu miltu daudzums tiek ievests no DDZ saistītā uzņēmuma Tartu Mill. Taču Lietas izpētē ir nepieciešams izvērtēt konkurences apstākļus, kādos rudzu miltus iegādājas Latvijas industriālie klienti, definējot konkrēto tirgu kā Latvijas teritoriju. 4.3. Miltu maisījumu ģeogrāfiskais tirgus 81 Ziņojumā ir norādīts, ka DDZ gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem paredzētos sausos maisījumus realizē visās 3 Baltijas valstīs. Lietuvā un Latvijā DDZ ražo un tirgo ar savu privāto preču zīmi "Dobele", savukārt Igaunijas tirgum DDZ ražo sausos maisījumus ar "Tartu Mill" preču zīmi. Savukārt RDZ sausos maisījumus gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem pamatā piedāvā tikai Latvijā. 82 DDZ ir norādījusi, ka šajā tirgū patērētājiem ir pieejams pat plašāks zīmolu klāsts22 - Rimi PPZ, zīmoli "Kitchen Mood" (izcelsme - Lietuva), "City Taste" (izcelsme - Lietuva), "Schar" (izcelsme - Austrija), "Leimer" (izcelsme - Vācija), "Fermipan" (izcelsme - Zviedrija), "Orgran" (izcelsme -- Austrālija), "Adams Brot" (izcelsme - Vācija). 83 Izvērtējot minētos Ziņojuma iesniedzēja argumentus, KP norāda, ka informācija par valstīm, kurās apvienošanās dalībnieki realizē savus ražotos sauso miltu maisījumus, un konkurentu preču zīmju raksturojums nevar kalpot kā fakti un pierādījumi konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanai. 84 Vēl kā pamatojumu izvēlētajai ģeogrāfiskā tirgus definīcijai DDZ ir norādījusi šādus apstākļus: 1) sauso miltu maisījumu ražošana būtiski neatšķiras no miltu ražošanas. Atšķiras tikai iepakojuma izmēri, jo sausos maisījumus iepako, sākot no 400 g, bet miltu iepakojuma izmērs pamatā ir 1 kg vai 2 kg. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pastāv īpaši apstākļi, kas ietekmē sauso maisījumu tirgu savādāk nekā miltus tirgu; 2) sausie miltu maisījumi parasti ir dārgāki nekā milti, vērtējot cenu par kilogramu. Sausie maisījumi ir dārgāki par miltiem vismaz par 30 % un daudzos gadījumos var sasniegt vairāk nekā 100 %, ja, piemēram, salīdzina kviešu miltu un kviešu miltu saturošu sauso maisījumu cenas. Šāda pati tendence ir Polijā. Cenas pieaugums veidojas tādēļ, ka sausais maisījums tiek pārdots kā prece noteiktu izstrādājumu pagatavošanai, tiem ir pievienotas dažādas pārtikas vielas, kā vājpiena un olu pulveris. Tas nozīmē, ka preces iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem ir mazāka ietekme uz sauso maisījumu pārdošanas cenu. Sauso maisījumu ģeogrāfiskais tirgus nosakāms vismaz Baltijas līmenī, bet potenciāli arī Polija, Vācija, Austrija un Zviedrija. 85 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Lietā nav pierādījuma nozīmes argumentam, ka miltu sausos maisījumus iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem ir mazāka ietekme uz miltu sauso maisījumu pārdošanas cenu, jo šis arguments nav pamatots ar konkrētiem faktiem. 86 Ziņojuma iesniedzējs ir secinājis, ka šobrīd konstatējams, ka konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi Baltijas teritorijā. Līdz ar to pašreizējos apstākļos kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus sausajiem maisījumiem nosakāms Baltijas mērogā. Taču sagaidāms, ka ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi drīzumā būs vērtējami kā līdzvērtīgi, paplašināsies, jo jau šobrīd Latvijas tirgū ir nopērkami sausie maisījumi, kas ražoti Polijā (piemēram, "dr. Oetker", PPZ "Rimi"). Sagaidāms arī, ka apvienošanās dalībnieki pēc apvienošanās varētu kļūt konkurētspējīgāki sauso maisījumu realizācijā plašākā teritorijā. 87 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz sauso miltu maisījumu galapatērētājiem (sk. 5.3. punktu) norāda, Latvijas lielāko daļu patērētājiem paredzēto miltu maisījumu Latvijas mazumtirgotājiem piegādā DDZ un RDZ, pārējie piegādātāju apjomi ir nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem. 88 Ievērojot minēto, sauso miltu maisījumu ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija. 4.4. Auzu pārslu ģeogrāfiskais tirgus 89 DDZ graudaugu pārslas ražo un tirgo gan ar savām preču zīmēm ("Dobele", "Daina"), gan PPZ. Igaunijas tirgū pārslas tiek tirgotas ar preču zīmi "Tartu Mill". Pārslas tiek eksportētas arī uz tādām Eiropas valstīm kā Beļģija, Dānija, Polija un Vācija. 90 Ziņojumā norādīts, ka ģeogrāfiskais tirgus, kur ir līdzīgi konkurences apstākļi graudaugu pārslu ražošanā un piegādē, būtu nosakāms Baltija, Polija, Vācija, Somija un Zviedrija. Šajā ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvās barjeras graudaugu pārslu transportēšanai un tirdzniecībai, uz šīm ģeogrāfiskajām teritorijām notiek aktīvs un pastāvīgs šo produktu eksports un imports. Turklāt Skandināvijas reģions kultūrvēsturiski zināms kā pārslu ēšanas tradīcijām bagāts. Līdz ar to šī ģeogrāfiskā teritorija (Baltija, Polija, Vācija, Somija, Zviedrija) pārslu ražošanā un realizācijā līdzīgu konkurences apstākļu ziņā ir nodalāma no citām teritorijām. 91 Ievērojot minētos apsvērumus, Ziņojumā definēti šādi konkrētie tirgi: (1) pārslu tirgus gala patērētājiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā; (2) pārslu tirgus industriālajiem klientiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā. 92 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Ziņojumā nav sniegti pierādījumi par tajā definētā auzu pārslu tirgus ģeogrāfiskajām robežām, t.i., par būtisku pārslu importu no ārvalstīm. 93 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ piegādāto auzu pārslu, kas tiek ražotas Latvijas teritorijā, īpatsvars gandrīz visiem Latvijas mazumtirgotājiem ir būtisks (ieskaitot PPZ produktu piegādi). Tāpēc auzu pārslu tirgus ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija. 4.5. Putru mazajos iepakojumos un makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus ģeogrāfiskās robežas 94 Ziņojumā norādīts, ka RDZ putras mazajos iepakojumos (turpmāk - putras) ar zīmolu "Herkuless" un "Active & Fit" putras realizē tikai Baltijas valstīs. Savukārt DDZ putras mazajos iepakojumos pagaidām realizē tikai Latvijā, tomēr nav saskatāmi šķēršļi DDZ šos produktus realizēt arī Igaunijā un Lietuvā, konkurējot līdzvērtīgi ar citiem tirgus dalībniekiem. Tāpat arī šobrīd plauktos esošo produktu ražotāju (apvienošanās dalībnieku konkurentu) izcelsmes valsts Lietuva norāda, ka tie spēj līdzvērtīgi konkurēt šo preču tirgū Latvijā. Ievērojot minēto, Ziņojumā secināts, ka ģeogrāfiskā teritorija nosakāma Baltija. 95 No Lietā iegūtās informācijas par putru iepirkumu Latvijas teritorijā, jāsecina, ka minēto preču importa apjoms, ko veic ar apvienošanās dalībniekiem nesaistīti tirgus dalībnieki, ir salīdzinoši neliels. Tādējādi putru mazajos iepakojumos tirgus ir nosakāms Latvijas robežās. 96 Lietas izpētē tika izvērtēti konkurences apstākļi arī makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas teritorijā. 97 Ņemot vērā minēto, Lietā kā ietekmētie tirgi saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu tiek definēti šādi tirgi: 1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas teritorijā; 2) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 3) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas teritorijā; 4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas teritorijā; 5) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 6) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 7) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 8) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas teritorijā. V APVIENOŠANĀS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS