9. Article

Pircēju iepirkuma vara 211 Ne tikai konkurenti īsteno konkurences spiedienu uz piegādātāju, bet to var radīt arī pircēji. Pat uzņēmumi ar ļoti lielām tirgus daļām nevar pēc apvienošanās būtiski ietekmēt efektīvu konkurenci, jo īpaši darbojoties lielā mērā neatkarīgi no saviem pircējiem, ja pircējiem ir kompensējoša pirktspēja (countervailing buyer power). Kompensējoša pirktspēja šajā kontekstā būtu jāsaprot kā pircēja, šajā Lietā kā mazumtirgotāja un industriālā klienta, spēja komerciālās sarunās panākt vienošanos ar pārdevēju, kuras pamatā ir pircēja lielums, komerciālais nozīmīgums un spēja pārorientēties uz alternatīviem piegādātājiem.60 212 Ņemot vērā EK praksi, pircēju vara ir ņemama vērā tikai gadījumos, kad apvienošanās notiek vidēji un augsti koncentrētos tirgos, vai saistībā ar citiem apstākļiem, kas ierobežo apvienoto uzņēmumu.61 EK lēmumos par pircēja varu vērtē četrus faktorus: 1) vai pastāv būtiskas, pastāvīgas alternatīvas vai klients var izteikt ticamus draudus; 2) vai pircējiem ir iniciatīva darboties; 3) vai pircēja vara izlīdzinās ar līdzīgu vai lielāku apvienotā uzņēmuma varu; 4) kāda ir mazāko klientu loma. 213 KP norāda, ka pircējam - mazumtirgotājiem un industriālajiem klientiem - ir vara, ja ir citas pieejamas un īstenojamas alternatīvas, vai arī pircējs var izteikt citus ticamus draudus, lai iegūtu virsroku sarunās ar piegādātāju - apvienoto tirgus dalībnieku. Ja nav ticamas alternatīvas, tad pircējam nav tirgus varas. EK lietā SCA/Meta Tissue62 dominējošā stāvoklī esošajiem pārdevējiem bija 80-90 % tirgus daļu un EK atzina, ka pircējiem nav adekvātu alternatīvu: pārslēgties uz citiem piegādātājiem (citos ģeogrāfiskajos tirgos, uz citiem produktiem, ņemot vērā pārslēgšanās izmaksas), sponsorēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, uzsākt vai palielināt pašu ražošanu, mazumtirgotāju gadījumā izņemt no sortimenta vai novietot piegādātāju produktus sliktākās vietās veikalā, samazināt iepirktos daudzumus, u.c. 214 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina (skat. 5. punktu), ka ietekmētajos tirgos apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa gala patērētājiem paredzētajiem produktiem ir no 60-80 %. Faktiski RDZ un DDZ konkurenti minētajos tirgos ir mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkti, kuru konkurētspēju ierobežo fakts, ka minētos produktus ražo galvenokārt apvienošanās dalībnieki. Pārējo miltu, miltu maisījumu, pārslu piegādātāju tirgus daļas ir nelielas, turklāt daļa no tiem izplata tikai nišas produktus. Kviešu un rudzu miltu tirgos industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieku tirgus daļas arī ir vēl lielas. 215 Ziņojumā norādīts, ka miltu un miltu izstrādājumu patēriņš, galvenokārt kviešu un rudzu maizei, ir ievērojami samazinājies, norādot uz vietējā tirgus samazināšanos. Samazinoties vietējam tirgum, samazinās iespējamība gūt peļņu, realizējot produkciju vietējos tirgos, tādējādi arī samazinās varbūtība jaunam tirgus dalībniekam ienākt attiecīgajos tirgos. Attiecīgi tas varētu būt kā kavējošais faktors jaunu piegādātāju ienākšanai miltu tirgos. 216 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, tiek secināts, ka Latvijas lielākie mazumtirgotāji miltu, to maisījumu un auzu pārslu kategorijās nespētu tuvāko divu gadu laikā pārslēgties uz citiem piegādātājiem (citos ģeogrāfiskajos tirgos, uz citiem produktiem), jo šobrīd lielākajai daļai aptaujāto uzņēmumu nav zināmi potenciāli šo preču grupu piegādātāji, kas varētu būt efektīvi konkurenti RDZ un DDZ. Līdzīga informācija ir iegūta arī no industriālajiem klientiem. 217 Mazumtirgotāji nevar atlikt miltu, to maisījumu un auzu pārslu un putru iegādi, jo šie produkti ir nepieciešami patērētājiem katru dienu. Arī industriālajiem klientiem izejvielas ir nepieciešamas nepārtraukti. 218 Attiecībā par preču cenām Ziņojumā norādīts, ka, lai paaugstinātu sortimentā esošās preces cenu, DDZ obligāti ir jānosūta mazumtirgotājam vēstule ar izvērstu pamatojumu un iemeslu cenas paaugstināšanai. Bez šāda veida pamatojuma mazumtirgotājs DDZ cenas paaugstināšanas lūgumu nemaz nevērtē. Ja mazumtirgotājs nepiekrīt paaugstināt cenu un uzstāj uz līdzšinējās cenas saglabāšanu, tad attiecīgo preci mazumtirgotājs var pat izslēgt no sortimenta, ja DDZ nepiekrīt tās cenas saglabāšanai. Izvērtējot minēto informāciju, tiek secināts, ka, mazumtirgotājiem, kas darbojas konkurences apstākļos ar citiem mazumtirgotājiem, ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgu sortimentu, kura būtisks elements ir preču cenas. Tāpēc KP skatījumā mazumtirgotājiem obligāti ir jāvērtē piegādātāju pamatojums cenu paaugstinājumam. Turklāt patērētāju rezultāti parādīja, ka apvienošanās rezultātā ietekmēto preču cenas ir viens no trijiem svarīgākajiem kritērijiem (otrs svarīgākais pēc preču kvalitātes), kurus izvērtē pircējs, izvēloties preces Lietā definētajos preču tirgos. 219 11.01.2022. tikšanās laikā ar DDZ pārstāvjiem KP aicināja DDZ iesniegt pierādījumus par mazumtirgotāju pret DDZ īstenoto tirgus varu. 01.02.2022. KP saņēma DDZ paskaidrojumus un saraksti par laika periodu no 2015. līdz 2021. gadam. DDZ ir norādījusi, ka šī sarakste pierāda mazumtirgotāju noraidošu attieksmi pret produktu iepirkuma cenu paaugstināšanu un apstākli, ka jaunu produktu iekļaušana sortimentā ir ilgstošs process. Turklāt mazumtirgotāji, ja vien tie paši nevēlas, jaunus produktus sortimentā iekļauj nelabprāt un vilcinās atbildēt uz piegādātāju piedāvājumiem. 220 Izvērtējot minēto informāciju, KP secina, ka, ņemot vērā laika posmu un iesniegto pierādījumu apjomu, ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi, kad DDZ nav varējusi vienoties par miltu cenām un to sortimentu mazumtirdzniecības veikalos. (*). Izvērtējot minēto gadījumu, KP norāda, ka nevar izdarīt secinājumus attiecībā par to, cik ilgā laika periodā mazumtirgotājam būtu jāizvērtē piegādātāja priekšlikumi, jāņem vērā, ka mazumtirdzniecības veikala sortimenta vienību skaits ir mērāms tūkstošos. (*). 221 Vairāki DDZ iesniegtie sarakstes piemēri ir attiecināmi uz tādiem tirgiem kā makaroni no cieto kviešu miltiem, rīsiem, griķiem, kuros konkurence netiek būtiski ietekmēta apvienošanās rezultātā. Turklāt šajos tirgos RDZ un DDZ ir salīdzinoši daudz konkurentu, tāpēc mazumtirgotāji var izvēlēties sev piemērotākos produktus no vairāku piegādātāju sortimenta. 222 Minētais norāda, ka apvienotajam tirgus dalībniekam pēc darījuma pabeigšanas tādos tirgos kā milti (kviešu, rudzu, auzu), miltu maisījumi, auzu pārslas, makaroni no mīkstajiem kviešu miltiem, putras mazajos iepakojumos, kuru sastāvā ir auzu pārslu tirgos gala patērētājiem, izveidosies tirgus vara, un pircējiem, pat Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem, samazināsies piegādātāju izvēle. 223 Ir sarežģīti izvērtēt, vai pircēja - mazumtirgotāja - vara ir līdzīga vai lielāka kā apvienošanās dalībniekiem kopā. Jautājums ir, kurai no pusēm ir lielāki zaudējumi, ja saistības tiek pārtrauktas. Ziņojumā ir norādīts, jau šobrīd DDZ lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē, tādējādi varbūt DDZ varētu vismaz daļu no mazumtirgotāju neakceptētā preču apjoma eksportēt. 224 Secināms, ka gadījumos, kad apvienošanās rezultātā izveidojas lielas apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas būtiski ietekmētajos tirgos, mazumtirgotāju iepirkuma vara, iespējams, nevarēs radīt pietiekamu pretspēku, jo darījuma vara visdrīzāk piederēs apvienotajam uzņēmumam un pircēju izvēles iespējas būs ierobežotas. KP pieļauj, ka prognozējamā situācija var izvērsties arī tādējādi, ka darījuma partneri būs līdzīgās pozīcijās. EK pie līdzīgiem konkurences apstākļiem apšaubīja argumentu par mazumtirgotāju iepirkuma varu, jo pircējam nav citu variantu, kā sadarboties ar apvienoto tirgus dalībnieku.63