15. Article

Pieteikuma iesniedzēja pieteikumā lūgusi atzīt Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Turklāt gan Pieteikuma iesniedzēja, gan vairākas lietā pieaicinātās personas vērsušas uzmanību uz to, ka par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam būtu atzīstams arī Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas noteic ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu apmēru (sk. tiesībsarga viedokli lietas materiālu 2. sēj. 9. lp. un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli lietas materiālu 2. sēj. 19. lp.). Proti, Noteikumu Nr. 859 3. punkts noteic, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai personai šādā apmērā: 3.1. par sniegtu juridisko konsultāciju - 30 euro stundā; 3.2. par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu - 50 euro; 3.3. par apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības sastādīšanu - 65 euro; 3.4. par kasācijas sūdzības sastādīšanu - 80 euro; 3.5. par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas izlemšanai (iesniegumi, lūgumi vai paskaidrojumi (izņemot dokumentu par informācijas pieprasīšanu un šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus)) - 26 euro; 3.6. par šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktā minēto dokumentu papildinājumu sastādīšanu - 26 euro; 3.7. par pārstāvību tiesas sēdē - 40 euro stundā; 3.8. par iepazīšanos ar lietas materiālu vienu sējumu vienas tiesas instances ietvaros - 20 euro. Noteikumu Nr. 859 4. punkts noteic, ka valsts sedz izdevumus par sniegtu juridisko konsultāciju šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajā apmērā ne vairāk kā par piecām stundām vienas lietas ietvaros. Savukārt šo noteikumu 5. punkts paredz, ka valsts sedz izdevumus ne vairāk kā par piecu šo noteikumu 3.2. līdz 3.6. apakšpunktā minēto dokumentu sastādīšanu vienas lietas ietvaros. Tādējādi ar šīm normām Ministru kabinets ir palielinājis apmēru, kādā atlīdzināmas ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas, mēģinot tiesisko regulējumu pēc iespējas pielīdzināt Noteikumiem Nr. 1493 (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. TA-373 "Grozījumi Noteikumos Nr. 859" sākotnējās ietekmes izvērtējumu (anotāciju)). Lai arī lieta par Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas noteic ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu apmēru, atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam) netika ierosināta, atzīstams, ka šajos punktos ietverts apstrīdētajām normām līdzīgs tiesiskais regulējums. Satversmes tiesa secina, ka Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas noteic ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu apmēru, ir cieši saistīts ar apstrīdētajām normām un pēc būtības tās aizstāj. Minētie noteikumu punkti tāpat neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā. Proti, arī Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa) satur tādu tiesisko regulējumu, ko Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. No procesuālās ekonomijas principa izriet, ka nebūtu lietderīgi atkārtoti lemt par jautājumiem, kas var tikt izlemti šīs lietas ietvaros. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka prasījuma robežu paplašināšana spriedumā ir iespējama un pat nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi. Satversmes tiesas procesā iespējami gadījumi, kad ir pieļaujams un pat nepieciešams iziet ārpus prasījuma robežām, iekļaujot pārbaudē arī tādas normas, kuras nav tikušas apstrīdētas (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 25. punktu). Satversmes tiesa ex officio prasījuma robežas var paplašināt, ievērojot zināmus kritērijus, visupirms "ciešās saistības koncepciju". Lai secinātu, vai konkrētā gadījumā ir iespējams un nepieciešams paplašināt prasījuma robežas attiecībā uz citām normām, ir jānoskaidro: 1) vai tās normas, attiecībā uz kurām prasījums tiek paplašināts, ir tik cieši saistītas ar lietā apstrīdētajām normām, ka to izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai; 2) vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. 2010-06-01 17.1. punktu). Kā apstrīdētās normas, tā arī Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa) ir pieņemts, pamatojoties uz likumdevēja paredzēto pilnvarojumu noteikt privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru, tādējādi visas šīs normas ir cieši saistītas. Turklāt ir nepieciešams izvērtēt Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa) atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam Satversmes tiesas procesa principu ievērošanas aspektā. Visu šo normu, ciktāl tās noteic ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu apmēru, atzīšana par neatbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir iespējama tā paša pamatojuma ietvaros. Satversmes tiesa jau šā sprieduma 14. punktā ir norādījusi uz principiem, kas Ministru kabinetam jāievēro, īstenojot rīcības brīvību ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājuma apmēra noteikšanā, lai tiktu nodrošināta tiesību normu atbilstība vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām, kā arī starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām. Līdz ar to Satversmes tiesa pēc būtības jau ir izspriedusi arī Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, atbilstību Satversmei. Līdz ar to arī Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.