16. Article

Pieteikuma iesniedzējs ir tiesājamā persona, kam tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, un viņš lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas, ciktāl tās liedza viņam piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš bija reģistrēts. 16.1. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai, no vienas puses, jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai, bet, no otras puses, jāievēro tiesiskās vienlīdzības princips un jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Ja konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesa precizē, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 13. punktu). Tas saistāms ar to, ka tiesiskas valsts princips prasa, lai Satversmes tiesa atbilstoši tās kompetencei nodrošinātu tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā nepieciešams precizēt, kādā apjomā un attiecībā uz kurām personām izvērtējama apstrīdēto normu satversmība. 16.2. Pieteikumā apstrīdēta Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā un astotā daļa. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa noteic, ka aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar šā likuma 32. panta ceturto daļu balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Tādējādi apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā kriminālprocesā iesaistītās personas ar atšķirīgu tiesisko statusu - aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, - piedalās pašvaldības domes vēlēšanās. Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, uz visām šā likuma 32. panta astotajā daļā minētajām personām - aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, - neatkarīgi no šo personu kriminālprocesuālā statusa attiecas viena un tā pati kārtība, kādā šīs personas piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums. Satversmes tiesa atzīst: izvērtējot ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma ietekmi uz visām Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. pantā astotajā daļā minētajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras tādējādi nonākušas apstrīdēto normu tvērumā, tiek nodrošināta lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01 12.2. punktu). Saeima atbildes rakstā izteikusi viedokli par apstrīdēto normu piemērošanu un norādījusi, ka izskatāmajā lietā aplūkojamais jautājums ir par personas, kurai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, tiesībām balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir reģistrēta, ja šī persona atrodas apcietinājumā cita vēlēšanu apgabala teritorijā. Savukārt papildu paskaidrojumos Saeima norādījusi, ka apstrīdētās normas skar šauru un specifisku apcietināto personu loku, un nav pievērsusies šo normu piemērošanas aspektiem atsevišķi attiecībā uz apcietinātajām personām ar atšķirīgu kriminālprocesuālo statusu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 33. lp. un 7. sēj. 147. un 151. lp.). Arī pieaicināto personu viedokļos apstrīdēto normu satversmība ir vērtēta šādā aspektā, proti, pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojums aplūkots attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā esošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums (sk., piemēram, tiesībsarga viedokli lietas materiālu 8. sēj. 49.-54. lp. un Centrālās vēlēšanu komisijas viedokli lietas materiālu 8. sēj. 10.-13. lp.). Satversmes tiesa secina, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā ietilpstošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, izvērtētu apstrīdēto normu satversmību neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona, kurai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā persona. Abas apstrīdētās normas - Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā un astotā daļa - regulē kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, un tādējādi ir savstarpēji cieši saistītas. Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs šo normu kā vienota tiesiskā regulējuma satversmību. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam, ciktāl šīs normas liedz balsot pašvaldības domes vēlēšanās aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrētas.