19. Article

Lai izvērtētu to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-50-01 15. punktu). Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01 15. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tikai būtiski procedūras pārkāpumi ir pamats tam, lai atzītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. un 18.5. punktu). 19.1. Lai gan apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots tiesiskais regulējums, tomēr Satversmes tiesai jāpārbauda, vai katra no minētajām normām ir pieņemta pienācīgā kārtībā. 19.1.1. 1994. gada 13. janvārī pieņemtajā Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā bija iekļauts balsošanas nosacījums, kas saistīts ar atrašanos attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minētajā likumā jau sākotnēji bija paredzēts īpašs balsošanas regulējums tiem vēlētājiem, kas veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Šā likuma 32. panta trešā daļa paredzēja: "Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā." Saglabājot šo balsošanas nosacījumu, minētā norma vairākkārt tika terminoloģiski precizēta un izteikta jaunā redakcijā ar 2000. gada 6. aprīļa likumu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" un ar 2004. gada 11. oktobra likumu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa spēkā esošajā redakcijā tika pieņemta ar 2020. gada 11. jūnija likumu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 617/Lp13 "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 617/Lp13) tika iesniegts Saeimai 2020. gada 12. martā un izskatīts trijos lasījumos. Likumprojekta Nr. 617/Lp13 izskatīšanas laikā par to saņemti vairāki priekšlikumi, kas apspriesti 13. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 7. sēj. 88.-123. lp.). Minētie priekšlikumi neskāra izskatāmajā lietā apstrīdēto pamattiesību ierobežojumu. Likums "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" tika pieņemts 2020. gada 11. jūnijā un izsludināts 2020. gada 22. jūnijā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 119C. Tādējādi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa ir izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. 19.1.2. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa tika pieņemta ar 2004. gada 11. novembra likumu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 893 "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 893) tika iesniegts Saeimai 2004. gada 12. augustā un izskatīts trijos lasījumos. Likumprojekta izskatīšanas laikā par to saņemti Saeimas Juridiskā biroja, kā arī deputātu sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti