20. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu). Satversmes 116. pants noteic, ka tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību". Turklāt tas, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, Satversmes tiesai ir jāvērtē, ievērojot pašreizējo sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 20.1. punktu). Satversmes 101. pants paredz būtiskas tiesības, kas kalpo kā pamats demokrātiskas iekārtas pastāvēšanai un ir vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu. Tās ir tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sal. sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1. punktu). Tādēļ jo īpaši tādam ierobežojumam, kas attiecas uz pašvaldības domes vēlēšanu tiesībām, ir jābūt noteiktam svarīgu sabiedrības interešu - leģitīma mērķa - labad. Satversmes tiesas procesā pienākums uzrādīt un pamatot pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 20. punktu). Saeima papildu paskaidrojumos norāda, ka Pieteikuma iesniedzējam bija pienākums pirms vēršanās Satversmes tiesā izmantot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus un tāpēc tai neesot pamata izteikt apsvērumus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 101. pantam, jo no šīm normām neizriet minētajā Satversmes pantā noteikto tiesību ierobežojums (sk. lietas materiālu 7. sēj. 150. lp.). Tādējādi Saeima ne atbildes rakstā, ne papildu paskaidrojumos nav norādījusi, kāds ir apstrīdētajās normās noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis. Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi: ja Saeimas atbildes rakstā nav norādīts, kāds ir ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, Satversmes tiesai ex officio ir pienākums objektīvi izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esību vai - tieši pretēji - neesību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu un 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 15. punktu). 20.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajām normām nav leģitīma mērķa. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas mērķis esot atvieglot vēlēšanu komisiju darbu, atbrīvojot tās no pienākuma organizēt pašvaldības domes vēlēšanas tiem vēlētājiem, kuri atrodas apcietinājumā ārpus atbilstošā vēlēšanu apgabala teritorijas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 15. lp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, mērķis atvieglot izpildvaras darbu pats par sevi neatbilst nevienam no Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem. Savukārt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotās daļas mērķis esot piešķirt tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās apcietinātajām personām atbilstoši Spriedumam lietā Nr. 2002-18-01 un Spriedumam lietā "Hirst (no. 2) v. The United Kingdom". 2004. gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" projekta anotācijā norādīts, ka "tiek paplašināts subjektu loks, kam ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī precizēti aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi". Ar attiecīgo likumu citstarp tika paredzētas tiesības apcietinātajām personām balsot tādā pašā kārtībā, kāda līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim bija noteikta tikai personām, kas veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Tādējādi pēc 2004. gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" spēkā stāšanās gan uz apcietinātām personām, gan vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, attiecas Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas noteikumi. Proti, balsošana šo vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja viņi atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēti. Minētā likuma projekta anotācijā ir ietverta atsauce uz Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepciju, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 24. oktobra rīkojumu Nr. 658. Šīs koncepcijas mērķis ir ieviest iepriekšēju vēlētāju reģistrēšanu un izveidot vēlētāju reģistru. Koncepcijā norādīts, ka tiek saglabāta līdzšinējā kārtība to vēlētāju - t. i., personu, kurām veselības stāvokļa dēļ nav iespēju ierasties vēlēšanu telpās, vai personu, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, - tiesību nodrošināšanai, kuri vēlēšanu dienā nevar fiziski ierasties vēlēšanu iecirknī. Likumdevējs, saglabājot apstrīdētajās normās iekļauto pamattiesību ierobežojumu, nav norādījis un pamatojis šā ierobežojuma leģitīmo mērķi. Arī no 8. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem nav iespējams to izsecināt (sk. lietas materiālu 5. sēj. 62.-88. lp.). Ar apstrīdētajām normām noteiktais pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojums personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, nodrošina vienīgi valsts un pašvaldību resursu ietaupījumu. 20.2. Tiesībsargs norāda, ka faktiskās grūtības nodrošināt personu, kuras ilgstoši atrodas ieslodzījuma vietā, piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar leģitīmu mērķi (sk. lietas materiālu 8. sēj. 49.-54. lp.). Tiesībsarga 2013. gadā veiktās pārbaudes lietas par apcietināto personu tiesībām piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ietvaros Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi uz praktiskām grūtībām nodrošināt apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Pārvalde paskaidrojusi, ka ieslodzījuma vietās būtu organizējama balsošana par visu pašvaldību domju kandidātu sarakstiem. Tas sarežģītu vēlēšanu procesu, jo konkrētās ieslodzījuma vietas administrācijai būtu jāsagatavo visi, t. i., katrai administratīvajai teritorijai atbilstošie vēlētāju saraksti. Šādu vēlētāju sarakstu sagatavošana prasītu daudz laika un būtu saistīta ar risku, ka tajos var nebūt iekļautas personas, kas ieslodzījuma vietā ievietotas īsi pirms vēlēšanu dienas (sk. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstuli tiesībsargam lietas materiālu 8. sēj. 58. lp.). Savukārt Tieslietu ministrija norādījusi, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt "pēc iespējas garantēt personām tiesības piedalīties vēlēšanās, tajā pašā laikā samērojot šo tiesību realizēšanu ar faktiskām iespējām nodrošināt vēlēšanu norisi". Ministrija paskaidrojusi, ka, ņemot vērā lielo vēlēšanu apgabalu skaitu pašvaldību domju vēlēšanās, tehniski ir sarežģīti un grūti nodrošināt balsošanu vienā atrašanās vietā par visu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstiem (sk. Tieslietu ministrijas vēstules tiesībsargam lietas materiālu 8. sēj. 61. un 75. lp.). Tiesībsargs savā atzinumā minētajā pārbaudes lietā secinājis, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ietvertajam regulējumam attiecībā uz kārtību, kādā apcietinātās personas var balsot pašvaldības domes vēlēšanās, nav leģitīma mērķa (sk. lietas materiālu 8. sēj. 70.-71. lp.). Tieslietu ministrija savā viedoklī, kuru iesniedza izskatāmajā lietā, norādījusi, ka vēlēšanu tiesībām jābūt praktiski īstenojamām bez nepamatotiem ierobežojumiem, un atzīst, ka apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ir ierobežotas tehnisku risinājumu trūkuma dēļ (sk. lietas materiālu 8. sēj. 40. lp.). Ministrija citstarp sniedza informāciju par tās izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", kas paredz noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, varēs īstenot tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu. Saeima 2022. gada 22. februārī minēto likumprojektu pieņēma pirmajā lasījumā (sk. likumprojektu Nr. 1326/Lp13 "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", pieejams Saeimas likumprojektu reģistrā). 20.3. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 secinājumu daļas 1. punktu). Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem. Tādējādi izskatāmajā lietā nav iespējams secināt, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums aizsargātu kādas svarīgas sabiedrības intereses. Tā kā apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.