8. Article

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 5. sēj. 89.-101. lp. un 6. sēj. 47.-59. lp.). Minētie priekšlikumi neattiecās uz izskatāmajā lietā apstrīdēto pamattiesību ierobežojumu. Likums "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" tika pieņemts 2004. gada 11. novembrī un izsludināts 2004. gada 25. novembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 187. Tādējādi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa ir izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus par apstrīdēto normu izsludināšanas kārtību. Arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulētas. 19.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan paredzamai. Proti, tiesību normai jābūt formulētai pietiekami precīzi un skaidri. Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personām skaidri paredzēt noteikumu piemērošanas jomu un nozīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu). Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa paredz vēlēšanu tiesības aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, un noteic, ka balsošana šīm personām tiek organizēta to atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto daļu balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. No apstrīdētajām normām ir iespējams izsecināt kārtību, kādā tiek organizētas pašvaldības domes vēlēšanas personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Tādējādi persona var izprast no apstrīdētajām normām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt šo normu piemērošanas sekas. 19.3. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas ir pretrunā ar labas likumdošanas principu, jo likumdevējs neesot pārbaudījis to atbilstību Satversmei, ņemot vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustās atziņas. Pēc Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 2. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 6., 8. un 91. pantam" (turpmāk - Spriedums lietā Nr. 2002-18-01) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 6. oktobra sprieduma lietā "Hirst (no. 2) v. The United Kingdom", pieteikums Nr. 74025/01, (turpmāk - Spriedums lietā "Hirst (no. 2) v. The United Kingdom") pieņemšanas likumdevējs ar 2009. gada 26. februāra likumu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" esot paredzējis īpašu kārtību, kādā vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, Saeimas vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējam bija jāpārskata arī Pašvaldības domes vēlēšanu likums, paredzot līdzīgu kārtību - bez ierobežojumiem - arī pašvaldību domju vēlēšanās. Spriedumā lietā Nr. 2002-18-01 tika vērtēti Saeimas vēlēšanu tiesību ierobežojumi, neapskatot ierobežojumus attiecībā uz pašvaldības domes vēlēšanām. Pašvaldības domes vēlēšanu administrēšanu un organizēšanu veic konkrētās pašvaldības vēlēšanu komisija, un tā ir atbildīga tikai par savas pašvaldības domes vēlēšanām. Katras pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu, un minētā sprieduma pieņemšanas brīdī Latvijā bija 552 pašvaldību vēlēšanu apgabali (sk.: Centrālās vēlēšanu komisijas statistika, pieejama: www.cvk.lv). Vēlētājam pašvaldības domes vēlēšanās ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņa reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā viņam pieder nekustamais īpašums. Savukārt atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam Latvija iedalāma piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos. Personai ir tiesības balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā un izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Tādējādi Saeimas vēlēšanu un pašvaldības domju vēlēšanu norise un organizēšana būtiski atšķiras. Līdz ar to Spriedumā lietā Nr. 2002-18-01 izdarītie secinājumi nevar tikt automātiski attiecināti uz pamattiesību ierobežojumu, kas noteikts Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotajā daļā. Savukārt Spriedumā lietā "Hirst (no. 2) v. The United Kingdom" tika vērtēts absolūts aizliegums notiesātajām personām piedalīties parlamenta vēlēšanās. Satversmes tiesa nekonstatē būtiskus likumdošanas procedūras pārkāpumus ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas procesā. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.