4. Article

Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas konkrētais tirgus Konkrētās preces tirgus 61 Iesniedzējs norāda, ka no pieprasījuma aizstājamības puses nav iespējams definēt konkrētās preces tirgu plašāk par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas (RAS) tirgu, jo normatīvie akti noteic tikai divas alternatīvas RAS nodrošināšanai, t.i., ražotājam veidot savu RAS vai uzticēt tās organizēšanu un koordinēšanu RASO, kurai ir noslēgts līgums ar VVD. 62 Tāpat Iesniedzējs uzskata, ka definēt konkrētās preces tirgu šaurāk, iedalot to pēc apsaimniekojamā atkritumu veida, būs nepamatoti, jo komersantam, kas ražo vai laiž Latvijas tirgū preces, no saimnieciskās darbības var rasties dažāda veida atkritumi. 63 KP nepiekrīt iepriekš minētajam Iesniedzēja apgalvojumam. Ražotājam, kurš rada konkrēta veida iepakojuma un VKP atkritumus, ir nepieciešams konkrēta iepakojuma un VKP atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums. Konkrētas preces vai iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nav iespējams aizvietot ar citas preces vai iepakojuma veida apsaimniekošanas pakalpojumu. Līdz ar to, piemēram, nav iespējams uzticēt VKP apsaimniekošanu RASO, kurš nodrošina tikai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai otrādi. 64 No iepriekš minētā var secināt, ka no pieprasījuma puses VKP, Izlietotā iepakojuma, EEI un transportlīdzekļu apsaimniekošana nav savstarpēji aizvietojami pakalpojumi. Pieprasījuma aizvietojamība. 65 Patērētāji preces iegādājas kopā ar tā iepakojumu. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā14, kļūstot par izlietoto iepakojumu. Patērētāju rīcībā nonāk dažādu materiālu veidu izlietotais iepakojums, un tiem nepieciešams atbrīvoties no visa veida un materiāla izlietotā iepakojuma. Izlietotais iepakojums15 pēc būtības uzskatāms par atkritumiem, uz kuru attiecas AAL minētā atkritumu16 definīcija. 66 RASO, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas normu izpildi, slēdz līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem17 (t.sk. atkritumu tirgotājiem un atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem), lai nodrošinātu izlietotā iepakojuma savākšanu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, t.sk. no mājsaimniecībām (gala patērētājiem) šķiroto atkritumu savākšanas laukumos u.c. Minētie līgumi paredz visa veida izlietotā iepakojuma savākšanu. 67 Lai izpildītu normatīvajos aktos katram iepakojuma materiāla veidam noteiktās pārstrādes un reģenerācijas normas, RASO primāri ir jānodrošina katra iepakojuma materiāla veida savākšana nepieciešamajā apjomā, šķirošanas procesā katru iepakojuma materiāla veidu nodalot. Tādējādi no RASO viedokļa katra atsevišķā iepakojuma materiāla veida savākšana, pārstrāde, reģenerācija (t.i., apsaimniekošana) nav aizvietojama ar cita iepakojuma materiāla veida savākšanu, pārstrādi, reģenerāciju (t.i., apsaimniekošanu). 68 Līdz ar to arī no DRN piemērošanas un iepakojuma apsaimniekošanas viedokļa viena iepakojuma materiāla veida apsaimniekošana nav aizvietojama ar cita iepakojuma materiāla veida apsaimniekošanu. Piedāvājuma aizvietojamība, 69 Preču ražotāji preču iepakošanai izvēlas dažāda veida un materiāla primāro, sekundāro un transporta iepakojumu, ņemot vērā preces veidu, materiāltehniskās īpašības, konsistenci un citus raksturlielumus. 70 Kopā ar preci pie patērētāja nonāk primārais iepakojums, tam ir būtiska nozīme preces kvalitātes saglabāšanā un atpazīstamības nodrošināšanā. 71 Piemēram, dzērienu ražotāji preces (dzērienus) iepako, izmantojot tehnoloģiskās iekārtas. Ražotāju rīcībā esošās tehnoloģiskās iekārtas nodrošina dzērienu iepakošanu noteikta tilpuma un materiāla veida primārajā un sekundārajā iepakojumā. Dzērienu ražotājiem, lai tie mainītu iepakojuma materiāla veidu ražotajiem dzērieniem, pirmšķietami ir jāveic izmaiņas: (1) uzņēmuma ražošanas un attīstības stratēģijā (t.sk. tradīcijās); (2) tehnoloģiskajās iekārtās, tās nomainot vai modificējot. Līdz ar to dzērienu iepakošanai izmantojamo iepakojuma materiāla veidu izmaiņas dzērienu ražotājiem var radīt būtisku finanšu resursu patēriņu, padarot iepakojuma materiāla veida maiņu par ekonomiski neizdevīgu. Līdzīgu secinājumu var izdarīt attiecībā uz citu preču ražotājiem, kuru izveidotā ražošana paredz noteikta veida tehnoloģisko iekārtu, procesu un iepakojuma materiālu veidu izmantošanu savas ražotās preces iepakošanai. 72 Līdz ar to no preču ražotāju viedokļa pirmšķietami viena veida iepakojuma materiāls (un attiecīgi tā apsaimniekošana) nav aizvietojams ar cita veida materiāla iepakojumu un tā apsaimniekošanu. 73 Izvērtējot Lietas ietvaros esošo informāciju, KP konstatē, ka vairāki RASO, kas darbojas vienā RAS, darbojas arī citā RAS (skat. tabulu Nr. 1). Minētais vienlaikus neļauj secināt, ka vienas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros sniegtais pakalpojums no piedāvājuma puses ir aizstājams ar citas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros sniegto pakalpojumu. 74 Preces ražotājam un iepakotājam ir nepieciešams konkrētas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošinātais pakalpojums. Tāpat par darbību katrā RAS ir jāslēdz atsevišķs līgums ar VVD, kas tajā skaitā paredz normatīvajā regulējumā noteikto katras preces un iepakojuma atkritumu veida pārstrādes un reģenerācijas prasību izpildi. Ņemot vērā tabulu Nr. 1, konstatējams, ka vairākums RASO darbojas tikai vienā vai divās apsaimniekošanas sistēmās. Neviens RASO nedarbojas visās četrās apsaimniekošanas sistēmās. 75 Ar apvienošanos saistītie RASO, t.i., ZJ un Eko Rija, darbojas Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas ietvaros. Ministru kabineta 16.08.2017. noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursa nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 480)18 1. pielikumā ir noteikti iepakojuma materiāla veidi, t.i., (1) stikls, (2) plastmasa, (3) papīrs, (4) metāls, (5) koks, un normatīvajā regulējumā katram materiāla veidam ir noteiktas pārstrādes un reģenerācijas normas (%) no tirgū laistā iepakojuma materiāla veida apjoma. 76 KP 2021. gada Izlietotā stikla iepakojuma apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus uzraudzībā ir secinājusi, ka no DRN piemērošanas un iepakojuma apsaimniekošanas viedokļa viena iepakojuma materiāla veida apsaimniekošana nav aizvietojama ar cita iepakojuma materiāla veida apsaimniekošanu19. 77 Saskaņā ar VVD apkopoto informāciju par RAS ietvaros apsaimniekoto Izlietotā iepakojuma apjomu visi iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā darbojošies RASO apsaimnieko visus iepakojuma materiālu veidus. 78 Ņemot vērā to, ka (1) katrs RASO, kas darbojas konkrētas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, apsaimnieko visus iepakojuma materiāla veidus, (2) preces ražotājs savas tirgū laistās preces iepakošanai izmanto vairāku materiālu veidu iepakojumu, (3) iepakotājs slēdz vienu līgumu ar vienu RASO par visiem tirgū laistiem iepakojuma materiāla veidiem, var secināt, ka konkrētās lietas ietvaros apvienošanās radītā ietekme uz konkurenci būtiski nemainītos, ja konkrētās preces tirgus tiktu vērtēts konkrētas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, nevērtējot katru iepakojuma materiāla veidu atsevišķi. Tādējādi konkrētās lietas ietvaros konkrētās preces tirgus definīcija var palikt atvērta. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 79 Saskaņā ar DRNL noteikto preces ražotājs ir persona, kura ražo vai pirmā laiž apgrozījumā preces Latvijā un maksā DRN par Iepakojumu, VKP un transportlīdzekļiem atbilstoši DRNL 3. pantam20. 80 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto RASO ir jānodrošina mājsaimniecībā radītā Izlietotā iepakojuma pieņemšana Latvijas teritorijā21. 81 Tāpat RASO ir jānodrošina, lai Latvijas teritorijā savāktais izlietotais iepakojums tiktu (1) nogādāts pārstrādei un reģenerācijai, (2) pārstrādāts vai reģenerēts. Atsevišķu izlietotā iepakojuma materiālu veidu pārstrādi veic Latvijā (piemēram, plastmasas), tomēr citus materiālu veidus pamatā pārstrādā/reģenerē ārpus Latvijas teritorijas (piemēram, stiklu). Līdz ar to RASO jānodrošina atsevišķu iepakojuma materiālu veidu nogādāšana pārstrādei/reģenerācijai, t.sk. ārpus Latvijas teritorijas. Savākto iepakojumu uz pārstrādes un reģenerācijas iekārtām galvenokārt nogādā RASO sadarbības partneri, piemēram, sadzīves atkritumu apsaimniekotāji. 82 Tādējādi secināms, ka RASO, lai tas varētu darboties, noslēgto līgumu ietvaros ir jānodrošina: (1) visa veida Izlietotā iepakojuma savākšana visā Latvijas teritorijā, (2) visa veida Izlietotā iepakojuma nogādāšana atbilstošās pārstrādes un reģenerācijas iekārtās, (3) pārstrādes un reģenerācijas veikšana nepieciešamajā apjomā.22 83 Ņemot vērā, ka RASO sniegtā pakalpojuma saņēmējs ir DRN maksātājs Latvijas teritorijā, kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāms Latvijas teritorija. Konkrēto ģeogrāfisko tirgu attiecībā uz apsaimniekošanas sistēmas ietvaros RASO veiktajām darbībām nav pamata noteikt šaurāk pa reģioniem vai apdzīvotām vietām, jo pakalpojums tiek sniegts visā Latvijā un nav nozīmes pakalpojuma saņēmēja atrašanās vietai.