1. Article

Konceptuālā ziņojuma izstrādes priekšvēsture 2017.gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Neredzīgo bibliotēku un Kultūras informācijas sistēmu centru īstenoja bibliotēku nozares "nulles budžeta" sagatavošanas pilotprojektu, kura mērķis bija pārskatīt bibliotēku nozares politikas īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, un kura ietvaros atbilstoši "nulles budžeta" metodikai tikai aplūkots viena bibliotēku sistēmas apakšmērķa virziena - bibliotēku pakalpojumi sabiedrībai - esošais un alternatīvais pakalpojumu sniegšanas risinājums un tā ieviešanai nepieciešamās izmaksas minimālajā, pamata un premium līmenī. Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" izstrādes procesā" (prot. Nr.41, 1.§) 35.punktā noteikts Kultūras ministrijai turpināt nulles budžeta sagatavošanu, izstrādājot to pilnībā bibliotēku politikas nozarei un aptverot visas konkrētās iestādes funkcijas un sniegtos pakalpojumus. Ministru kabineta 2019.gada 5.februāra sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes procesā"" (prot. Nr.5, 33.§) 7.punktā "nulles budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes termiņš tika pagarināts līdz 2019.gada 15.augustam, uzdodot Kultūras ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai pārskatu par uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai. Kultūras ministrija 2019.gada 15.augustā Finanšu ministrijai iesniedza pārskatu par "nulles budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai, kas tika iekļauts Finanšu ministrijas 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā. Finanšu ministrijas 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā kopumā secināts, ka atsevišķas bibliotēku nozares politikas mērķu sasniegšanai īstenotās funkcijas un uzdevumus ir iespējams pārskatīt, taču alternatīvo funkciju īstenošanas modeli nepieciešams izdiskutēt ar pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītajām pusēm, izvērtēt funkciju un uzdevumus īstenošanā iesaistīto iestāžu kompetenci un kapacitāti, alternatīvā funkciju īstenošanas modeļa ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī veikt aprēķinus par alternatīvā funkciju un uzdevumu īstenošanas modeļa fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu. Attiecībā uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka tās darbība daļēji pārklājas ar Latvijas publisko bibliotēku darbību, ņemot vērā to, ka Bibliotēku likums nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir sniegt pakalpojumus visiem lietotājiem neatkarīgi no viņu fiziskā stāvokļa, tai skaitā veidojot atbilstošu aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem. Tāpat 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reģionālo filiāļu darbība nespēj pilnībā nodrošināt pakalpojumu pieejamību visai tās mērķauditorijai. Līdz ar to secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas daļēji varētu pārņemt publiskās bibliotēkas, īstenojot neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, savukārt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifiskās funkcijas - metodisko darbu, pielāgoto izdevumu sagatavošanu u.c. - potenciāli varētu pārņemt Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vienlaikus 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka būtiski ir saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā ar neredzīgajiem un vājredzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumu pieejamību vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars neredzīgo cilvēku, it īpaši Rīgā. Attiecībā uz Kultūras informācijas sistēmu centru 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka, lai gan Kultūras informācijas sistēmu centra darbība primāri ir saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, daļa tā īstenoto aktivitāšu funkcionāli pārklājas ar citu iestāžu, it īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, īstenotajām aktivitātēm, līdz ar to atbildība par to īstenošanu būtu pārskatāma. Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam"" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes procesā"" (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktam Kultūras ministrijai uzdots līdz 2020.gada 1.jūnijam sagatavot un kultūras ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Nepieciešamību pārskatīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību nosaka arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Par Kultūras ministrijas 2018.gada pārskatu" sniegtais ieteikums Kultūras ministrijai izvērtēt iespēju optimizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību.1