2. Article

Latvijas bibliotēku sistēma Bibliotēku nozari Latvijā kopumā veido 1505 bibliotēkas, tai skaitā Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Neredzīgo bibliotēka (ieskaitot tās septiņas struktūrvienības - filiālbibliotēkas), 770 pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem, 29 augstskolu, 19 koledžu un 664 vispārīgo un profesionālo izglītības iestāžu bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus šo izglītības iestāžu studentiem un izglītojamiem, kā arī 22 speciālās bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus konkrētā iestādē. Visas Latvijas bibliotēkas pilda Bibliotēku likuma 3.pantā noteiktās funkcijas - uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu - iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus - un nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu un sniegt bibliotēkas pakalpojumus, kā arī Bibliotēku likuma 15.pantā noteiktos pienākumus. Valsts nozīmes bibliotēkām, tostarp Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, ar Bibliotēku likuma 11.pantu noteiktas papildu funkcijas un uzdevumi, tai skaitā nodrošināt starpbibliotēku abonementa pakalpojumus, veidot datu bāzes un informācijas sistēmas attiecīgajā nozarē, sniegt metodisku palīdzību citām bibliotēkām atbilstoši darbības virzienam, nodrošināt bibliotēku krājumu komplektēšanas koordināciju un veikt zinātniskās pētniecības darbu. Reģionu galveno bibliotēku funkcijas un uzdevumi noteikti Bibliotēku likuma 12.pantā. Latvijā ir akreditētas 29 reģiona galvenās bibliotēkas. Saskaņā ar Bibliotēku likuma 17.pantu katras bibliotēkas darbību nodrošina tās dibinātājs, piešķirot finansējumu Bibliotēku likuma 3. un 15.pantā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajam regulējumam par bibliotēku finansējumu (Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi"). Kultūras ministrijas padotībā esošo bibliotēku darbības nodrošināšanai 2021.gadā tika izlietots finansējums 11 039 436 euro apmērā (skat. 1. un 4.tabulu). Politikas mērķus bibliotēku nozarei noteica Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401; turpmāk - pamatnostādnes), kurās bibliotēku nozarei atbilstoši pamatnostādņu 1.prioritātes "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" politikas rezultātam - "Nodrošināta labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai" noteikts rezultatīvais rādītājs - nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu, savukārt atbilstoši politikas rezultātam "Sekmēta cilvēkresursu attīstība un efektīva kultūrpārvaldība" noteikts rezultatīvais rādītājs - nodrošināt kultūras mantojuma institūciju sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums - turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras mantojuma uzkrāšanu, pamatnostādņu 2.prioritātes "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 1.Rīcības virziena "Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā izglītībā un neformālajā izglītībā" 1.2.uzdevuma "Nodrošināt daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu kultūras institūcijās" ietvaros veicamais 1.1.4.galvenais pasākums - attīstīt bērnu un jauniešu lasīšanas prasmi un vēlmi, nostiprinot esošās lasīšanas veicināšanas programmas, tostarp "Bērnu un jauniešu žūrija", "Grāmatu starts", mērķtiecīgi attīstot jaunas programmas riska grupām un 3.2.uzdevuma "Nodrošināt pētniecisko bāzi kultūras izpētei un nacionālās identitātes stiprināšanai, veicināt fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanu (tostarp Letonikā)" ietvaros veicamais 3.2.4.galvenais pasākums - attīstīt Latvijas Nacionālo bibliotēku kā Letonikas, nacionālās identitātes, informācijas un kognitīvo zinātņu pētniecības centru, t.sk. īstenot Latvijas Nacionālās enciklopēdijas veidošanas projektu, kā arī pamatnostādņu 4.prioritātes "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" 1.Rīcības virziena "Nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstību un pieejamību" 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums - turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras mantojuma uzkrāšanu, u.c. Detalizētāki mērķi un uzdevumi bibliotēku nozarei ir noteikti Kultūras ministrijas uz pamatnostādņu bāzes izstrādātajā Bibliotēku nozares stratēģijā 2014.-2020.gadam, kuras virsmērķis ir attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, un nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Politikas mērķi bibliotēku nozarei turpmākajam periodam ir noteikti arī jaunajā kultūrpolitikas plānošanas dokumentā Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143), rīcības virzienā "Kultūras mantojuma ilgtspēja" izvirzot uzdevumu "Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to pakalpojumu attīstību". Savukārt attiecībā uz kultūras piedāvājuma pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kultūrpolitikas pamatnostādņu projekta rīcības virzienā "Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai" ir iekļauts uzdevums "Nodrošināt kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem".