3. Article

Kultūras ministrijas padotībā esošo valsts pārvalžu iestāžu loma bibliotēku sistēmā Papildu bibliotēku funkcijām un uzdevumiem, kas izriet no Bibliotēku likuma, Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Neredzīgo bibliotēka, kā arī Kultūras informācijas sistēmu centrs - īsteno virkni specifisku funkciju un uzdevumu. 3.1. Latvijas Nacionālā bibliotēka Latvijas Nacionālā bibliotēka saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 1.pantu ir Latvijas Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai, ir visu Latvijas Republikas iespieddarbu glabātāja, nacionālo bibliogrāfisko resursu veidotāja un valsts bibliotēku sistēmas attīstības centrs. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno virkni specifisku funkciju: - veido nacionālās literatūras krājumu, nodrošina tā izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm; - selektīvi komplektē (iegādājoties, iegūstot apmaiņas ceļā, saņemot ziedojumu veidā) un glabā tos cittautu (ārvalstu) iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstībai, kā arī nodrošina to izmantošanu; - veic Latvijas centrālās depozītbibliotēkas funkcijas; - atbild par nacionālās bibliogrāfijas attīstību valstī, veido, uztur un pārvalda nacionālo bibliogrāfiju un nacionālo bibliogrāfisko datu un zināšanu organizācijas sistēmu un resursus; - organizē un veido Latvijas bibliotēku kopkatalogu sistēmu, lai nodrošinātu izmantotājus ar ziņām par visiem valstī esošajiem informācijas resursiem; - veic Latvijas starpbibliotēku abonementa centra funkcijas; - organizē un nodrošina parlamenta apkalpošanas bibliotekārā un informatīvā dienesta darbību; - īsteno kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīsta nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veido Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošina tā ilglaicīgu saglabāšanu. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 7.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo informāciju par bibliotēku nozari, realizē bibliotekāro procesu standartizācijas iniciatīvu, piedalās bibliotekārās darbības pamatvirzienu īstenošanā valstī, sniedz konsultatīvo palīdzību publiskajām bibliotēkām, ka arī bibliotēkām, kuram nav savu metodisko centru, kā arī veic zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē. Šo funkciju izpildē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumiem Nr.436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums" Latvijas Nacionālā bibliotēka veic atsevišķus specifiskus uzdevumus, tostarp: - nodrošina automatizētu internetā pieejamo tiešsaistes publikāciju vākšanu un arhivēšanu un elektronisko resursu (vai to pieejamības licenču) iegādi; - sadarbībā ar arhīviem un muzejiem īsteno bibliotēku, arhīvu un muzeju darba procesu standartizāciju; - organizē un koordinē bibliotēku krājumu atspoguļošanu elektronis kajos kopkatalogos, nodrošina bibliogrāfiskās kvalitātes kontroli valstī; - organizē obligāto eksemplāru krājuma un mazpieprasītās literatūras (repozitārija) veidošanu un pārrauga nacionālo informācijas krājumu un valsts nozīmes kolekcijas; - veido kārtējās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, sastāda un publicē bibliogrāfiskos rādītājus un koordinē retrospektīvās nacionālās bibliogrāfijas darbu valstī; - nodrošina starptautiskās standartnumerācijas (ISBN, ISSN, ISMN) funkcionēšanu Latvijā; - nodrošina nacionālā dokumentu piegādes un starpbibliotēku abonementa sistēmas centra darbību; - organizē un nodrošina Saeimas bibliotekāro un bibliogrāfisko apkalpošanu; - piedalās Latvijas bibliotēku attīstības stratēģijas izstrādāšanā, atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību un konsultācijas bibliotēkām, koordinē bibliotēku un informācijas sistēmu funkcionēšanu, veic bibliotēku statistisko uzskaiti; - veicina bibliotēku attīstību valstī, to efektīvu, lietderīgu un koordinētu darbību un sekmē nozares teorētisko un praktisko attīstību; - nodrošina bibliotekāru profesionālo tālākizglītību, organizējot kursus, seminārus, konferences un citus izglītojošus pasākumus; - pārstāv Latviju ar bibliotēku darbu saistītajās starptautiskajās organizācijās, piedalās nozares starptautisko programmu izstrādē un īstenošanā, starpvaldību vai tiešajos līgumos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām; - veido valsts statistiku par bibliotēku darbību un izdevējdarbību. Papildu šīm funkcijām un uzdevumiem Latvijas Nacionālā bibliotēka veic vairākus uzdevumus, piemēram, veido Nacionālo enciklopēdiju un nodrošina Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnes veidošanu un uzturēšanu, kā arī Latvijas kultūras kanona vērtību popularizāciju. Tāpat minēto funkciju un uzdevumu izpildes ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno dokumentārā mantojuma digitalizācijas pasākumus, veidojot Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku un tās resursus, kā arī attīsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra pakalpojumus. Kopš darbības uzsākšanas jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā 2014.gadā, pateicoties ēkas jaunās infrastruktūras sniegtajām iespējām, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir ievērojami paplašinājusi īstenoto aktivitāšu klāstu un apjomu, kā arī būtiski palielinājusi bibliotēkas lietotāju skaitu. Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenoto aktivitāšu klāstu attiecībā pret Latvijas Neredzīgo bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem, jāpiemin, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir izveidotas pielāgotas darba vietas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī izveidota skaņu ierakstu studija. Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotās funkcijas un uzdevumus, 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka kopumā tās atbilst bibliotēku nozares normatīvajam regulējumam un plānošanas dokumentiem, lai arī atsevišķu funkciju izpilde - piemēram, Nacionālās enciklopēdijas izstrāde un Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnes veidošana un uzturēšana - nav noteikta ne normatīvajā regulējumā, ne plānošanas dokumentos. Līdz ar to 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nepieciešams aktualizēt likumu "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumus Nr.436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums", lai tie atbilstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotajām aktivitātēm. 2020.gada 10.septembrī Saeimā tika pieņemti Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", ar kuriem precizētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas. 1.tabula Latvijas Nacionālās bibliotēkas budžets Nosaukums Finansēšanas plāns 2019.gads Budžeta izpilde 2019.gads Finansēšanas plāns 2020.gads Budžeta izpilde 2020.gads Budžeta plāns 2021.gads Budžeta izpilde 2021.gads Budžeta plāns 2022.gads Resursi izdevumu segšanai 9 498 521 9 479 286 10 349 440 9 976 434 10 468 989 10 187 160 11 841 190 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - kopā 690 744 681 988 727 611 358 242 658298 388 091 658 298 Transferti 160 575 160 575 303 377 299 740 472 258 471 481 315 358 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 647 202 8 636 723 9 318 452 9 318 452 9 338 433 9 327 588 10 867 534 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 647 202 8 636 723 9 318 452 9 318 452 9 338 433 9 327 588 10 867 534 Izdevumi - kopā 9 672 834 9 549 763 10 453 276 9 841 299 10 707 960 10 280 987 11 841 190 Uzturēšanas izdevumi 9 358 706 9 235 805 9 740 731 9 128 754 9 882 026 9 455 108 10 679 963 Kārtējie izdevumi 9 301 128 9 181 105 9 629 571 9 017 594 9 801 303 9 374 493 10 632 838 Atlīdzība 5 935 052 5 897 887 6 374 679 5 812 444 6 531 832 6 291 795 7 395 348 Preces un pakalpojumi 3 366 076 3 283 218 3 254 892 3 205 149 3 269 471 3 082 698 3 237 490 Kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā un starptautiskā sadarbība 13 078 10 200 10 288 10 288 10 288 10 180 10 288 Starptautiskā sadarbība 13 078 10200 10 288 10288 10 288 10 180 10 288 Uzturēšanas izdevumu transferti 44 500 44 500 100 872 100 872 70 435 70 435 36 837 Kapitālie izdevumi 314 128 313 958 712 545 712 545 825 934 825 879 1 161 227 Pamatkapitāla veidošana 314 128 313 958 712 545 712 545 825 934 825 879 1 161 227 Finansiālā bilance -174 313 -70 477 -103 836 135 135 -238 971 -238 971 0 Finansēšana 174 313 174 313 103 836 103 835 238 971 238 971 0 Naudas līdzekļi un noguldījumi (bilances aktīvā) 174 313 174 313 103 836 103 835 238 971 238 971 0 Naudas līdzekļi 174 313 174 313 103 836 103 835 238 971 238 971 0 2.tabula Amata vietu skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Nosaukums Uz 01.06.2020 Uz 01.06.2021 Amata vietas 371 371 Slodzes 368,25 368,25 Vidējā alga iestādē no amatu saraksta 1129,03 1128,39 Vidējā alga pēc slodzēm 1137,46 1136,82 3.2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēc tās tipa ir publiska bibliotēka, kuras darbības mērķis atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.916 "Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums" ir nodrošināt personu ar redzes invaliditāti cilvēktiesības brīvi, neierobežoti saņemt kvalitatīvu informāciju neredzīgām un vājredzīgām personām piemērotā veidā, sniedzot bezmaksas pakalpojumus šajā jomā. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno sekojošas funkcijas, pamatojoties uz Bibliotēku likumā noteiktajām bibliotēku funkcijām, vienlaikus nosakot tās sniegto pakalpojumu specifisko mērķauditoriju: - sniedz bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā; - nodrošina bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu; - uzkrāj, sistematizē, kataloģizē, bibliografē un saglabā iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus. Īstenojot noteiktās funkcijas, Latvijas Neredzīgo bibliotēka atbilstoši tās kompetencei veic atsevišķus specifiskus uzdevumus, kas nav raksturīgi citām publiskajām bibliotēkām, tostarp: - izdod grāmatas un citus dokumentus Braila rakstā; - nodrošina ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām; - uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs; - pilnveido un attīsta tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.916 "Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums" noteiktajiem uzdevumiem Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno virkni specifisku aktivitāšu, piemēram: - izstrādā metodiku Braila pieraksta kvalitatīvai izmantošanai, ievērojot starptautiski noteiktos Braila punktu tehniskos standartus, un sekmē atbilstošu lietojumu Latvijā. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izstrādātie metodiskie norādījumi tiek izplatīti visām organizācijām, kas pielāgo tekstus Braila rakstā, nodrošinot vienotu pieeju Braila raksta izmantošanai; - sniedz konsultācijas par pielāgotās literatūras un citu pielāgoto formātu darbu reprodukciju veidošanu un izmantošanu, un darbu ar lietotājiem ar funkcionālo lasītnespēju; - veic lasītāju apmācības darbam ar Braila raksta printeri un citu tehnisko līdzekļu izmantošanu; - uzkrāj un apkopo informāciju par neredzīgo dzīvi, darbību, daiļradi, sasniegumiem zinātnē un sportā, sociālajām problēmām, sociālās aprūpes un rehabilitācijas jautājumiem. Pielāgoto izdevumu reproducēšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēkā ir izveidotas Braila raksta nodaļa un skaņu ierakstu studija. Braila raksta redakcija ir profesionāla redakcija, kuras speciālisti pilnībā pārzina Braila pieraksta specifiku, Braila raksta grāmatu poligrāfijas un iesiešanas metodiku. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotās literatūras izdevējs un izplatītājs Latvijā, un tās speciālisti sniedz konsultācijas par Braila pieraksta latviešu valodā izmantošanu citām institūcijām. Braila raksta redakcijā tiek sagatavotas un izdotas arī grāmatas palielinātā drukā, pielāgotās grāmatas vieglajā valodā, taktilās grāmatas un grāmatas ar kombinētiem pielāgojumiem. Tajā tiek sagatavoti izdales materiāli palielinātā drukā un Braila rakstā bibliotēkas un to filiāļu organizētajiem pasākumiem un izstādēm, kā arī izdoti pielāgotā formāta periodiskie izdevumi. Skaņu ierakstu studija ieskaņo audiogrāmatas pielāgotā formātā (mp3 CD diski, zibatmiņas un citi digitālie datu nesēji), kas paredzēti personām ar lasīšanas traucējumiem. 2021.gadā ierakstīti, apstrādāti un tiražēti 297 audioierakstu nosaukumi pielāgotajā audioformātā (3644 stundas). Studijā ieraksta arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkoto izstāžu audio gidus un citus informatīvos materiālus, lai padarītu tos pieejamus personām ar lasīšanas traucējumiem. Lai veicinātu bērnu lasītprasmi Braila rakstā, Latvijas Neredzīgo bibliotēka izdod grāmatas ar kombinētiem pielāgojumiem (Braila raksts un audioformāts, Braila raksts un palielināta druka), kuras bērni var lasīt kopā ar saviem redzīgajiem vecākiem. Rūpējoties par bērniem ar kombinēta spektra traucējumiem, ir uzsākta grāmatu izdošana vieglajā valodā Braila rakstā. Lai veicinātu bērnu lasīt prasmi un interesi par literatūru, Latvijas Neredzīgo bibliotēka iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", reproducējot grāmatas pielāgotā formātā. Pirmsskolas vecuma bērni tiek nodrošināti ar pielāgoto literatūru izdevniecības "Liels un mazs" atbalstītajā lasīšanas veicināšanas programmā "Mūsu mazā bibliotēka". Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mērķauditorijas aptvērumu un līdz ar to arī pakalpojumu pieejamību būtiski ir paplašinājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra Direktīva (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk - Direktīva Nr.2017/1564). Ar Direktīvu Nr.2017/1564, kas ir pārņemta Latvijas Republikas likumdošanā ar 2018.gada 6.decembra grozījumiem Autortiesību likumā, pielāgotu darbu kopijas var tikt izgatavotas arī izmantošanai cilvēkiem, kuri nav neredzīgi vai vājredzīgi, bet kuriem nav iespējams pilnvērtīgi izmantot parastos iespieddarbus, piemēram, cilvēkiem ar disleksiju vai fiziskiem traucējumiem, kas liedz izmantot iespieddarbus. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intelectual Property Office, turpmāk - WIPO) atzīta kompetentā organizācija, un tā piedalās WIPO izveidotajā Pieejamu grāmatu konsorcijā (ABC - Accessible Books Consortium)2. Līdz ar to Latvijas Neredzīgo bibliotēka lasītājiem var piedāvāt plašu pielāgotās literatūras klāstu svešvalodās, kā arī nodrošināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas audiogrāmatu pieejamību valstīs, kuras ir pievienojušās WIPO Marakešas līgumam3, kas atvieglo piekļuvi publicētiem darbiem personām ar redzes traucējumiem un citām lasīšanas grūtībām. Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas Rīgā, neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, iekļaujoties vienotā infrastruktūrā ar citām organizācijām un iestādēm, kas apkalpo cilvēkus ar būtiskiem redzes traucējumiem (Latvijas Neredzīgo biedrība, Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs, Strazdumuižas dienas centrs, Rīgas Strazdumuižas vidusskola un speciālā pirmsskolas izglītības iestāde bērniem ar redzes traucējumiem). Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir septiņas struktūrvienības - filiālbibliotēkas, kas izveidotas Latvijas lielākajās pilsētās, cilvēku ar redzes traucējumiem lokalizācijas vietās, kur tiem vēsturiski bija nodrošinātas darba iespējas un dzīvesvietas, un kur atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālās organizācijas. Piecas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālo organizāciju telpās vai to tiešā tuvumā. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas veic Latvijas reģionu iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, izmantojot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reproducētos darbus pielāgotajos formātos. - Balvu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Balvu, Alūksnes un Gulbenes novados, Smiltenes novada Apes pilsētā un Apes pagastā, Madonas novada Lubānas pilsētā; - Cēsu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Cēsu, Limbažu, Madonas, Smiltenes, Valkas Valmieras novados un Siguldas novada Lēdurgas pagastā; - Daugavpils filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Daugavpils valstspilsētā, Augšdaugavas, Jēkabpils, Krāslavas novados un Aizkraukles novada Daudzeses, Jaunjelgavas, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Staburaga, Sūnākstes un Zalves pagastos; - Jelgavas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Jelgavas valstspilsētā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Ķekavas un Tukuma novados; - Liepājas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Liepājas valstspilsētā, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novados; - Rēzeknes filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Rēzeknes valstspilsētā, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Varakļānu un Rēzeknes novados un Krāslavas novada 2025ītājus Ventspils valstspilsētas, Talsu un Ventspils novados. 3.tabula Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas Filiāle Krājuma vienību skaits No tām - Braila raksts No tām - audio grāmatas Braila iekārtas, palielināšanas iekārta, telelupa Datori, printeri Telpu stāvoklis. Tehniskais aprīkojums. Telpu piederība un platība. Darbinieku skaits Lasītāju skaits 2021. g. No tiem neredzīgi, vājredzīgi Balvi 4059 232 2164 5 5 Labs. Aprīkojums atbilstošs. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. Balvu novada pašvaldības telpas (35,4 m2). 1 296 36 Cēsis 5566 1270 2369 4 4 Apmierinošs. 2019.gadā veikts telpu remonts. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. Latvijas Neredzīgo biedrības telpas (94,3m2). 1 186 89 Daugavpils 6323 448 2024 5 5 Labs. 2019.gadā veikts telpu remonts. Aprīkojums atbilstošs. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. 2021.gadā iegādāts datorkomplekts darbiniekiem. Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma telpas (112,4 m2). 2 342 96 Jelgava 2748 8 2102 2 3 Ļoti labs. Aprīkojums atbilstošs. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. SIA "Zvaigznājs" telpas (18,8 m2). 1 177 41 Liepāja 7023 56 2795 5 6 Apmierinošs. Telpu apsilde notiek ar elektriskajiem sildītājiem. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. 2020.gadā - multifunkcionālā iekārta. Latvijas Neredzīgo biedrības telpas (69,9 m2). 2 527 95 Rēzekne 5865 27 2351 5 7 Ļoti labs. 2018.gadā veikts telpu remonts, ir jaunas mēbeles. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. Latvijas Neredzīgo biedrības telpas (39,6 m2). 2 522 124 Ventspils 3691 13 1579 4 3 Labs. Telpu apsilde notiek ar elektriskajiem sildītājiem. 2020.gadā veikts apgaismojuma remonts. Telpu labiekārtošana un jaunas mēbeles krājuma izvietošanai2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām. Latvijas Neredzīgo biedrības telpas (56,8m2). 1 215 30 Visu filiālbibliotēku telpas šobrīd tiek īrētas. Par ēkas uzturēšanu kārtībā ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu valsts nedrīkst ieguldīt līdzekļus ēkās, kas nav tās īpašums, tostarp to stāvokļa uzlabošanā, un piekļuves nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, Latvijas Neredzīgo bibliotēka uz līgumu pamata ir izveidojusi 116 ārējos apkalpošanas punktus pansionātos, sociālās aprūpes centros un senioru mājās visā Latvijas teritorijā, tādējādi sasniedzot plašāku mērķauditoriju, kam nepieciešami Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumi. Kopumā ārējos apkalpošanas punktos pielāgoto literatūru izmanto 2032 cilvēki ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Rezultātā strauji pieaugusi Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rezultatīvo rādītāju dinamika. Lietotāju skaitu Rīgā pozitīvi ietekmējusi arī bibliotēkas pārcelšana no avārijas stāvoklī esošajām telpām Juglas ielā 14, Rīgā, uz pašreizējām telpām Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, 2017.gada nogalē. 4.tabula Latvijas Neredzīgo bibliotēkas budžets Nosaukums Finansēšanas plāns 2019. gads Budžeta izpilde 2019. gads Finansēšanas plāns 2020. gads Budžeta izpilde 2020.gads Finansēšanas plāns 2021.gads Finansēšanas izpilde 2021.gads Finansēšanas plāns 2022.gads Resursi izdevumu segšanai 678 315 678 315 758 077 758 077 758 449 758 449 830 672 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - kopā 0 0 0 0 0 0 0 Valsts budžeta iestāžu saņemtie transferti no pašvaldībām 1 762 1 762 0 0 0 0 0 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 676 553 676 553 758 077 758 077 758 449 758 449 830 672 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 676 553 676 553 758 077 758 077 758 449 758 449 830 672 Izdevumi - kopā 678 315 678 315 758 077 758 077 758 449 758 449 830 672 Uzturēšanas izdevumi 672 998 672 998 754 212 754 212 749 602 749 602 827 145 Kārtējie izdevumi 672 998 672 998 754 212 754 212 749 602 749 602 827 145 Atlīdzība 566 974 566 974 648 101 648 101 650 961 650 961 724 373 Preces un pakalpojumi 106 024 106 024 106 111 106 111 98 641 98 641 102 772 Kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā un starptautiskā sadarbība 0 0 0 0 0 0 0 Starptautiskā sadarbība 0 0 0 0 0 0 0 Kapitālie izdevumi 5 317 5 317 3 865 3 865 8 847 8 847 3 527 Pamatkapitāla veidošana 5 317 5 317 3 865 3 865 8 847 8 847 3 527 Finansiālā bilance 0 0 0 0 0 0 0 5.tabula Amata vietu skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Nosaukums Uz 01.06.2020 Uz 01.06.2021 Amata vietas 46 45 Slodzes 45,4 44 Vidējā alga iestādē no amatu saraksta 951,62 968,68 Vidējā alga pēc slodzēm 951,84 969,16 3.3. Kultūras informācijas sistēmu centrs Kultūras informācijas sistēmu centrs ir Kultūras ministrijas padotībā esoša iestāde, kuras darbības mērķis saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.928 "Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums" ir nodrošināt bibliotēkās, arhīvos un muzejos uzkrāto informācijas avotu un kultūras vērtību pieejamību sabiedrībai, izveidojot integrētu automatizētu informācijas sistēmu. Kultūras informācijas sistēmu centram ir šādas funkcijas: - attīstīt bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu informācijas sistēmas (turpmāk - kultūras informācijas sistēmas); - nodrošināt bibliotēkās koncentrētās informācijas apstrādi, uzkrāšanu un izplatīšanu. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Kultūras informācijas sistēmu centrs veic šādus uzdevumus: - īsteno projektu "Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma"; - nodrošina kultūras informācijas sistēmu apvienošanu integrētā valsts informācijas sistēmā; - nodrošina bibliotēku informācijas portāla izveidi un darbību; - nodrošina nacionālā elektroniskā kopkataloga un nacionālās bibliogrāfijas datubāzes pieejamību; - nodrošina kultūras informācijas sistēmu lietotājiem iespēju viņiem pieejamos informatīvos pakalpojumus saņemt elektroniski, izmantojot informācijas tehnoloģijas; - sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām datu apstrādes jautājumu risināšanā; - konsultē bibliotēkas, arhīvus, muzejus un citas kultūras iestādes ar kultūras informācijas sistēmām saistītajos jautājumos; - attīsta Latvijas kultūras informācijas sistēmas atbilstoši Eiropas Savienības un starptautiskajiem standartiem; - īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas. Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas un uzdevumi galvenokārt ir vērsti uz informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu kultūras nozarei, tādējādi atbalstot arī bibliotēku nozares politikas mērķu izpildi. 2018.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktajā Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju auditā4 secināts, ka Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotās aktivitātes daļēji dublē citu iestāžu, it īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, darbu, un Kultūras informācijas sistēmu centrs īsteno virkni uzdevumu un funkciju, kas nav noteikti tā nolikumā. Vienlaikus secināts, ka Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu klāsts un kvalitāte nav atbilstoša klientu vajadzībām un tā darbinieku kompetence un kapacitāte nav optimāla tā funkciju un uzdevumu īstenošanai, līdz ar to iesakot vai nu likvidēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārdalot tā funkcijas citām iestādēm, vai stiprināt tā kapacitāti. Valsts kontrole, veicot auditu par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras pārvaldību,5 ir norādījusi uz apstākli, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā izveidotais Datu centrs netiek optimāli izmantots, tai pat laikā Kultūras informācijas sistēmu centrs lielāko daļu tā pārvaldībā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras un sistēmu izmitina pie komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem. Lai risinātu 2018.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktajā Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju audita ziņojumā un Valsts kontroles ziņojumā identificētās problēmas, un lai efektīvāk īstenotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību kultūras resorā, organizējot to atbilstoši koncepcijai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra sēdē (prot. Nr.70 34.§)) un informatīvajam ziņojumam "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu" (izskatīts Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija sēdē (prot. Nr.42, 67.§)), Kultūras ministrija ar 2020.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-106 "Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā" ir uzsākusi Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu un pakalpojumu pārvaldības reformu, kuras ietvaros paredzēts reorganizēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārskatot tā funkcijas un veiktos uzdevumus. Ar minēto Kultūras ministrijas rīkojumu un tā grozījumiem, kas izdarīti ar Kultūras ministrijas 2020.gada 30.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-204 "Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 "Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā"", Kultūras informācijas sistēmu centrs noteikts par Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) organizāciju koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57) izpratnē, kā arī Kultūras informācijas sistēmu centram uzdots sadarbībā ar Kultūras ministriju un tās padotības iestādēm izstrādāt un iesniegt saskaņošanai Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) padomē detalizētu Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu, kas tika apstiprināts Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) padomes 2020.gada 11.novembra sēdē. Savukārt nodrošināt skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) resursus un sniegt to koplietošanas pakalpojumus Kultūras ministrijai un tās padotības iestādēm ar šo pašu rīkojumu uzdots sniegt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Ar minētajiem Kultūras ministrijas rīkojumiem Kultūras informācijas sistēmu centram tika uzdots sagatavot un iesniegt Kultūras ministrijai informāciju par tām Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu Kultūras ministrijas padotības iestāžu kompetencei. Iesniegtās informācijas izvērtēšanai Kultūras ministrija 2021.gada 28.janvārī izveidoja starpinstitūciju darba grupu atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm (turpmāk - Darba grupa), kas izvērtēja Kultūras informācijas sistēmu centra sniegto informāciju un saskaņoja ar Kultūras ministrijas padotības iestādēm ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu nesaistīto Kultūras informācijas sistēmu centra uzdevumu un aktivitāšu, kā arī to īstenošanai nepieciešamo resursu, pārņemšanu. Saskaņā ar Darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem plānots, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka pārņems starptautisko un nacionālo datu bāžu pieejamības Latvijas bibliotēkās nodrošināšanas funkciju, kā arī turpinās īstenot aktivitātes, kas saistītas ar bibliotēku nozares speciālistu mūžizglītību. Savukārt Kultūras informācijas sistēmu centrs turpinās nodrošināt bibliotēku nozares informācijas sistēmu darbību un attīstību. Lai īstenotu Kultūras ministrijas padotības iestādes Kultūras informācijas sistēmu centra izstrādāto plānu "IKT resursu centralizētas pārvaldības un IKT pakalpojumu sniegšanas plāns", kas paredz centralizēta Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas modeļa ieviešanu, un Darba grupas priekšlikumus par to Kultūras informācijas sistēmu centra uzdevumu un aktivitāšu, kas nav saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, deleģēšanu citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, Kultūras ministrija plāno sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju un 2022.gadā reorganizēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārveidojot to par Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju, saglabājot tam Kultūras ministrijas padotības valsts pārvaldes iestādes statusu. Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizācijas procesā paredzēts izstrādāt jaunu Kultūras informācijas sistēmu centra nolikumu, ar kuru tiktu noteiktas Kultūras informācijas sistēmu centra kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldītāja un pakalpojumu sniedzēja funkcijas, nolikumā neiekļaujot funkciju - "nodrošināt bibliotēkās koncentrētās informācijas apstrādi, uzkrāšanu un izplatīšanu". Vienlaikus paredzēts veikt nepieciešamos grozījumus citu Kultūras ministrijas padotības iestāžu nolikumos, no tiem svītrojot uzdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbalsta nodrošināšanu, un papildinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikumu ar datu bāžu pieejamības nodrošināšanas funkciju. Īstenojot Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju un tās ietvaros pārceļot to Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju, kas tieši saistītas ar bibliotēku nozares politikas īstenošanu, uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, pēc būtības tiks izpildīts 2019.gada 20.augusta Informatīvā ziņojuma Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktā dotais uzdevums Kultūras ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Ņemot vērā to, ka Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju paredzēts īstenot neatkarīgi no tā, kurš konceptuālajā ziņojumā iekļautais risinājuma variants tiks atbalstīts, kā arī ņemot vērā, ka reorganizāciju paredzēts īstenot fiskāli neitrālā veidā, pārdalot finanšu resursus starp Kultūras ministrijas padotības iestādēm, piedāvātajos risinājuma variantos Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizācija papildus nav aprakstīta.