4. Article

Priekšrocības un trūkumi, saglabājot esošo situāciju Ņemot vērā to, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusi tās darbības rādītājus un pakalpojumu pieejamību, tādējādi mazinot risku, ka daļai Latvijas iedzīvotāju, kam nepieciešami bibliotēkas pakalpojumi, tie nav pieejami, konceptuāli ir izvērtējama arī iespēja nemainīt tās funkcijas, uzdevumus un esošo pakalpojumu sniegšanas modeli. Esošā pakalpojumu sniegšanas modeļa saglabāšanai vienlaikus ir kā priekšrocības, tā arī trūkumi. Priekšrocības Trūkumi - Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir atbilstoša kompetence un kapacitāte, lai sniegtu unikālus un sabiedrībai nepieciešamus pakalpojumus, tai skaitā veidojot pielāgotos izdevumus un veicot metodisko darbu. - Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rezultatīvo rādītāju dinamika liecina par augošu pieprasījumu pēc bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem. - Latvijas Neredzīgo bibliotēka ievērojami uzlabojusi pakalpojumu pieejamību, izveidojot 116 ārējos apkalpošanas punktus. - Latvijas Neredzīgo bibliotēka attīstījusi pielāgotā formāta darbu izmantojamību, piedāvājot, piemēram, audiogrāmatas zibatmiņā. - Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir attīstījusi pakalpojumus un nepieciešamo kompetenci darbam ar personām arī ar citiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, disleksiju un autismu). - Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotā formāta literatūras reproducēšanas nodrošinātājs Latvijā. - Sadarbība ar WIPO nodrošina pasaules informācijas resursu pielāgotā formātā pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un Latvijā veidoto pielāgotā formāta izdevumu pieejamību ikvienam pasaules iedzīvotājam. - Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir attīstīta sadarbība ar valsts iestādēm (tostarp Labklājības ministriju) un nevalstiskajām organizācijām (tostarp Latvijas Neredzīgo biedrību), kas strādā ar bibliotēkas mērķauditoriju. - Pakalpojumu modelis, kurā pakalpojumus cilvēkiem ar funkcionālo lasītnespēju, reproducējot informācijas resursus pielāgotā formātā un piegādājot tos citām bibliotēkām, sniedz specializētas bibliotēkas, sekmīgi darbojas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, Dānijā un Itālijā). - Pašvaldību publiskās bibliotēkas ir pasīvas pakalpojumu attīstīšanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. - Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumi attiecībā uz iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu dublē pašvaldību publisko bibliotēku funkcijas. - Atsevišķas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas (obligātā eksemplāra glabāšana, skaņu ierakstu veidošana, metodiskais darbs) daļēji dublējas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijām. - Neefektīvi tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi atbalsta funkciju (grāmatvedība, lietvedība, IKT atbalsts u.c.) nodrošināšanai. - Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību - filiālbibliotēku pārklājums pilnībā nenodrošina pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. - Latvijas Neredzīgo bibliotēka vāji izmanto iespēju izplatīt pielāgotā formāta darbus tiešsaistē. - Organizējot bibliotēkas mērķauditorijas apkalpošanu atdalītos apkalpošanas punktos, netiek veicināta cilvēku ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju sociālā iekļaušanās.