2. Article

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas īstenotāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā, tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta – pasažieru pārvadājumu ar autobusiem un vilcieniem – organizēšanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai. Autotransporta direkcija nodrošina vairāku valsts informāciju sistēmu uzturēšanu autotransporta un sabiedriskā transporta jomā. Lai veicinātu atbilstošu informācijas sistēmu izveidi, Autotransporta direkcija būtu nepieciešams noteikt elektroniskajai apmaiņai paredzētās informācijas specifikāciju, kuru varētu akceptēt visas valsts institūcijas, kurām nepieciešama piekļuve pavadzīmē norādītājai informācijai vai kurās jāiesniedz pavadzīmē pieejamā informācija. Ja kompetentās iestādes pieņemtu informāciju elektroniski, ievērojot kopējās specifikācijas, tas ne tikai atvieglotu saziņu starp kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem, bet arī netieši veicinātu vienotas un vienkāršotas elektroniskas saziņas izveidi visā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka Autotransporta direkcija būtu nepieciešams veikt ārpakalpojuma iepirkumu datubāzes izveidei, būtu nepieciešams vērtēt gan izmaksu sadārdzināšanās, gan datu drošības aspektus, ja pakalpojumus nodrošinātu privāts komersants. Abos piedāvātajos risinājuma variantos ļoti liela nozīme ir iespējām piesaistīt papildus valsts budžeta finansējumu gan sākotnējai e-CMR pavadzīmes reģistra izveidei, gan tā uzturēšanai. Finansējums būs jāparedz kapitālsabiedrības budžetā kārtējam gadam un vidējam termiņam. Daļēji izmaksas var tikt segtas no kapitālsabiedrības pašas ieņēmumiem un tirgus dalībnieku akreditēšanas pakalpojumu sniegšanas komersantiem. Valsts budžeta finansējuma nepietiekamības gadījumā var tikt apdraudēta datu pieejamības funkcija gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem, kā arī kontroles institūcijām var nebūt iespējas piekļūt datiem elektroniskā veidā. Pirms sistēmas izstrādes ir būtiski apzināt visus iespējamos faktorus, kas varētu ietekmēt tās prasību definēšanas un izstrādes gaitu, tādēļ Satiksmes ministrijai kā par nozares atbildīgajai ministrijai, pirms informācijas sistēmas izveides uzsākšanas, ir jādefinē eCMR sistēmas statuss un atbilstība normatīvajiem aktiem. Attiecīgi, nepieciešams valsts pasūtījuma definējums vismaz tādā līmenī kā noteikt konkrētus normatīvos aktus un standartus, kuriem sistēmai būtu jāatbilst, piemēram, atbilstība eCMR konvencijai un/vai eFTI regulai. Tāpat jau sākotnējā sistēmas izveides posmā ir jānosaka vai eCMR pavadzīmju sistēma ir jāizstrādā kā eFTI platformas prasībām atbilstoša sistēma vai arī tai būs nākotnē jābūt šim mērķim pielāgojamai. Laikus paredzot vajadzību paplašināt vai modificēt sistēmas pielietojumu arī citiem pārvadājumu dokumentiem, varētu ietaupīt līdzekļus salīdzinot ar līdzekļiem, kas būtu nepieciešami esošās sistēmas pārstrādei vai jaunas izveidei. Vienlīdz būtiska ir jaunizveidojamās sistēmas atbilstības un uzticamības nodrošināšana, tādēļ tiek paredzēts veikt pašas platformas un tirgus dalībnieku akreditēšanu. Pirms sistēmas izstrādes, Satiksmes ministrijai jānosaka akreditācijas kārtība un detalizācija kādam mērķim un normatīvajiem aktiem minētajai akreditācijai ir jāatbilst. Lai spētu prognozēt nepieciešamos tehnoloģiskos resursus, ir jāzina biznesa prasības, līdz ar to Satiksmes ministrijai ir jānosaka e-CMR sistēmas par biznesa prasību definēšanu un akceptēšanu atbildīgās iestādes. Potenciāli, e-CMR sistēmas prasību definēšana jāveic sadarbojoties vairākām pusēm – ATD un LVRTC, sadarbojoties gan ar pārvadātājiem, gan kompetentajām iestādēm. Prasību definēšanā piesaistot maksimāli visas iespējamās puses, tiktu nodrošināta iespējami plašāka sadarbspēja starp jau esošām valsts un komersantu informācijas sistēmām, vienlaikus tiktu aptverts maksimāli plašs pielietojuma scenāriju loks. Balstoties uz biznesa prasību analīzi ir jāveic tehniskās specifikācijas izstrāde. Šāda veida dokumentu izstrāde ierasti ir laikietilpīgs un resursus prasošs pasākums, tādēļ tehniskās specifikācijas izstrādei ir jānozīmē atbildīgā iestāde un iestādes, kas šajā procesā sadarbojas, ietverot gan komersantu pārstāvjus, gan kompetentās iestādes. Ņemot vērā darba apjomīgumu un potenciālu nepieciešamību atbildīgajai iestādei piesaistīt arī ārējus ekspertus, gan biznesa prasību, gan tehniskās specifikācijas sagatavošanai ir jāparedz finansējums no valsts līdzekļiem. EMDAS un e-CMR pavadzīmes reģistra savienojuma izveidei (pēc Savienības muitas kodeksā noteikto sistēmu ieviešanas) Valsts ieņēmumu dienestam būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.