10. Article

Pieaicinātās personas - Finanšu izlūkošanas dienesta - priekšniece Ilze Znotiņa tiesas sēdē norādīja, ka nedz Bankai, nedz Bankas kreditoram ar apstrīdētajām normām nav aizskartas Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības. Finanšu izlūkošanas dienests norādījis, ka Satversmes 105. pants aizsargā tikai likumīgi iegūtu īpašumu. Tātad noziedzīgi iegūti līdzekļi vispār nevarot kādam likumīgi piederēt. Šā iemesla dēļ neesot nozīmes tam, vai kredītiestādes kontā esošie līdzekļi ir atzīstami par Bankas mantu, jo tad, kad līdzekļi tiek atzīti par noziedzīgi iegūtiem, tie jāizņem no civiltiesiskās apgrozības, tos konfiscējot. Ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi gūtus labumus, rastos acīmredzama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti. Turklāt valstij esot citstarp no starptautiskajām saistībām izrietošs pienākums noziedzīgi iegūtu mantu izņemt no civiltiesiskās apgrozības, tādā veidā pasargājot sabiedrību no noziedzīgām darbībām. Starptautiski esot atzīts tas, ka konfiskācija ir vienīgais veids, kā neļaut noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem turpināt cirkulāciju ekonomikā. Turklāt arī kredītiestāde apzinoties savu pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem, lai novērstu iespēju, ka finanšu sektorā un ekonomikā kopumā nokļūst noziedzīgi iegūti līdzekļi. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija nekādā veidā neietekmējot Bankas mantisko stāvokli, jo vienlaikus tiekot dzēstas arī Bankas saistības pret noguldītājiem. Proti, ar tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju tiekot konfiscēta gan noziedzīgi iegūta manta, gan noguldītāju prasījuma tiesības. Valsts un sabiedrības interese no civiltiesiskās apgrozības izņemt noziedzīgi iegūtu mantu vienmēr esot vērtējama augstāk par kāda atsevišķa kreditora interesēm, jo šī izņemšana novēršot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku legalizāciju. Kopumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija esot prioritāra iepretim maksātnespējas procesa interesēm, jo maksātnespēja esot jautājums par konkrētiem kreditoriem un konkrētu parādnieku, bet noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija - jautājums par sabiedrības interesēm. Turklāt nevarot piekrist Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka starptautiskās tiesību normas aizliedz konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas atrodas pie labticīga ieguvēja. Starptautiskās tiesības paredzot, ka ir jānodrošina tas, lai personām, kuras skar konfiskācijas pasākumi, būtu pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, bet nekādā gadījumā neparedzot izņēmumus, saskaņā ar kuriem šādi līdzekļi būtu atstājami personas īpašumā. Turklāt Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstība starptautiskajām saistībām esot vairākkārt vērtēta. Piemēram, 2020. gadā Eiropas Komisija esot atzinusi, ka Latvija ir pilnībā un korekti pārņēmusi starptautiskos noziedzīgu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas standartus. Tām trešajām personām, kuras ir labā ticībā ieguvušas savā īpašumā noziedzīgi iegūtus līdzekļus, esot paredzēti civiltiesiski aizsardzības līdzekļi, proti, tās varot prasīt kompensāciju saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 360. panta nosacījumiem. Attiecībā uz Bankas kreditoru esot norādāms, ka tam pašam ir jāapzinās riski, kas rodas, glabājot visus apgrozāmos līdzekļus vienā kredītiestādē. Noguldītāji neesot pasargāti no kredītiestādes maksātnespējas riska. Turklāt būtisks esot jautājums, vai kreditoru mantas samazināšanās maksātnespējas procesā varētu tikt saistīta ar lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu vai tomēr ar, piemēram, iepriekšējā likvidatora rīcību vai maksātnespējas procesa izmaksām, tai skaitā administratora atlīdzību. Teorētiski varot pastāvēt tāda iespēja, ka kredītiestāde tiek uzskatīta par labticīgu trešo personu, piemēram, gadījumā, kad pati kredītiestāde kļūst par krāpšanas upuri. Tomēr izskatāmā lieta neesot šāds gadījums.