13. Article

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Jānis Rozenbergs - norāda, ka par noziedzīgi iegūtu mantu būtu atzīstamas klienta (noguldītāja) prasījuma tiesības pret kredītiestādi, nevis kredītiestādes finanšu līdzekļi. Lietas pareizas izspriešanas labad esot jānoskaidro tās tiesiskās attiecības, kas pastāv starp noguldītājiem un Banku, kā arī finanšu līdzekļu piederības aspekts. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu finanšu līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā esot atzīstama par noguldījumu un noguldītāji esot Bankas klienti. Noguldot finanšu līdzekļus kredītiestādes kontā, klients zaudējot ieskaitītos finanšu līdzekļus, kas kļūstot par kredītiestādes īpašumu, taču iegūstot saistībtiesisku prasījumu pret kredītiestādi. Šāds darījums pēc savas būtības atbilstot aizdevumam. Tas esot izsecināms no Kredītiestāžu likuma, citstarp tā 71. panta pirmās daļas. Tā kā kredītiestāde pēc būtības akumulējot personu brīvos finanšu līdzekļus un laižot tos apgrozībā, noguldītie finanšu līdzekļi "sajaucoties" ar pārējiem kredītiestādei piederošajiem finanšu līdzekļiem. Noguldītājiem, noguldot finanšu līdzekļus, neesot intereses saņemt atpakaļ tos pašus finanšu līdzekļus, jo nauda neesot tāda individuāla vai individualizējama lieta, kuras piederību pie noteikta īpašuma varētu pierādīt. Ja arī šie saņemtie finanšu līdzekļi ir aizdevums, to devējs īpašuma tiesības zaudējot un iegūstot tikai tiesības prasīt aizdotās summas atdošanu. Situācija nemainoties arī tādā gadījumā, ja tiek anulēta kredītiestādes licence un tiek veikta kredītiestādes likvidācija vai kredītiestāde tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Izskatāmās lietas kontekstā esot svarīgi noskaidrot to, kas īsti būtu atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu - finanšu līdzekļi vai prasījuma tiesības noguldīto finanšu līdzekļu apmērā. Faktiski neesot iespējama tāda situācija, ka lēmums saistībā ar klientu (noguldītāju mantu) attiektos uz pašas kredītiestādes mantu, proti, saņemtajiem finanšu līdzekļiem. Tiesas nolēmums, ar kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, varot attiekties un patiesībā arī attiecoties vienīgi uz klienta prasījuma tiesībām pret kredītiestādi. Līdz ar to juridiski notiekot (pēc likuma) prasījuma tiesību cesija, noguldītājam zaudējot, bet cietušajam vai valstij iegūstot prasījuma tiesības. Lai gan par noziedzīgi iegūtu mantu esot atzīstamas prasījuma tiesības noguldīto finanšu līdzekļu apmērā, par noziedzīgi iegūtu mantu, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, esot atzīti Bankas finanšu līdzekļi jeb trešajai personai piederoša manta. Turklāt netiekot ievērota Bankas kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība. Neesot ņemts vērā tas, ka noguldītos finanšu līdzekļus kredītiestādes kontā nav iespējams individualizēt. Tāpēc faktiski nemaz neesot iespējams izņemt kādus konkrētus kredītiestādes kreditora finanšu līdzekļus, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesas sēdē Dr. iur. Jānis Rozenbergs papildus norādīja, ka kredītiestādes, saņemot izpildei lēmumu par aresta uzlikšanu klienta kontā reģistrētiem finanšu līdzekļiem, pārtraucot izdevumu operācijas, bet šie arestētie līdzekļi paliekot kredītiestādes aktīvos. Ar terminu "izņemt no civiltiesiskās aprites" esot saprotama par noziedzīgi iegūtu mantu atzīto finanšu līdzekļu ieskaitīšana valsts kasē. Manta esot noziedzīga, jo tā kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nelikumīgi nonākusi pie kāda ieguvēja, kam to saņemt nav nekāda tiesiska pamata. Manta vai bezskaidras naudas līdzekļi paši par sevi neesot slikti, proti, tie neesot kā noteikta summa jāizlaiž caur valsts kasi, lai tos atkal drīkstētu atgriezt apritē. Mērķis jebkurā gadījumā esot vienīgi liegt personai, kas prasījumu pret kredītiestādi ieguvusi nevis tiesiskā ceļā, bet gan kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā, rīkoties ar šo mantu un gūt no tās labumu. Ja kredītiestāde godīgi cenšas ievērot tai no Legalizācijas novēršanas likuma izrietošās prasības, tad tai pārmest, ka tās rīcībā nonākuši noziedzīgi iegūti līdzekļi, neesot pamata.