14. Article

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Lauris Rasnačs - uzskata, ka noguldījumu rezultātā kredītiestāde kļūst par attiecīgo finanšu līdzekļu īpašnieku, bet noguldītāji iegūst prasījuma tiesības pret kredītiestādi. Satversmes 105. panta tvērumā ietilpstot personas iegūtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, piemēram, kredīta devēju tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izrietot tas, ka arī noguldījumi ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā. Kopumā esot secināms, ka Satversmes 105. pants aizsargā dažādas tiesības, tostarp prasījuma tiesības ar mantisku nozīmi. Noguldītājam veicot noguldījumu, kredītiestāde kļūstot par attiecīgo finanšu līdzekļu īpašnieku. Pēc savas būtības tiesas rīkojums, kas vērsts uz kredītiestādi, civiltiesisko seku ziņā neatšķiroties no pašas personas rīkojuma kredītiestādei izmaksāt finanšu līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst personas prasījuma tiesībām. Civillikuma 1992. pants atzīstot noguldījuma pārvēršanos aizdevumā, kamēr noguldītā nauda kā atvietojama lieta tiek izmantota depozitārijā pēc tā ieskatiem. Neesot būtiskas nozīmes tam, vai šāda aizdevuma atmaksa notiek, izmantojot, piemēram, tās pašas banknotes vai naudas zīmes, jo svarīga esot tās vērtība, kuras apmērā noguldītājam jeb aizdevējam ir prasījuma tiesības pret banku. Bankā noguldīto un par noziedzīgi iegūtu mantu atzīto finanšu līdzekļu konfiskācija aizskarot gan Bankas, gan Bankas kreditora tiesības. Neesot izšķiroši konstatēt, kādā veidā Banka ir ieguvusi īpašuma tiesības uz noguldītajiem finanšu līdzekļiem, tostarp vērtēt tās labticīgumu. Tādējādi izskatāmajā lietā Satversmes 91. pantam esot pakārtota nozīme salīdzinājumā ar Satversmes 105. pantu. Neapšaubāmi, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis esot aizsargāt finanšu sistēmas tiesisku izmantošanu un stabilitāti, novēršot un pārtraucot turpmāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju caur to. Tādējādi par noziedzīgi iegūtu atzītā manta esot izņemama no civiltiesiskās apgrozības. Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesības, kas saistītas ar šo mantu, attiecīgi esot aplūkojamas arī caur šīs mantas konfiskācijas regulējuma prizmu. Tiesas sēdē Dr. iur. Lauris Rasnačs papildus norādīja, ka noguldījumi kredītiestādē atspoguļojas divās pozīcijās - tie ir gan aktīvi, gan pasīvi. Ja saistībā ar noguldītajiem līdzekļiem tiek veiktas kādas tiesiski nozīmīgas darbības, vienmēr esot jāatceras par saikni starp īpašuma tiesībām un prasījuma tiesībām. Konfiskācija nevarot tikt veikta tādā veidā, ka tā nesamērīgi un nepamatoti aizskartu citu kredītiestādes kreditoru tiesības.