19. Article

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Paulis Iļjenkovs - tiesas sēdē norādīja, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi nevar palikt civiltiesiskajā apgrozībā un to konfiskācija neaizskar Bankai un Bankas kreditoram Satversmē ietvertās pamattiesības. Lai noziedznieks gūtu labumu no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tos vajagot ievietot legālajā finanšu apritē, un ļoti bieži tas tiekot darīts tieši caur bankām un finanšu iestādēm. Līdz ar to kredītiestādes atrodoties tādā situācijā, ka tās var novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieplūšanu civiltiesiskajā apritē, tādējādi jau preventīvi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tām esot saistoši Legalizācijas novēršanas likumā noteiktie pienākumi, piemēram, vairāki pienākumi attiecībā uz savu klientu pārbaudi. Klientu izpēte esot regulārs process. Jo augstāks ir risks, jo biežāk esot jāveic klientu izpēte. Ja kredītiestādei rodas aizdomas, tā ziņojot Finanšu izlūkošanas dienestam, un tas, konstatējot, ka aizdomas ir pamatotas, nododot informāciju izmeklēšanas iestādei. Neesot strīda par to, ka noguldītie līdzekļi kopš noguldīšanas brīža pieder kredītiestādei. Tomēr jebkurā gadījumā konfiscējama esot gan noziedzīgi iegūtā manta, kas noguldījuma rezultātā nonākusi kredītiestādes īpašumā, gan prasījuma tiesības. Tas esot skaidrojams ar to, ka brīdī, kad līdzekļi tiek noguldīti kredītiestādē, tie jau bija noziedzīgi iegūti. Līdz ar to arī prasījuma tiesības pret kredītiestādi esot noziedzīgi iegūtas. Tiesai konfiscējot noziedzīgi iegūto mantu, izbeidzoties gan noguldītāja prasījuma tiesības, gan kredītiestādes īpašuma tiesības. Kredītiestāde šajā gadījumā neko nezaudējot. Turklāt tā pildot savus pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Konfiscējot noguldītāja prasījuma tiesības un kredītiestādē esošos finanšu līdzekļus šā prasījuma vērtībā, tiekot atjaunots līdzsvars. Neesot pamata uzskatīt, ka maksātnespējīgas kredītiestādes gadījumā situācija būtu citāda. Proti, nekāda cita konstrukcija nenodrošinātu to, ka civiltiesiskajā apgrozībā nepaliek noziedzīgi iegūti līdzekļi. Ar apstrīdētajām normām netiekot aizskartas maksātnespējīgās kredītiestādes pamattiesības, jo Satversmes 105. pants aizsargājot tikai likumīgi iegūtu īpašumu. Šā iemesla dēļ konfiskācija neradot sekas arī citiem maksātnespējīgās kredītiestādes kreditoriem, kuri gaida rindā, jo, pirmkārt, tiem neesot un nevarot būt tiesību uz citu personu noziedzīgi iegūtu mantu un, otrkārt, tam, ka kreditora prasījums maksātnespējas procesā tiks apmierināts mazākā apmērā, neesot nekādas saistības ar noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Tie esot divi pilnīgi dažādi procesi, starp kuriem nepastāvot nekādas kolīzijas. Maksātnespējīgās kredītiestādes kreditoru prasījumi netikšot apmierināti pilnā apmērā tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka kredītiestāde ir kļuvusi maksātnespējīga. Turklāt ne Latvijas tiesiskais regulējums, ne starptautiskās tiesību normas neparedzot tādu iespēju, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi paliek civiltiesiskajā apgrozībā. Ja šādi līdzekļi tiktu izmaksāti maksātnespējas procesā, to izmaksa būtu kvalificējama kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Proti, ja no kredītiestādes bankrota masas netiek izņemti noziedzīgi iegūti līdzekļi, tad tie tajā paliekot, un, ja no tiem tiek veiktas izmaksas citu kreditoru prasījumu segšanai, tad varot ar pietiekami augstu precizitāti paredzēt, ka daļa no šiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem nonāks pie citiem kreditoriem. Turklāt valsts, konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, neesot uzskatāma par kreditoru. Konfiskācijas pienākums neizrietot no, piemēram, kredītiestādes pienākumiem maksāt nodokļus vai nodevas valstij vai maksāt par citiem pakalpojumiem, ko sniedz valsts. Šāds pienākums esot izveidojies pilnīgi cita procesa rezultātā.