20. Article

Pieaicinātā persona - LL. M. Ēriks Kristiāns Selga - tiesas sēdē norādīja, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai ir prioritāte iepretim maksātnespējas procesam. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieprasot Latvijas starptautiskās saistības. Tai esot trīs galvenie sabiedrības interešu pamatojumi. Pirmkārt, konfiskācijai esot nosodoša funkcija - noziedzniekam tiekot atņemts ieguvums vai labums no nelikumīgās darbības. Otrkārt, tā esot preventīva, veicama ar mērķi nepieļaut turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Treškārt, konfiskācija esot korektīva. Viens no galvenajiem konfiskācijas mērķiem esot novērst noziedzīgas darbības sekas. Kredītiestāžu un noguldītāju attiecībām esot unikāls raksturs. Viens no aspektiem esot tas, ka noguldījuma izņemšana tiekot sagaidīta momentāni, faktiski apvienojot noguldītāja prasījuma tiesības ar naudu. Tādējādi konfiscēti tiekot noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas ietverot gan prasījuma tiesības, gan finanšu līdzekļus. Tomēr starptautiskajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas un plašākā konfiskācijas praksē šis jautājums esot mazsvarīgs. Anglosakšu tiesas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem esot norādījušas, ka debetēšanas un kreditēšanas procesi var tikt uzskatīti par līdzekļu apmaiņu, nedalot tos starp noguldītāju prasījuma tiesībām un kredītiestādes īpašuma tiesībām. Tātad, ja naudas līdzekļi ir noziedzīgi iegūtais labums, tos vajagot konfiscēt, līdz civiltiesiskajā apgrozībā vairs nepastāv ne attiecīgie finanšu līdzekļi, ne prasījuma tiesības uz tiem. Vērtējot to, kā konfiskāciju ietekmē maksātnespējas process,
asjoint-stock
Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam, 20. Article · AI Martins