24. Article

Izskatāmajā lietā ir apvienotas divas pēc konstitucionālajām sūdzībām ierosinātas lietas. Izskatot lietu pēc personas konstitucionālās sūdzības, būtiska nozīme ir piešķirama tieši lietas faktiskajiem apstākļiem, kuros apstrīdētā norma ir aizskārusi pieteikuma iesniedzēja pamattiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2011-01-01 12. punktu). Tādēļ, lai lemtu par tiesvedības turpināšanu vai izbeigšanu, ir jānošķir faktiskie apstākļi, kas attiecas uz Banku, no tiem faktiskajiem apstākļiem, kas attiecas uz Bankas kreditoru. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pieteikumu iesniedzēju argumenti par tiem no Satversmes 105. panta izrietošajām pamattiesībām ir līdzīgi un savstarpēji saistīti. Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms vērtēs argumentus par tiesvedības izbeigšanu attiecībā uz Banku. Izvērtējuma aspekti, kas saistīti ar Satversmes 105. panta tvērumu, tiks attiecināti arī uz Bankas kreditora pamattiesību aizskāruma vērtējumu. Bankas konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir balstīts uz to, ka apstrīdētās normas Bankai nesamērīgi ierobežojot Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Banka Satversmes 91. panta pirmā teikuma kontekstā norāda, ka, pēc tās ieskata, salīdzināmās grupas vieno tas, ka tajās ietilpstošajām personām pieder īpašums, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un ir konfiscējams (sk. Bankas pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 39. lp.). Tādējādi, vērtējot apsvērumus, kas saistīti ar tiesvedības izbeigšanu attiecībā uz Banku, Satversmes 91. panta pirmais teikums un 105. pants ir skatāmi to kopsakarā.