26. Article

Satversmes tiesai, izvērtējot to, vai tieši pieteikumā apstrīdētās normas personai aizskar Satversmē ietvertās pamattiesības, ir jānoskaidro apstrīdēto normu saturs. Gan apstrīdētā Krimināllikuma norma, gan apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma noteic, ka noziedzīgi iegūtu mantu, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, konfiscē valsts labā. 26.1. No Krimināllikuma 70.10 panta izriet, ka noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācijas būtība ir mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Izskatāmā lieta ir saistīta ar noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kā mantas īpašās konfiskācijas veidu. Lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un attiecīgi par tās konfiskāciju var pieņemt prokurors, pabeidzot kriminālprocesu, vai tiesa līdz ar galīgo nolēmumu krimināllietā, izskatot lietu pēc būtības, kā arī Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka izskatāmās lietas kontekstā manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta ar tiesu nolēmumiem, kas pieņemti Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, proti, atsevišķā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56. un 80. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesam par noziedzīgi iegūtu mantu raksturīgs tas, ka šajā procesā netiek noskaidrota personas vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredzētais process par noziedzīgi iegūtu mantu atbilst doktrīnā atzītajam šāda sevišķā procesa apzīmējumam "process in rem" jeb "process par lietu" (sal. sk.: Kūtris G. Noziedzīgi iegūtā konfiskācijas iespējas un pamats. Grām.: Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību piemērošana nacionālajās tiesībās. Latvijas Universitātes 78. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2020, 205. lpp.). Proti, apstrīdētā Krimināllikuma norma paredz konfiskāciju kā krimināltiesisku piespiedu līdzekli, bet apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma nosaka konfiskācijas procesuālo kārtību jeb darbību secību (sk. pieaicinātās personas Mg. iur. Gunāra Kūtra viedokli lietas materiālu 7. sēj. 120. lp.). Satversmes tiesa secina, ka Latvijā likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir noteicis mantas īpašo konfiskāciju, kas vērsta uz noziedzīgi iegūtas mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšanu valsts īpašumā, noregulējot attiecīgās tiesiskās attiecības krimināltiesību ietvaros. 26.2. Efektīvas konfiskācijas sistēmas kā līdzekļa cīņā pret labumu gūšanu no noziedzīgiem nodarījumiem izveide laika gaitā ir kļuvusi par prioritāru jautājumu ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī (sk.: Boucht. J. The Limits of Asset Confiscation: On the Legitimacy of Extended Appropriation of Criminal Proceeds. Oxford, Portland, Oregon: Hart, 2017, p. 2). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šajā jautājumā pastāv kopējie Eiropas un starptautiskie tiesiskie standarti, kas mudina veikt tāda īpašuma konfiskāciju, kas saistīts ar nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, naudas atmazgāšanu, noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotisko vielu apriti (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 26. jūnija sprieduma lietā "Telbis and Viziteu v. Romania", pieteikums Nr. 47911/15, 76. punktu). Varšavas konvencijas 3. panta 1. punkts uzliek Eiropas Padomes dalībvalstīm pienākumu pieņemt tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai tās varētu konfiscēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu un legalizētā īpašuma vērtībai. Līdzīgi arī Palermo konvencijas 12. panta 1. punkta "a" apakšpunkts uzliek tās dalībvalstīm pienākumu pēc iespējas lielākā mērā saskaņā ar to iekšējām tiesību sistēmām ieviest nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt noziedzīgi iegūtus, proti, šajā konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu rezultātā iegūtus līdzekļus vai arī īpašumu, kura vērtība atbilst šo līdzekļu vērtībai. Vīnes konvencijas 5. panta pirmā daļa uzliek valstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt ienākumus, kas gūti, izdarot šīs konvencijas 3. panta pirmajā daļā minētos noziedzīgos nodarījumus. Arī Finanšu darījumu darba grupas, kura izstrādā un sekmē politiskās nostādnes, tai skaitā nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 4. rekomendācijā "Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt, nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā. Uz starptautiskajām saistībām šajā jomā ir norādīts arī likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" un likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar kuriem tika pieņemta apstrīdētā Krimināllikuma norma un apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma, sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos, kā pamatojumu jaunā regulējuma nepieciešamībai minot, piemēram, Palermo konvenciju, Varšavas konvenciju, kā arī Vīnes konvenciju (sk. likumprojekta Nr. 629/Lp12 "Grozījumi Krimināllikumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un likumprojekta Nr. 630/Lp12 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)). Tāpat uz starptautiskajām saistībām vairākkārt norādīts arī komisiju sēdēs, kurās abi minētie likumprojekti tika apspriesti (sk., piemēram, Juridiskās komisijas 2016. gada 14. septembra sēdes protokolu lietas materiālu 3. sēj. 5. lp.). Tādējādi arī Latvijas starptautiskās saistības ietver pienākumu izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu to, ka noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta. 26.3. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija tiek veikta, lai aizsargātu nozīmīgas sabiedrības intereses. Turklāt tā kopumā ir vērsta uz tiesiskuma principa nodrošināšanu (sk.: Golobinek R. Financial Investigations and Confiscation of Proceeds from Crime. Training Manual for Law Enforcement and Judiciary. CARDS Regional programme 2002/2003. Pieejams: https://rm.coe.int). Tiesas sēdē Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa norādīja: ja persona varētu netraucēti izmantot labumus, kas iegūti noziedzīgā ceļā, tas būtu pretrunā ar izpratni par tiesisku valsti (sk. 2022. gada 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 10. sēj. 149. lp.). Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija nozīmē, ka personai tiek atņemts ieguvums vai labums no prettiesiskas darbības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka konfiskācijas mērķis ir novērst iespēju netaisni iedzīvoties noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Pat tad, ja personai ir izdevies izvairīties no tā, ka tās vaina tiek konstatēta kriminālprocesā, noziedzīgas darbības nevar radīt finansiāla rakstura priekšrocības ne pašai personai, ne tās ģimenei (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 12. maija sprieduma lietā "Gogitidze and Others v. Georgia", pieteikums Nr. 36862/05, 102. un 103. punktu). Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai ir arī preventīva nozīme, jo tā personas attur no iesaistīšanās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 13. jūlija sprieduma lietā "Todorov and Others v. Bulgaria", pieteikums Nr. 50705/11 u. c., 186. punktu). Tāpat noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija pēc savas dabas ir korektīva, jo kalpo tam, lai novērstu noziedzīgas darbības sekas un atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms noziedzīgās darbības izdarīšanas. Lai pildītu minētos uzdevumus, noziedzīgi iegūta manta ir jāizņem no civiltiesiskās apgrozības, un tas arī ir noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis (sal. sk. Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 17. septembra lēmuma lietā SPC-27/2020 12.1. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka konfiskācijas mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti ekonomikā un tas atbilst starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Turklāt šajā jautājumā valstīm ir plaša rīcības brīvība lemt par atbilstošāko rīcību īpašuma kontroles ietvaros, tai skaitā par rīcību attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 8. oktobra sprieduma lietā "Balsamo v. San Marino", pieteikumi Nr. 20319/17 un Nr. 21414/17, 93. punktu). Tādējādi apstrīdētās normas pēc savas būtības ir vērstas uz noziedzīgi iegūtas mantas izņemšanu no civiltiesiskās apgrozības, atsavinot to valsts īpašumā un tādā veidā mainot šādas mantas piederību. Līdz ar to apstrīdētās normas ietiecas Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietverto pamattiesību tvērumā.