27. Article

Banka uzskata, ka apstrīdētās normas, paredzot noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, tai aizskar Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu, jo, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, tiek konfiscēts Bankas īpašums. Turklāt apstrīdētās normas nosakot vienādu attieksmi pret labticīgiem mantas īpašniekiem un citiem mantas īpašniekiem, tādējādi pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Savukārt Saeima norāda, ka ar apstrīdētajām normām Bankas pamattiesības netiekot aizskartas, jo apstrīdētās normas radot nelabvēlīgas sekas tieši noguldītājiem, kuru atvērtajos kontos noguldītie finanšu līdzekļi tiek konfiscēti. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka personas pamattiesību aizskārumam ir jābūt tiešam, konkrētam un apstrīdētajām normām ir jāaizskar pats pieteikuma iesniedzējs (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 10. punktu). Tas citstarp nozīmē, ka apstrīdētajai normai ir jārada nelabvēlīgas sekas tieši pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01 3. punktu). Kredītiestāžu likuma 1. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka Kredītiestāžu likumā lietotais termins "kredītiestāde" ir saprotams Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē. Proti, kredītiestāde ir uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus. Tādējādi kredītiestādes darbība ir balstīta uz līdzekļu piesaisti, sniedzot klientiem dažāda veida pakalpojumus. Izskatāmā lieta ir saistīta ar konkrētu Bankas sniegtā finanšu pakalpojuma veidu, proti, noguldījumu piesaistīšanu. No noguldījuma tiesiskās dabas izriet tas, ka līdz ar noguldījuma izmaksu noguldītājam kredītiestādei zūd saistība pret šo klientu un tādējādi ietekme uz kredītiestādi ir neitrāla. Līdzīgs rezultāts rodas arī noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas gadījumā. Arī izskatāmajā lietā konfiskācijas sekas attiecībā uz Banku ir neitrālas. Tas skaidrojams ar to, ka Bankai līdzekļi, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem, ir jāpārskaita valsts budžetā, tomēr vienlaikus tai maksātnespējas procesa ietvaros zūd pienākums šos līdzekļus izmaksāt personai, kura tos bija noguldījusi Bankā. Līdz ar to tādu finanšu līdzekļu konfiskācija, kuri citādos apstākļos pienāktos noguldītājam vai citam Bankas kreditoram maksātnespējas procesa ietvaros, nerada negatīvas sekas tieši Bankai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis tiesas sēdē uzsvēra, ka noguldītie finanšu līdzekļi tiek atzīti par kredītiestādes aktīvu, kuram pretī vienlaikus tiek atzīta saistība pret klientu šā noguldījuma apmērā (sk. 2022. gada 6. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 9. sēj. 73. lp.). Pieaicinātā persona Dr. iur. Lauris Rasnačs akcentēja, ka aktīvu un pasīvu pozīcijas ir nesaraujami saistītas. Pieprasot, lai kredītiestāde veic līdzekļu izmaksu, tiekot samazināti gan aktīvi, gan pasīvi (sk. 2022. gada 7. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 9. sēj. 155. lp.). Pieaicinātā persona Mg. iur. Māris Vainovskis tiesas sēdē norādīja, ka tad, ja noguldītājs izņem noguldītos līdzekļus no kredītiestādes, tai tiek radīta neitrāla situācija, jo kredītiestādei zūd gan aktīva puse, gan saistības. Tāda pati neitrāla situācija veidojoties arī tad, ja valsts noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā kļūst par attiecīgo noguldīto līdzekļu ieguvēju (sk. 2022. gada 7. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 10. sēj. 10. lp.). Arī pieaicinātās personas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka noguldījums ir uzskatāms par kredītiestādes parādu pret noguldītāju. Ja klients vairs nav tiesīgs neko atprasīt no kredītiestādes un kredītiestādei nekas nav jāatmaksā, tad neesot konstatējams kredītiestādes pamattiesību aizskārums. Proti, kredītiestādei nerodoties negatīvas sekas. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis papildus norādīja, ka arī kredītiestādes maksātnespējas gadījumā nav pamata runāt par tās tiesību uz īpašumu aizskārumu (sk. 2022. gada 6. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 9. sēj. 104., 106., 107. un 115. lp.). Banka, pamatojot savu pamattiesību aizskāruma esību, tiesas sēdē norādīja, ka tai ir nepieciešami naudas līdzekļi, lai pēc iespējas pilnīgākā apmērā apmierinātu savus kreditorus (sk. 2022. gada 31. marta tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 8. sēj. 123. lp.). Tomēr citu Bankas kreditoru prasījumu apmierināšanas iespēja nav saistāma ar tieši Bankai Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietverto pamattiesību aizskārumu. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, secināms, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija tieši neaizskar Bankai Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu un nerada Bankai arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību aizskārumu. Līdz ar to, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, tiesvedība attiecībā uz Bankas prasījumu par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam ir izbeidzama.