33. Article

Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai apstrīdētās normas paredz nepamatoti vienādu attieksmi pret kredītiestādes kreditoriem, kuri atrodas atšķirīgos apstākļos. Bankas kreditors norāda, ka salīdzināmās personas, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta, ir maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes kreditori un tādas kredītiestādes kreditori, kura neatrodas maksātnespējas procesā. Apstrīdētā norma paredzot vienādu attieksmi pret šīm personu grupām. Savukārt Saeima norāda, ka apstrīdēto normu kontekstā tas vien, ka kredītiestādei ir pasludināta maksātnespēja, nenozīmē, ka šīs kredītiestādes kreditori būtu atšķirīgos apstākļos nekā tādas kredītiestādes kreditori, kurai nav pasludināta maksātnespēja. Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai un kuras personas (personu grupas) ir salīdzināmas un vai tās atrodas atšķirīgos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 8. punktu). 33.1. Finanšu līdzekļi kredītiestādes kontā norāda uz to, ka personai ir prasījuma tiesības pret kredītiestādi par minēto naudas līdzekļu izmaksu. Secīgi tas nozīmē, ka kredītiestādes klients var pieprasīt atmaksu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un parāda atmaksas pienākums neiestājas, kamēr prasījums nav veikts (sk.: Kārkliņš J., Rozenbergs J. Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti. Jurista Vārds, 2017. gada 21. februāris, Nr. 8, 9. lp.). Kredītiestādes maksātnespējas process pats par sevi neietekmē noguldītāju prasījuma tiesību pret kredītiestādi pastāvēšanu. Proti, kā jau tika minēts iepriekš, Kredītiestāžu likuma 192.-195. pants paredzēja pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušo naudas līdzekļu sadali kreditoru prasījumu apmierināšanai atbilstoši iepriekšminētajās normās noteiktajām kārtām. Gan iepriekšminēto tiesību normu, gan maksātnespējas procesa būtība norāda uz to, ka maksātnespējas process citstarp ir vērsts uz to, lai apmierinātu kreditoru prasījumus tādā apmērā, kādā tas objektīvi iespējams. Tādējādi arī maksātnespējas procesā netiek zaudēts kreditora statuss, jo vēl joprojām tiek saglabātas prasījuma tiesības pret kredītiestādi, proti, izpildās Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 32. punktā minētās kreditoru raksturojošās pazīmes. Tātad maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes kreditoru ar tādas kredītiestādes kreditoru, kura neatrodas maksātnespējas procesā, vieno gan kreditora statuss, gan prasījuma tiesības pret kredītiestādi. Līdz ar to šīs personu grupas ir savstarpēji salīdzināmas. 33.2. Bankas kreditors norāda, ka apstāklis, kura dēļ šīs personu grupas atrodas būtiski atšķirīgās situācijās, esot tas, vai kredītiestādei ir vai nav pasludināta maksātnespēja. Ja par noziedzīgi iegūtu mantu tiek atzīti un valsts labā konfiscēti tādā kredītiestādē atvērtos kontos esošie finanšu līdzekļi, kura neatrodas maksātnespējas procesā, tad tos šādas kredītiestādes kreditorus, kuri nav noguldījuši šajā kredītiestādē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, konfiskācija neskaršot. Proti, šo kreditoru iespējas saņemt sava prasījuma apmierinājumu neietekmēšot citu kreditoru rīcība. Turpretim tad, ja konfiskācija tiek veikta brīdī, kad kredītiestāde atrodas maksātnespējas procesā, tā tieši ietekmējot visu šīs kredītiestādes kreditoru iespējas īstenot savas prasījuma tiesības. Tādējādi, uz apstrīdēto normu pamata konfiscējot noziedzīgi iegūtu mantu, maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes kreditori tiekot nostādīti atšķirīgos apstākļos nekā tādas kredītiestādes kreditori, kura neatrodas maksātnespējas procesā. Saeima norāda, ka pat tad, ja kredītiestādē noguldītie finanšu līdzekļi tiek atzīti par noziedzīgi iegūtiem, tikmēr, kamēr kredītiestādei nav pasludināta maksātnespēja, arī var izveidoties tāda situācija, ka kredītiestāde nevar pilnībā apmierināt savu kreditoru prasījumus. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis norādīja, ka iemesls, kura dēļ kreditors nevar saņemt atpakaļ savu legāli noguldīto daļu, ir saistīts nevis ar konfiskāciju, kas tiek veikta brīdī, kad kredītiestāde ir kļuvusi maksātnespējīga, bet gan ar pašu kredītiestādi un tās finanšu grūtībām (sk. 2022. gada 21. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 11. sēj. 12. lp.). Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, kā arī secina, ka pēc būtības gan situācijā, kad kredītiestāde neatrodas maksātnespējas procesā, gan situācijā, kad kredītiestāde atrodas maksātnespējas procesā, iespēja apmierināt tās kreditoru prasījumus ir atkarīga tieši no kredītiestādei pieejamās mantas. Maksātnespējas process nenoliedzami ietekmē kredītiestādes spēju apmierināt savu kreditoru prasījumus, jo tas izriet jau no paša maksātnespējas procesa būtības un mērķa, kura dēļ šis process ir uzsākts. Tomēr maksātnespējas procesa uzsākšanas iemesls un tas, vai mantas konfiskācijas rezultātā tiks apmierināti un kādā apmērā tiks apmierināti kreditoru prasījumi, ir saistīts galvenokārt tieši ar kredītiestādes iepriekš veiktajām darbībām, piemēram, kredītiestādes izraudzīto biznesa modeli, kā arī kredītiestādes mantas daudzumu pirms tam, kad tajā atvērtajos kontos noguldītā manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un noteikta tās konfiskācija valsts labā, nevis ar pašu maksātnespējas faktu kā tādu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā nav iespējams noregulēt katras personas konkrēto situāciju, tomēr likumam būtu jānodrošina pietiekami diferencēta attieksme, lai tā normas atšķirīgā tiesiskā un faktiskā situācijā neizraisītu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 27.3. punktu). Ņemot vērā to, ka kredītiestādes spēja apmierināt savu kreditoru prasījumus ir atkarīga galvenokārt no tai pieejamās mantas apmēra, Satversmes tiesa secina, ka maksātnespējas procesa esība pati par sevi nav tāds kritērijs, kas apstrīdēto normu tvērumā nostādītu Bankas kreditora norādītās personu grupas atšķirīgos apstākļos. Likumdevējs nevar un tam nav pienākuma paredzēt tik diferencētu attieksmi, ka tā noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju padarītu atkarīgu no darbībām, ko kredītiestāde iepriekš veikusi savas mantas saglabāšanai. Tāpat Satversmes tiesa atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķa - nekavējoties izņemt šādu mantu no civiltiesiskās apgrozības - sasniegšana nevar tikt padarīta atkarīga no tā, vai kredītiestāde atrodas maksātnespējas procesā. Pretējs apgalvojums nozīmētu iespēju turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (sk. Finanšu izlūkošanas dienesta viedokli 2022. gada 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammā lietas materiālu 10. sēj. 155. lp.). Satversmes tiesa secina, ka tad, ja noziedzīgi iegūta manta, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, tiek konfiscēta, maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes kreditori neatrodas atšķirīgos apstākļos kā tādas kredītiestādes kreditori, kura neatrodas maksātnespējas procesā. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: