6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka nedz attiecībā uz Banku, nedz attiecībā uz Bankas kreditoru nav konstatējams pamattiesību aizskārums. Apstrīdētās normas neradot Bankas pamattiesību aizskārumu, jo par noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesos esot atzīta citām personām piederoša manta, nevis Bankas manta. Secīgi neesot konstatējams, ka Banka atrastos vienlīdzīgā situācijā ar personām, kurām manta pieder un tiek konfiscēta. Ja manta tomēr tiktu atzīta par Bankas īpašumu, tas neizslēgtu iespējamību, ka tā ir uzskatāma par noziedzīgi iegūtu un konfiscējama valsts labā. Proti, nevarot pastāvēt tāda sistēma, ka noziedzīgā ceļā iegūti finanšu līdzekļi pēc to iemaksāšanas kredītiestādē būtu padarīti par nekonfiscējamiem vai būtu legalizēti. Turklāt īpašumu nedrīkstot izmantot pretēji sabiedrības interesēm un valstij esot pienākums citstarp aizsargāt cilvēkus no noziedzīgām darbībām, tai skaitā izņemot no apgrozības noziedzīgi iegūto mantu. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, tad, ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi iegūtus labumus, būtu konstatējama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti. Saskaņā ar Direktīvu 2014/42/ES esot atļauts konfiscēt tādus noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai citu īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtībai, vismaz tad, ja trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas. No Legalizācijas novēršanas likuma kredītiestādēm izrietot pienākums identificēt savus klientus un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, veikt savu klientu izpēti ar mērķi cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tāpat apstrīdētās normas nevarot radīt Bankas kreditora pamattiesību aizskārumu, jo uz apstrīdēto normu pamata netiekot konfiscēts Bankas kreditora īpašums. Turklāt kreditori nevarot paļauties uz to, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi, kas atrodas kredītiestādes īpašumā, turpinās piedalīties civiltiesiskajā apritē un, iespējams, segs to prasījumus pret kredītiestādi, jo tas esot risks, kas sabiedrības interešu labā jāuzņemas gan kredītiestādei, gan tās kreditoram. Būtisks apstāklis esot arī tas, ka maksātnespējas process konkrētajā lietā nav noslēdzies, līdz ar to neesot iespējams konstatēt, ka Bankas kreditoram jau ir iestājušās kādas negatīvas sekas. Pieteikumu iesniedzēji neesot ievērojoši termiņu pieteikumu iesniegšanai Satversmes tiesā, jo to norādītais tiesas nolēmums, no kura skaitāms šis termiņš, esot saistīts ar jautājumiem par spēkā stājušos nolēmumu kriminālprocesā izpildi un šādi jautājumi pēc būtības neesot balstīti uz apstrīdētajām normām. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve Indra Gratkovska norādīja, ka kredītiestādei konfiskācijas rezultātā nerodas nelabvēlīgas sekas, jo likvidācijas procesā visi kredītiestādes līdzekļi tik un tā tiktu izmantoti kreditoru prasījumu segšanai. Ja uzskatītu, ka, iemaksājot noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus kredītiestādē, tie tiek padarīti par nekonfiscējamiem, tas nenovestu pie risinājuma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai.