8. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, bet, ja tas netiktu darīts, tad atzīstams, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei. Tiesībsargs pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētās normas neierobežo Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības. Īpašums, kurš ar tiesas nolēmumiem atzīts par noziedzīgi iegūtu un attiecībā uz kuru noteikta konfiskācija valsts labā, neesot nedz Bankas, nedz Bankas kreditora īpašums. Turklāt tad, ja uzskatītu, ka noguldītie finanšu līdzekļi ir Bankas īpašums, neesot skaidrs, kā noguldītājs varētu iegūt tiesības uz procentiem no noguldītajiem finanšu līdzekļiem. Attiecībā uz Bankas kreditoru esot norādāms, ka tā pamattiesību aizskārums nav reāls, jo apstrīdētās normas pieteikuma iesniegšanas brīdī neesot radījušas tam tiesību aizskārumu un šāda aizskāruma rašanās neesot garantēta arī nākotnē, īpaši ņemot vērā to, ka joprojām turpinās darbs ar Bankas debitoriem un kreditoru prasījumu apmierināšanai pieejamais finanšu līdzekļu apmērs šobrīd nav zināms. Neesot pamatots arguments, ka apstrīdētās normas nenosaka pamattiesību ierobežojuma apjomu un robežas un pieļauj pamattiesību patvaļīgu ierobežošanu. Pirmkārt, līdzekļi esot atzīti par noziedzīgi iegūtiem, nosakot to konfiskāciju valsts labā, ar tiesas nolēmumiem kriminālprocesos, kuros ir noteikts gan šo līdzekļu veids, gan piekritība, gan apmērs. Saskaņā ar tiesas nolēmumiem par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti konkrētām personām - Bankas kreditoriem - piederošie finanšu līdzekļi noteiktā apmērā. Neesot bijis vajadzības ar apstrīdētajām normām atrisināt visas iespējamās situācijas, uzskaitot dažādus noziedzīgi iegūtas mantas veidus, jo to nosakot tiesa savā lēmumā katrā individuālajā gadījumā. Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, esot norādāms, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija un kreditoru prasījumu apmierināšana kredītiestādes likvidācijas procesā ir divi dažādi procesi ar būtiski atšķirīgu tiesisko pamatu un tiesību subjektu tiesības un pienākumi to ietvaros nav salīdzināmi. Tādējādi neesot pamatots apgalvojums, ka valstij būtu jāiestājas kreditoru rindā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija esot darbības, kas veiktas ar noziedzīgi iegūtu mantu nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi. Legalizācijas novēršanas likumā esot uzskaitīta vesela virkne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību. Visās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijās personas, kas iesaistītas legalizācijā, cenšoties izmantot kredītiestādes, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu noguldījumus, ieguldījumus, pārvedumus u. c. Apgalvojums, ka līdz ar finanšu līdzekļu noguldīšanu kredītiestādē tie kļūst par kredītiestādes īpašumu, saplūstot ar pārējiem kredītiestādes kontos esošajiem finanšu līdzekļiem, un kredītiestāde kļūst par labticīgu ieguvēju, esot absurds. Tas nostādot finanšu shēmu, kas esot viens no ievainojamākajiem posmiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ķēdē, ārpus likuma prasībām, tādējādi a priori legalizējot kredītiestāžu kontos esošos finanšu līdzekļus. Banka esot Legalizācijas novēršanas likuma subjekts, un uz to attiecoties virkne stingru un detalizētu prasību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Līdz ar to arguments, ka Banka ir labticīga ieguvēja, kura nezināja un kurai nevajadzēja zināt par finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, esot absurds pēc būtības, jo kredītiestādes tiešs pienākums esot noskaidrot klienta finanšu līdzekļu izcelsmi. Kredītiestāde nevienā gadījumā, kad ir šaubas par finanšu līdzekļu izcelsmi, nedrīkstot pieļaut to nonākšanu finanšu sistēmā. Turklāt tādu finanšu līdzekļu, kas ir atzīti par noziedzīgi iegūtiem, izmaksa likvidējamās kredītiestādes kreditoriem neesot pieļaujama, jo tā esot pretēja Legalizācijas novēršanas likuma un konfiskācijas mērķim. Tiesībsargs pievienojas Saeimas atbildes rakstos norādītajam, ka Pieteikumu iesniedzēji ir nokavējuši termiņu pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā. Tiesas sēdē tiesībsarga pilnvarotā pārstāve Ilona Lošaka papildus norādīja: pieņēmums, ka līdz ar finanšu līdzekļu noguldīšanu kredītiestādē šie līdzekļi kļūst legāli, jo sajaucas ar citiem kredītiestādes īpašumā esošajiem finanšu līdzekļiem, un vairs nav izdalāmi no visa līdzekļu kopuma, nav korekts no Legalizācijas novēršanas likuma viedokļa un neatbilst legalizācijas novēršanas sistēmas mērķim un būtībai. Labticīgu trešo personu raksturojot tas, ka tā nezināja, tā nevarēja un tai nevajadzēja zināt par noziedzīga nodarījuma esību un attiecīgi arī par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Taču tas nesaskanot ar kredītiestādes pienākumu novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti finanšu sistēmā, kas izriet no Legalizācijas novēršanas likuma un starptautiskajām saistībām.